Kā visefektīvāk spēlēties ar klučiem, pastāstīja bērnu intelektuālo spēļu izgudrotāja, salona „Domiņa” vadītājs Modris Dzerkalis.
Lai interese par klučošanos saglabātos ilgāk, klucīšiem jābūt no dažādiem materiāliem, dažādām formām un krāsām. Burti un cipari uz klucīšiem ir lieliska papildus iespēja lielākiem bērniem, bet, kamēr mazulis apgūst formu un krāsu, zīmējumi var novirzīt viņa uzmanību.
No pusotra līdz trim gadiem
Klucīšus mazulim iesaka dot jau aptuveni no piecu mēnešu vecuma – no tā brīža, kad bērniņš spēj noturēt rociņās nelielu priekšmetu. Mazam bērniņam ieteicams izvēlēties rotaļlietas pamatkrāsās. Sākumā ieteicami viegli klucīši ar noapaļotām maliņām. Salīdzināšanai var piedāvāt arī plastmasas klucīšus, lai mazais sajustu atšķirību starp materiāliem. Pasniedzot kādu klucīti, nebaidieties nosaukt arī klucīša krāsu, jo, lai arī šobrīd mazulis pārāk nereaģē uz šādiem vārdiem, informācija paliek atmiņā.
Kad zīdainis iemācās sēdēt, paplašinās arī rotaļu iespējas. Vecāki var būvēt vienkāršas konstrukcijas, piemēram, torņus. Mazulis būs sajūsmā šos torņus izjaucot – tas tik būs atklājums - nupat tornis vēl bija, bet tagad vairs nav! Viens no veidiem kā bērniņš mācās izzināt pasauli.
Lai mudinātu mazo rāpot, klucīšu krāvumu veido tālāk no bērna – lai nāk tuvāk un izjauc torni. Pozitīva motivācija mazo mudinās rāpot un attīstīties.
Sēžot augstajā krēsliņā, vai pie galda virsmas, mazais, visticamāk, nevis stumdīs un cilās klucīšus, bet gan metīs tos zemē. Tā viņam veidosies izpratne par cēloņsakarībām – paņēmu, nometu, bija troksnis un rokā mantas vairs nav!
Mazs bērniņš labāk uztver vertikālas, nevis horizontālas konstrukcijas, tādēļ sākumā viņš arī klucīšus liks citu uz cita, lai gan šķiet, ka vieglāk būtu tos vienkārši sarindot uz grīdas. Aptuveni gada vecumā bērns var citu uz cita sakraut trīs klucīšus.
No pusotra līdz trim gadiem
Spēlējoties kopā ar vecākiem, būtu labi ik pa laikam nosaukt klucīšu ģeometriskās formas un krāsas. Lai nezustu interese darboties, vecākiem ir jādod jaunas idejas un ierosmes darboties. Bērniņam ir ļoti noderīgi vingrināties šķirot klucīšus pēc krāsas vai lieluma. Tā mazulim veidosies sistematizācijas prasme, kas vēlāk nepieciešamas, apgūstot matemātiku. Lai spēle būtu aizraujošāka un produktīvāka, var paņemt palīgā mīkstās rotaļlietas.
Sarkanos klucīšus liekam pie lāča, zaļos pie zaķa un līdzīgi. Vēl interesanti ir izgatavot atbilstošās krāsas kastītes, kurās sarindot klucīšus.
Ja vecāki ir radoši savās konstrukcijās, tiek veicināta bērna tēlainā domāšana un fantāzija. Iesakām arī šādu vingrinājumu – uzcelt figūru un uzdot bērnam jautājumus par to. Kas tas ir? Ko tas ēd? Kur dzīvo?
Ļoti labs vingrinājums ir uzcelt vienkāršas figūras no četriem klucīšiem un mudināt bērnu uzcelt tādu pašu.
Lieliska rotaļa visu maņu attīstībai ir ''brīnumu maiss''. Auduma maisiņā saliek dažādu formu klucīšus. Tad mazajam parāda un ļauj aptaustīt kādu klucīti un aicina, ar taustes palīdzību, atrast tādu pašu sameklēt maisiņā. Svarīgi, lai bērns to darītu neskatoties.
Vēl viens uzvedums – uz grāmatu kaudzītes atstutējiet dēlīti, pa kuru slidināt dažādu izmēru klucīšus. Bērns jautri pavada laiku, bet vienlaicīgi veidojas izpratne, ka smagāks klucītis slīd ātrāk. Vēlāk mainiet grāmatu krāvuma augstumu un dēlīša leņķīti.
No trim līdz pieciem gadiem
Bērniem, kuriem bērnībā iztrūkušas rotaļas ar klucīšiem, vēlāk ir grūtības ar telpisko un loģisko domāšanu. Bērniem šajā vecumā vajadzētu atšķirt kubu, cilindru, trīsstūri, plāksnīti un prizmu.
Iepriekš minēto atkārtošanas spēli (uzcel tā pat kā es) var spēlēt, ņemot talkā aizvien vairāk klucīšus. Var palūgt mazajam uzcelt tādu pašu torni vai mājiņu, bet – no citas krāsas, vai cita izmēra klucīšiem. Spēlējoties bērns apgūst jēdzienus – lielāks, mazāks, augsts, zems u.t.t.
Vecākiem jāvēro, cik ilgi mazais spēj noturēt uzmanību, jo ir svarīgi nepārcensies, mudinot bērnu uz rotaļām. Tad arī nākamreiz bērns darbosies ar prieku.
Kopīgi veidojot loģiskās virtenes tiek veicināta loģiskā domāšana. Piemēram, tētis saliek rindā divus dzeltenus klucīšus, vienu zaļu un tad vienu sarkanu klucīti. Vai arī – aiz diviem kubiem viena plāksnīte. Bērna uzdevums ir turpināt likt klucīšus tādā pašā secībā.
Vērīgumu un atmiņu vingrina vienkārša rotaļa. Bērna acu priekšā uzceļ, piemēram, mūri. Tad mazais pagriež muguru un viens no vecākiem noņem vienu klucīti. Pēc tam mazajam, pēc
konstrukcijas apskates, jānosecina, kas mainījies. Sākumā pietiek izmantot divu vai trīs klucīšu konstrukcijas un pakāpeniski šo skaitu palielināt.
No pieciem līdz septiņiem gadiem
Šajā vecumā bērns jau var ilgi spēlēties un celt ar vien sarežģītākas būves – pilis, pilsētas u.t.t. Mazais spēj spēlē iesaistīt arī citas rotaļlietas – lelles, automašīnas, dzīvniekus un citas lietas.
Bērnam var piedāvāt izpētīt kāda objekta attēlu un mudināt to uzbūvēt pašam, no klucīšiem. Piemēram, Ķīnas mūri, piramīdas, Pizas torni un citas, visiem zināmas, būves. Ļoti labs vingrinājums ir uzzīmēt, piemēram, garāžas plānu, lai bērns pēc tā varētu uzcelt garāžu savam spēļu auto.
Spēlējoties ar visparastākajiem klucīšiem, pati par sevi nemanot attīstās radošā domāšana, jo nekas netiek pateikts priekšā vai norādīts. Nav gatavas konstruktoru vai mozaīku bildes. Ja bērns ir radis spēlēties ar klucīšiem, viņš mazāk laika pavadīs televizora ekrāna priekšā. Bērna iztēle rotaļājoties tiek rosināta, nevis nomākta, kā tas notiek mazajiem veroties ekrānā uz gatavajām bildītēm.