<a rel="cc:attributionURL" href="http://www.flickr.com/photos/lorenkerns/">lorenkerns</a> / <a rel="license" href="http://creativecommons.org/licenses/by/2.0/">CC</a>
Sūdzībniekus neviens nemīl. Ko darīt, ja jūsu bērns nelaiž garām nevienu izdevību ziņot par situāciju?

Sūdzība vai nosūdzēšana?

Ko vispār nozīmē sūdzēšanās? Vārdnīcas šo vārdu tulko kā neslavas celšanu vai melus, un nekur nav sastopams vārds - "žēloties". Taču tieši ar šādām žēlabām pie mammas skrien mazais noraudājies puisītis :"viņi mani ar smiltīm apbēra!" un ko gan viņš dzird?  "ūdzēties ir slikti". Mamma ir droša, ka sniedza bērnam svarīgu dzīves padomu, taču mazulis izdara pavisam citus secinājumus "Lūgt palīdzību mammai ir bezjēdzīgi". Un tā ir ielikts pirmais ķieģelītis atsvešināšanās sienā. Mēģināsim tikt skaidrībā, kad mazais sūdzas, bet kad meklē uzmanību, sapratni vai brīdina par briesmām. Kurā vecumā ir sūdzībnieks, bet kad - atbalsta meklētājs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!