Foto: PantherMedia/Scanpix
Zinātne turpina atklāt interesantas likumsakarības par mazuļa dzīvi pirms piedzimšanas. Pēdējo gadu pētījumi papildinājuši zināšanu krātuvīti par to, kā notiek apaugļošanās process un interesantus faktus dzīvi mammas vēderā. Nekas nav nejauši! Jaunākie pētījumi par to, kas notiek grūtniecības laikā topošās mātes vēderā, apkopoti portālā "Parents.com"

Ilgus gadus uzskatīja, ka vienīgais dabiskās atlases kritērijs, kurš spermatozoīds būs uzvarētājs ceļā uz olšūnu, ir ātrums – uzvarēs ātrākais un veiklākais! Tomēr tagad ir noskaidrots vēl viens kritērijs, kas ir pat svarīgāks par ātrumu. Olšūnā lielāka iespēja iekļūt ir tam spermatozoīdam, kam ir visatšķirīgākais gēnu komplekts, salīdzinot ar sievietes šūnu. Daba tomēr mīl pēc iespējas lielāku dažādību.

Vispopulārākā dzimšanas diena ir otrdiena, liecina apkopotā statistika. Savukārt vismazāk bērnu piedzimst sestdienās un svētdienās.

Mazulis, kas mammas vēderā daudz kustās, ar kājām it kā pastaigājas pa dzemdes sieniņu jeb mamma to sauc par spārdīšanos. Ja grūtniecības laikā ir paaugstinās dzemdes tonuss, mazulim ir mazāk vietas šādām pastaigām, bet, ja dzemdes sieniņas ir mazāk saspringtas, tad auglis var izkustēties ērtāk. Pēc piedzimšanas šie mazuļi arī ir fiziski aktīvāki.

Lai gan pirmais kliedziens atskan tikai tad, kad bērniņš ir piedzimis, faktiski raudāt viņš var arī mammas vēderā. Izdot raudāšanai līdzīgas skaņas bērns spēj arī vēderā, jo balss saites un mēle izveidojas jau 9. grūtniecības nedēļā.

Trešajā grūtniecības mēnesī izveidojas un nekad vairs nemainās pirkstu nospiedumi, kas ir unikāli katram cilvēkam. Pat identiskajiem dvīņiem tie nav vienādi.

Zinātnieki apgalvo, ka pirmā erekcija mazajiem puikām notiek, vēl esot dzemdē. Pat vairāk - ir bildes, kas liecina, ka abu dzimumu bērni vēl pirms dzimšanas aiztiek savus dzimumorgānus, proti, masturbē.

Septītajā grūtniecības mēnesī bērniņš atver acis un spēj saredzēt gaismu, kas spīd cauri mātes vēdera sienai.

Kādā pētījumā apstiprinājies fakts, ka sievietes, kurām ir spontānā aborta risks, ar balsi vien spēj samazināt tā risku. Sieviete, kas spēj emocionāli savākties, mierīgā un maigā balsī aprunāties ar savu bērniņu, ar domu spēku samazina stresa hormona izstrādi smadzenēs un attiecīgi samazina arī priekšlaicīgu dzemdību un vēlīnu spontāno abortu iespēju.

Ginekologi atraduši vēl vienu skaidrojumu, kāpēc mazuļi mammas vēderā žagojas. Ap 28. nedēļu auglis atver mutīti un norij nedaudz augļūdeņu. Tas veicina diafragmas saraušanos, kas izraisa žagas. Žagoties ir labi, jo tā ir pazīme, ka centrālā nervu sistēma attīstās labi un pareizi. Mazulim žagošanās nekādas neērtības nesagādājot. Savukārt mammas ne vienmēr sajūt žagošanos, jo tā var būt maz izteikta vai arī vēdera priekšējai sienai piestiprinājusies placenta šo vēderā notiekošo aktivitāti sajūtu ziņā slāpē.

Sākot no 32. grūtniecības nedēļas auglis sāk gulēt pēc tādas pašas shēmas kā to dara cilvēki visu mūžu. Viņam ir miega fāzes - dziļais miegs un REM fāze jeb ātro acu kustību miegs, kad zem plakstiņa kustās acu ābols. Skaļš troksnis ārpusē pamodina mazuli. Kad iestājas miers un klusums, viņš atkal aizmieg.

Korejā 9 grūtniecības mēnešus iekļauj bērna oficiālajā vecumā. Tas nozīmē, ka mazie korejieši oficiāli ir apmēram par gadu vecāki nekā viņu vienaudži citviet pasaulē. Fizioloģiski viņu attīstība, protams, ne ar ko neatšķiras.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!