Kāda topošā māmiņa mokās ar šaubām par to, vai tiešām spēs savu bērnu iemīlēt. "Stāvoklī paliku negribot, neplānojot un nekad neesmu gribējusi bērnus, nevienus savas apzinātās dzīves dienu. Tagad man ir 31 gads un pēc 2 mēnešiem piedzims bērns. Esmu kopā ar bērna tēvu. Bet joprojām nejūtu neko, kas saistās ar mīlestību pret bērnu, uztveru viņu kā kaut ko svešu manī. Vai ir cerība, ka mammas emocijas parādīsies tad, kad viņš piedzims? Esmu ļoti atbildīga, zinu, ka kopš un audzināšu pēc labākās sirdsapziņas, bet bail, ka nevarēšu iemīlēt."
Lai arī mammas saikne ar bērnu ir kas ļoti dabisks un ir pieņemts uzskatīt, ka tā veidojas pati no sevis, tomēr ne vienmēr tas ir tik pašsaprotami.
Reizēm ceļā stāv pašas sarežģītās un iespējams agrā bērnībā ievainotās attiecības ar savu mammu, dažādas sāpes un pāridarījumi, kas ne vienmēr palikuši apzinātā atmiņā, tomēr iekšēji glabājas. Lai sieviete varētu atplaukt kā mamma un attiecības ar bērnu izbaudīt, viņai ļoti svarīgi gan grūtniecībā, gan dzemdībās, gan bērna pirmajā dzīves gadā saņemt iejūtīgu fizisku un emocionālu aprūpi no kādas citas sievietes, tādu kā “mammošanu”.
Šāda aprūpe ļauj sievietei atraisīt sevī iejūtīgu un mīlošu attieksmi pret bērnu. Lai cik iejūtīgs ir sievietes partneris, viņam ir ļoti grūti šādu lomu uzņemties un realizēt, tāpēc atbalstošā sieviete var būt radiniece vai draudzene, taču ja tuvumā tāda nav pieejama, tad vērts meklēt profesionālu mammas atbalstu – PEP mammu (pep.lv) vai dūlu (dulas.lv)
Uz topošo mammu jautājumiem portāla "Cālis" Grūtnieču forumā atbild Ģimeņu psiholoģiskā atbalsta centra "Līna" psiholoģe Vita Kalniņa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
