Piebarošana līdz gada vecumam. Maize un putras bērna ēdienkartē  (1)

No kāda vecuma drīkst piedāvāt maizi? Vai dodot maizi, jādod tikai mīkstums vai arī garoza?

Maize jāpiedāvā tikai no 9 mēnešu vecuma.

Ļoti bieži vecāki sāk piebarot ar ēdienu no pieaugušo katla, jo bērniņš ļoti aktīvi izrāda interesi par to, ko ēd citi. Vai tādā gadījumā var iedot pakošļāt maizīti, piemēram, jau 7 mēnešu vecumā?

Var taču iedot kaut ko, ko tik mazam var ēst. Šajā vecumā viņš vēl nesapratīs, ka ticis piemānīts. Maize satur glutēnu, tā nav tā draudzīgākā viela mazuļa gremošanas sistēmai, labāk tomēr nogaidīt. Banāna vai ābola gabaliņš nekaitēs, tikai jāskatās līdzi, lai mazulis neaizrijas.

Ko sliktu mazuļa gremošanas sistēmai nodara glutēns? Agrāk visi tika baroti ar auzu tumi, tāpēc nevienam nekas slikts nenotika.

Auzu pārslas satur glutēnu. Tā ir olbaltumviela, kas padara putru lipīgu. To satur arī kvieši, rudzi, mieži. Glutēns 1 no 100 - 300 bērniem izraisa smagus zarnu bojājumus, kā rezultātā mazulim var sāpēt vēders, neuzsūkties barības vielas, viņš var atpalikt svarā, kaut arī pārtikas ir pietiekoši. Šo slimību sauc par celiakiju*. Tā kā šī slimība tiek atklāta arvien biežāk, ārsti domā, ka glutēns nav tā labākā viela cilvēka gremošanas sistēmai, tādēļ iesaka dot bērnam glutēnu saturošos produktus pēc iespējas vēlāk. Ātrākais no 9 mēnešu vecuma šķēlīti maizes dienā. Auzu pārslu tumes barojošā ietekme ir stipri pārspīlēta, tā nemaz nav tik barojoša un veselīga. Mammas piens satur daudz vairāk kaloriju, tauku, olbaltumvielu, vitamīnu.

Agrāk deva auzu tumi, bet agrāk slimnīcas bija pilnas ar bērniem, kam bija gremošanas problēmas, un neviens nevarēja saprast, kas par vainu. Arī alerģiju biežums mūsdienās ir pieaudzis, ārsti domā, ka tās varētu būt arī nepareizas bērnu barošanas sekas un agrīna piebarojuma ieviešana. Pirmā putra bērnam varētu būt rīsu vai griķu vai kukurūzas putra, bez piena. Sākumā pusšķidras konsistences, bet barojama ar karotīti, nevis no pudeles.

Ja pamēģinātu, piemēram, speciālo bērnu piecgraudu putru un nebūtu nekādas sliktas reakcijas? Varbūt tad varētu dot arī ātrāk? Mammai gribētos dažādību un bērnam dikti garšo sausiņu pakošļāt.

Problēma tāda, ka reakcija var neizpausties uzreiz, bet ļoti pakāpeniski un nemanāmi. Es ieteiktu tomēr nogaidīt vismaz līdz 9 mēnešiem.

Kādu maizi labāk dot?

Ja bērns nav alerģisks, tad ir vienalga, kādu maizi dot. Citādi labāk rudzu maizi bez kviešiem, jo kvieši ir diezgan alerģiski. Maize, kuras sastāvā ir veseli vai rupja maluma graudi, uzturvērtības ziņā ir pārāka par baltmaizi, tajā ir vairāk vitamīnu un dzelzs.

Kāda mamma jautā, vai varētu būt saistība putras ēšanai vakarā un bērniņa raudāšanai no rīta. Vai tās varētu būt vēdera sāpes?

Nedomāju, ka putra būtu tas ēdiens, no kura sāpētu vēders. Varbūt bērniņam kāds nelāgs sapnītis vai sagribas māmiņas tuvumu.

Ar kādu putru labāk sākt?

Putras ēdienkartē ievieš no 7 mēnešu vecuma. Piebarošanu sākt vislabāk ir ar rīsu putru bez piena. It sevišķi, ja no piena putras ir novērota alerģiska reakcija. Rīsi nesatur glutēnu, turklāt gatavajām putrām ir pievienoti vitamīni un tās ir ātri pagatavojamas, putra būs bērnam piemērotas konsistences. Vēlāk var mēģināt putras ar piena maisījumu. Tas nav tas pats, kas vārīt putru ar svaigu pienu, turklāt nedēļu ir jāvēro bērna reakcija uz to. Svaigu pienu dod tikai no gada vecuma.

