Uz jautājumu atbild dūla Linda Rozenbaha.
To var darīt, ja mamma un mazais jūtas labi. Mammai ir jāieklausās savā organismā. No uzņemtā uztura un vitamīnu, mikroelementu rezervēm vispirms viss vajadzīgais aiziet gaidāmajam bērnam un mammas pienā. Ja kaut kas sāk trūkt, to sāk atņemt mammai, nevis bērniem. Tātad, ja kaut kas trūks, vai nu mammai nebūs laba pašsajūta vai arī tas uzrādīsies analīzēs. Jādomā par kalciju. Kalciju var atrast ne tikai piena produktos, bet arī zaļo lapu dārzeņos, brokoļos, spinātos, mandelēs, jūras dārzeņos, sezama sēkliņās, pākšaugos. Dienā grūtniecēm iesaka vismaz četras kalcija porcijas. Kalciju skalo ārā kafija, par daudz uzņemts cukurs un tauki.
Tā kā samērā nesen bijusi grūtniecība un mamma zīda bērniņu, īpaši varētu pavērot, vai pietiek dzelzs. Izpausmes, kas varētu liecināt par kalcija trūkumu, ir aizkaitināmība, bezmiegs, krampji kājās.
Dzelzi var uzņemt, ēdot bietes, kāpostus, burkānus, spinātus, rozīnes, aprikozes, prosu, griķus, klijas, zirņus, auzas, liesu gaļu, pienu, olas, zaļos salātus, lociņus, var panašķoties ar iesala ekstraktu u.c.
Dzelzs «nedraudzējas» ar kalciju daudz saturošiem produktiem, tad tas sliktāk uzsūcas. Tāpēc dzelzi un kalciju bagāti saturošus ēdienus ieteicams uzņemt atsevišķās ēdienreizēs.
Dzelzs «draudzējas» ar C vitamīnu, tādēļ dzelzi saturošus produktus varam ēst kopā ar C vitamīnu bagātiem produktiem (dažādiem dārzeņiem – piemēram, Latvijā augušiem - kāpostiem, ziedkāpostiem, kolrābjiem, kāļiem, tāpat der upenes, cidonijas u.c.).
Lielisks dzelzs kokteilis - samaļ gaļasmašīnā pa saujai valriekstus, žāvētas aprikozes, dzērvenes, vīģes un medu. Šo maisījumu var sataisīt bumbiņās un apviļāju maltos valriekstos. Tad tas būs našķis arī bērniem. Ieteicams izvēlēties aprikozes tumšā krāsā, jo tās ir dabiski kaltētas, nevis spilgti oranžas, kas ir rūpnieciski apstrādātas ar sēru.
Vēl var uztaisīt un lietot sulu: trīs vienādās daļās ābolu sulu, dzērveņu un biešu sulu. Tā kā svaiga biešu sula nav ieteicama, to pusi dienas patur istabas temperatūrā. Tad šīs trīs sajauc, liek ledusskapī un ik dienu lieto pa karotei.
Vēl viens aspekts, par ko mēdz domāt saistībā ar zīdīšanas turpināšanu – vai krūšu stimulēšana un oksitocīns, kurš taču izdalās zīdīšanas laikā un dzemdībās palīdz būt stiprām kontrakcijām, nevarētu izsaukt dzemdības. Grūtniecības laikā organismā tiek mazināta jutība pret oksitocīnu (dzemde to absorbē daudz mazāk), lai nesāktos dzemdības.
Oksitocīns izdalās arī mīlēšanās laikā, tāpat orgasma laikā dzemde kontrahējas – tomēr normālā grūtniecībā tas neko nenodara. Kad sākas dzemdību priekšvēstneši – Brakstona-Hiksa kontrakcijas, ap pēdējo grūtniecības trimestri, organisma jutība pret oksitocīnu sāk palielināties. Ir pētījumi par to, kā krūšu stimulēšana (ar rokām) palīdz stimulēt dzemdības. Taču pierādījies – lai tas darbotos, krūtis jāstimulē vismaz 45 minūtes no vietas! Tā kā bērns tik ilgi pie krūts nesēdēs, tad diez vai tas varēs ietekmēt dzemdību sākšanos.
Piena daudzums grūtniecības laikā samazināsies, bet, ja vēl turpina zīdīt, uz grūtniecības beigām tas atkal var palielināties. Piena garša var mainīties. Gadās, ka bērni paši atsakās no krūts. Ir mazie, kas atsakās no krūts, bet, kad piedzimst māsa vai brālis, pievienojas kompānijai un ēd abi.