Tīņi ir neciešami! Viņi ir kaitinoši, nogurdinoši un visu laiku runā pretī. Vēl nesen dēliņš pats atnāca pie mammas un mīļi pieglaudās viņas plecam, bet tagad viņam ir piecpadsmit un viņš kautrējas pat no tā, ka mamma ienāk istabā. "Mammu, tu vēl ilgi te taisies palikt," šņāc dēls, kura virslūpu klāj tumšas pūkas.

Iespējams, ka vecākiem kļūs nedaudz vieglāk, uzzinot zinātniski pierādītus faktus, kas tieši pusaudžus padara tik ļoti grūti paciešamus. Ieskats pusaudžu smadzenēs, ko sagatavojis zinātnes portāls "LiveScience.com"

Tīnis ir cilvēks vecuma posmā no 11 līdz 19 gadiem. Tas ir arī kritiskākais laiks, jo bērns kļūst par pieaugušo. "Smadzenes spējīgas mainīties un pielāgoties situācijām visa mūža garumā, tomēr tieši pieaugšanas laikā tajās notiek vislielākās izmaiņas," stāsta psiholoģijas profesore Sāra Johansone, kas jau desmit gadus pēta pusaudžu smadzeņu neirobioloģiju. Izaugsme, jaunu prasmju apgūšana un veco attiecību modeļu maiņa gan  pusaudžiem, gan vecākiem ir ļoti trauksmains laika periods un tas noteikti prasa lielu izturību arī no vecāku puses.

Neironu sprādziens smadzenēs

Agrāk uzskatīja, ka visaktīvāk neironu savienojumi smadzenēs veidojas bērniem līdz trīs gadu vecumam. Pēdējo desmit gadu laikā atklāts, ka otrs neironu sprādziens smadzenēs notiek pirms pašas pubertātes iestāšanās. Tātad meitenēm ap 11 gadu vecumu, zēniem gadu vēlāk 12 gados. Jebkura jauna nodarbe, ko bērns līdz šim nav darījis, ir pats labākais veids, kā paplašināt smadzeņu spējas, kapacitāti un pelēkās vielas daudzumu. Šie procesi, tiesa, mazāk aktīvi, turpinās līdz 25 gadu vecumam.

Duāli un normāli

Foto: PantherMedia/Scanpix

Sakarā ar pelēkās vielas palielināšanos un smadzeņu potenciāla pieaugumu, tīņi spēj domāt daudz efektīvāk. Viņi jau spēj pieņemt lēmumus un ieraudzīt tās likumsakarības, kuras redz un saprot pilnībā pieaudzis cilvēks. Tas ir nevis audzināšanas, bet smadzeņu nobriešanas process. Diemžēl kļūt par pilnīgi pieaugšu cilvēku šajā vecumā traucē emocijas, kas nosaka galvenos uzvedības modeļus. "Tāpēc vecākus dažreiz pārsteidz, ka vienā brīdī viņu topošais jaunietis ir pilnīgi adekvāts un sakarīgas, bet otrā brīdī krīt "bērnībā", niķojas un uzvedas nesaprotami. Tīņi ir duāli, tas ir mulsinoši, bet normāli," uzskata eksperte.

Tīņu niķi

Foto: PantherMedia/Scanpix

Pusaudžu laiks ir liels izaicinājums pašiem tīņiem – jāapgūst ļoti daudz jaunas prasmes un pilnīgi cits sociālās komunikācijas veids. Viņi taču vairs nebūs bērni! Tīņi mācās, bet ne uzreiz viss izdodas. Lai izmēģinātu jaunās metodes, par izmēģinājuma trusīšiem kļūst vecāki, tāpēc konflikti, neizdošanās un emociju vulkāni ir saprotami un attaisnojami. Pusaudžiem var būt grūtības izprast abstraktas idejas un pieņemt citus viedokļus. Divgadnieka kategorisms ir atpakaļ! Pie tam – jo vieglāk ir pārslimota divgadnieka krīze, jo smagāk norit tīņa gadi. Vecākiem jāelpo dziļi un visas šīs izpausmes jāmēģina uztvert ar domu "tas nav nekas personisks".

Emocijas pār prātu

Foto: PantherMedia/Scanpix

Pubertāte sākas ar vērienīgām izmaiņām arī limbiskajā sistēmā. Šī sistēma regulē gan sirdsdarbību, gan asinsspiedienu, gan cukura līmeni asinīs, kā arī ietekmē atmiņu un emociju regulāciju. Daļa limbiskās sistēmas ir atbildīga par hormoniem, kas arī piedzīvo pamatīgas svārstības. Vecāki šokā par dusmu, agresijas, uzbudinājuma viļņiem, un arī interesi par seksu! Tu vari būt cik vien uzmanīgs un iejūtīgs gribi, vienā brīdī tavs augošais bērns eksplodē un pasūta visus pāris mājas tālāk, pats nesaprotot, kāpēc tā rīkojies.

Risks un adrenalīns

Foto: RIA Novosti/Scanpix

Apmēram līdz 17 gadu vecumam tīņiem ir vajadzība pēc lielākas adrenalīna devas nekā vecāki to gribētu apjaust. Pamēģināt narkotikas, ātri braukt, lēkt ūdenī tur, kur nedrīkst. Risks dod adrenalīnu, bet organisms vēl neprot kontrolēt impulsus un nedod laiku apdomāties. Ko darīt vecākiem? Palikt par vecākiem, kas turpina noteikt robežas, kas šajā periodā ir īpaši svarīgas.