Vai pirms pašas gulētiešanas drīkst dot piebarojumu? Vai nav par smagu guļošam kuņģītim? Ja drīkst, tad kurš labāk - putriņa vai dārzeņi?

Putra nav smags ēdiens. Smags ēdiens ir gaļa, sēnes, rieksti. Putra satur cieti, kas lēni šķeļas un atbrīvo glikozi, tas nodrošina bērniņu ar enerģiju ilgāk nekā tikai mammas piens, tādēļ uz nakti var dot putru.

Ja bērns ir alerģisks un ēd tikai griķu, prosas, rīsu, kukurūzas putras. Vai šos graudaugus jāvāra katru reizi atsevišķi un jādod pa vienam vai var arī savārīt vairākus graudus kopā?

Var vārīt arī kopā, nekādas sliktas reakcijas no tā nerodas, bet, kā jau minēju, garšu dažādība ir ļoti svarīga šajā vecumā. Varbūt var dažādot putras garšu ar kādu augli.

Vai speciāli gatavotās putras ir vērtīgākas nekā paštaisītās vai tas ir reklāmas triks ar tiem klāt pievienotajiem vitamīniem - tie taču nav dabīgi vitamīni.

Dabīgi vai nedabīgi, tie tomēr ir vitamīni, un labāk, ka tie ir, nekā ka to nav. Runām par to, ka nedabīgie vitamīni neuzsūcas organismā nav pamata, ar vienu izņēmumu - C vitamīnu. No augu valsts produktiem tas tiešām uzsūcas daudz labāk, jo tur ir vielas, kas veicina tā uzsūkšanos. Tā kā šīs vielas ir atklātas, tās pievieno kopā ar C vitamīnu. Pārējie vitamīni uzsūcas labi. Gatavajās putrās bez vitamīniem ir arī mikroelementi - dzelzs, jods, fluors, kas mazulim arī ir ļoti nepieciešami, un mammas pienā nepietiekamā daudzumā. Ļoti laba putra alerģiskiem bērniem ir Nestles Sinlac. Tā ir bez glutēna, bez piena, augstas kalorāžas.

Vai putrām drīkst pievienot dabīgās garšvielas, piemēram, kanēli, vaniļu, kurkumu?

Neko nezinu par garšvielu kaitīgumu, tādēļ pieņemu, ka var likt. Es ieteiktu tomēr mēģināt mazuli pamazām radināt arī pie šķietami negaršīga un it kā bezgaršīga ēdiena.

* Celiakija ir gremošanas sistēmas slimība, par kuru daudzi pat nenojauš. Celiakijas gadījumā cilvēkam ir traucēta uzturvielu uzsūkšanās organismā. Maizē un daudzos graudaugu produktos ir komplekss olbaltums — glutēns. Lietojot uzturā glutēnu, celiakijas slimniekiem tiek bojātas sīkās bārkstiņas, kas klāj tievo zarnu gļotādu. Vispirms zarnā sākas iekaisums, pēc tam bārkstiņas samazinās vai pat izzūd, gļotāda saplok un deģenerējas. Celiakija ir viltīga slimība, jo tās simptomi mēdz būt netipiski. Nereti cilvēks vispirms ir ārstēts no pavisam citas kaites, piemēram, hroniskas mazasinības, neauglības u. c. Biežākās celiakijas pazīmes ir mazasinība, caureja, paaugstināts tauku daudzums izkārnījumos, svara zudums, vēdera uzpūšanās un sāpes, var būt čūliņas mutē, kaulu un locītavu sāpes, bērniem — augšanas traucējumi. Problēma ir tā, ka vienīgi neliela daļa celiakijas slimnieku nonāk pie ārsta, bet daudziem simptomi ir izteikti ļoti viegli un netraucē dzīvot. Taču, kad cilvēks saslimst ar kādu citu slimību, sevi liek manīt arī tie. Aptuveni tiek lēsts, ka Latvijā ar celiakiju slimo viens no katriem 300 cilvēkiem. Profilaktiski pārbaudīties derētu visiem, kam tuvākajos rados ir kāds celiakijas slimnieks, 1. tipa cukura diabēta pacientiem, epilepsijas, mazasinības, hroniska hepatīta slimniekiem. Diemžēl celiakija ir diagnoze uz mūžu. Cilvēkiem, kam tā diagnosticēta, jāievēro bezglutēna diēta, atsakoties no kviešu, rudzu, miežu un auzu produktiem. Viņu vajadzībām tiek ražota speciāla bezglutēna maize, cepumi, milti u. c. Šo produktu marķējumā attēlota pārsvītrota vārpa. Sākot ievērot diētu, veselības problēmas neizzūd uzreiz, bet pakāpeniski dažu mēnešu vai pat gadu laikā; tievo zarnu bārkstiņas pamazām atjaunojas.