Vecāki joprojām vajadzīgi

Foto: PantherMedia/Scanpix

Tīnis mēģina vecākus noliegt, kritizē tos. Lai kļūtu par pieaugušo, viņam jāpieņem fakts, ka vecāki nav visvareni. Mazi bērni tic, ka mamma un tētis ir gluži vai dievi zemes virsū. Tīņiem jāaptver patiesība, ka tā nav. Tāpēc nost ar vecākiem, ja gribi izaugt par personību!  Puikas norobežojas no mammas maigā glāsta, bet meitenes kareivīgi metas aizstāvēt savu šķietami apdraudēto brīvību.

Portālā "LiveScience" psiholoģijas profesore uzsver, ka fizioloģiskās pārmaiņas nes līdzi milzīgas izmaiņas sociālajā, emocionālajā un kognitīvajā jomā, bet pieredzes, kā ar šīm izmaiņām tikt galā, tīņiem vēl nav. Vecāku atbalsts un gatavība uzklausīt tīni arī tad, kad viņš ir dusmīgs, ir ļoti svarīgs. Ar laiku izveidojas spēja domāt abstrakti un tas ļauj uz sevi paskatīties citu acīm. Kad šī prasme ir apgūta, uzlabojas arī attiecības ar tuviniekiem. Vienlaikus uzlabojas iemaņas sadarboties un ieklausīties citos.

Aptaujājot pusaudžus, atklājies, ka zem eža kažociņa nemaz neslēpjas cilvēks, kas savus senčus no sirds ienīst. Vairāk kā 80% tīņu atzinuši, ka patiesībā augstu vērtē savus vecākus, bet 79% joprojām alkst tikt samīļoti. Trīs ceturtdaļas pusaudžu gribēja vairāk laika pavadīt ar vecākiem. Labākais veids, kā palikt kopā ar savu tīni un netraucēt viņam augt, ir būt par labu, vienmēr pieejamu uzklausītāju.

Gulēt, daudz gulēt!

Foto: PantherMedia/Scanpix

Pusaudžu vecumā labs, kvalitatīvs miegs ir ārkārtīgi svarīgs. Iespējams pat vēl svarīgāks nekā mazuļiem. Tīņiem jāguļ vismaz 9-10 stundas, tiesa, ne visi spēj tik daudz nogulēt, jo jāpaspēj gan uz ballītēm, gan mācīties un tvert dzīvi. Tomēr miega trūkums samazina spēju mācīties un pieņemt pareizus lēmumu.

Esmu šīs štruntīgās pasaules centrs!

Foto: PantherMedia/Scanpix

Milzīgās izmaiņas ietekmē arī tāda hormona kā oksidocīns izstrādi. Šo hormonu daži pētnieki sauc par "pielīmēšanas hormonu" jeb vienkāršāk skaidrojot – tas rada paaugstinātu aktivitāti tajā limbiskās sistēmās daļā, kas saistīta ar pašapziņu. Subjektīvi tā ir sajūta, ka tīni visi vēro un visi pamana. "Vai tev neizskatās, ka mans deguns ir kļuvis liels un līks?" pie spoguļa grozoties, jautā 15 gadus vecs jaunietis. 15 gadi ir vecums, kad konkrētais hormons ir maksimālajā daudzumā un tīnim šķiet, ka viņš ir pasaules centrs. Pat ja jums šķiet, ka bērns kļuvis bezkaunīgi egocentrisks, tā nav – vainīgi atkal ir hormoni!

Es klausītu savus vecāku, ja viņi aizvērtos

Foto: PantherMedia/Scanpix

Ir vesela sistēma, kā apieties ar jūtīgo, emocionālo un līdz nepazīšanai pārmainījušos bērnu. Neiesaistieties strīdos, neuztveriet neko personiski, nosakiet robežas, bet tikai tās, kas tiešām svarīgas… Tā ir kā staigāšana pa naža asmeni, lai vētrainajā pārmaiņu laikā saglabātu attiecības un pēc izdreifēšanas no pubertātes kaislību jūras kļūtu par draugiem mūža garumā. Dzīve ar pusaudzi var izrādīties pat patīkams un neaizmirstams piedzīvojums, apgalvo bērnu un pusaudžu psihologs Entonijs Volfs. Lai labāk saprastu tīni un pasaudzētu savus nervus, nesen iznākusi grāmata "Es savus vecāku klausītu, ja viņi aizvērtos". Noderīga rokasgrāmata vecākiem, kā pusaudzi "padarīt par cilvēku".

Autors aplūko visas iespējamās lietas, kas būtiski mainījušas sabiedrību un ietekmējušas 21.gadsimta audzināšanas metodes, īpašu uzmanību pievēršot internetam un elektroniskajām ierīcēm, kuras ienākušas mūsu bērnu dzīvē.

Ieteikumi, kā tikt galā ar pusaudžiem sarežģītās situācijās (noraidoša attieksme pret skolu un mācībām, vecāku ignorēšana, atkarība no modernajām tehnoloģijām, sekss, narkotikas, alkohols), ko viņiem atbildēt un kādas frāzes nelietot nekādā gadījumā. Iespējamās konfliktsituācijas ilustrētas ar atraktīviem dialogiem un piemēriem no reālās dzīves.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!