Bērnu slimības, par kurām jābūt informētiem visiem vecākiem

Cūciņa jeb epidēmiskais parotīts – strauji palielinās siekalu dziedzeri, rodas pietūkums uz kala un pie ausīm. Vienpusēju vai abpusēju pieauss siekalu dziedzeru pietūkumu rada viena vai abu vaigu pietūkumu, bērns sāk izskatīties "pēc burunduka". Temperatūra var paaugstināties līdz 39 °C . Vienai piektajai daļai cilvēku saslimšana noris bez simptomiem. Slimnieks lipīgs 12 – 25 dienas pēc inficēšanās. Saslimt ar to var caur siekalām, ar siekalām notraipītiem priekšmetiem. Visbiežāk ar cūciņām slimo bērni starp 3 un 7 gadu vecumu. Augstākais saslimušo skaits parasti tiek reģistrēts martā - aprīlī, bet zemākais, savukārt, augustā - septembrī. Slimības uzliesmojumi novērojami periodiski - apmēram, ik pēc gada, diviem

Garais klepus nav vienkārši stiprs klepus, ar kādu bērni mēdz slimot ziemas sezonā, lai gan tā pirmās pazīmes neatšķiras no parastas saaukstēšanās. No parastajiem vīrusa klepiem šis atšķiras ar tik stiprām klepus lēkmēm, ka tās var beigties ar vemšanu. Tas sauss, lēkmjveidīgs, kairinošs . Bērns aizklepojas līdz pat elpas trūkumam. Viņam var pietūkt seja, tā var kļūt sarkana no sasprindzinājuma, un arī acis var asarot. Garā klepus gadījumā parastie pretklepus preparāti un sīrupi ir bezspēcīgi. Naktī klepus pastiprinās. Garo klepu apstiprina ar analīzēm. Inficētie cilvēki viegli pārnēsā garo klepu agrā slimības stadijā- aptuveni 2 nedēļas pēc tam, kad klepus ir sācies. Antibiotikas samazina lipīguma laiku līdz pat 5 dienām, sākot no antibiotisko medikamentu lietošanas sākuma. Vēl pirms 50 gadiem garais klepus bija izplatīts mazu bērnu nāves cēlonis.

Meningīts ir smadzeņu apvalka iekaisums. Lielākiem bērniem pirmās meningīta pazīmes ir stipri sāpoša galva, drudzis, stīvums sprandā un grūtības pagrozīt galvu, paaugstināta jūtība un nepatika pret gaismu, nelaba dūša. Maziem bērniem meningītu atklāt ir grūtāk, pazīmes ir līdzīgas gripai. Vīrusi, kas izraisa meningītu, ir infekciozi. Infekcijas avots ir inficētā persona – slimnieks vai persona, kurai infekcija ir bez simptomiem. Lielākajai daļai inficēto cilvēku vai nu nav slimības simptomu, vai arī ir tikai saaukstēšanās simptomi un nedaudz paaugstināta temperatūra. Parasti no 1000 inficētajām personām mazāk nekā vienai attīstās meningīts. Meningītu ārstē tikai slimnīcā. Vairāk par meningītu lasi šeit.

Faringīts ir rīkles gļotādas bakteriāls iekaisums, ko pavada mīksts, ne īpaši kairinošs klepus. Rīkles mugurējā siena noklāta ar sarkaniem valnīšiem, radot kakla sāpes, sausuma sajūtu un izraisot klepošanu. Klepot mazais var gan dienā, gan naktī. Ja mazajam ir faringīts, ieteicams uzņemt daudz šķidruma, var pasūkāt arī kādu pretklepus ledenīti. Visbiežāk tas ir novērojams ziemā un agrā pavasarī, īpaši bērniem vecumā no 5 līdz 15 gadiem.

Skarlatīna ir infekcijas saslimšana, kurai raksturīga paaugstināta temperatūra, drudzis, mandeļu iekaisums un punktveida izsitumi pa visu ķermeni. Strauji paaugstinās ķermeņa temperatūra līdz 38-39 grādiem. Tiek novērots vājums, galvas sāpes, sāpes kaklā rīšanas laikā. Pirmās slimības dienas beigās uz kakla augšējās daļas parādās nelieli, sarkani izsitumi, kas ir tā kā virs ādas līmeņa, mazie, sarkanie pleķīši ir apmēram 1-2mm lieli, un šie izsitumi ātri izplatās pa visu ķermeni, izskata ziņā tie atgādina sarkanas krāsas zosādu. Skarlatīnu var ārstēt arī mājas apstākļos līdzīgi kā angīnu. Neārstēta skarlatīna var būt reimatiska un sirds slimību iemesls.

Vecākiem ir svarīgi zināt par tā saucamo Reja sindromu. Šī iemesla dēļ bērniem līdz 12 gadu vecumam nedrīkst dot aspirīnu. Aspirīna lietošana šādos gadījumos var veicināt Reja sindromu - aknu un smadzeņu bojājumus, kas 30% gadījumu beidzas ar nāvi. Šo sindromu novēro bērniem vidēji no 4 līdz 12 gadu vecumam, bet kritiskais vecums ir 6 gadi. Reja sindroms neparādās uzreiz, bet 5-6 dienas pēc aspirīna lietošanas. Sākas vemšana, krampji, bērns kļūst apātisks, ir apziņas traucējumi un viņš nonāk smagā komā.

Reja sindroms nav pilnībā izpētīts un nav zināmi tā izraisītāji cēloņi, bet noskaidrots, ka dažiem bērniem aspirīna lietošana gripas un vējbaku gadījumā ir īpaši bīstama. Reja sindroms ir ļoti reta parādība. Latvijā to konstatē pāris reizes gadā.

Stafilokoka infekcija ir viens no visizplatītākajiem ādas iekaisuma cēloņiem maziem bērniem. Sākumā izpaužas kā apsārtums, kas ilgi nepāriet, tad tas sāk iekaist, sulot, pat strutot. Tāpēc ilgstoši nepārejošas alerģijas un it kā kukaiņu kodumus nevajadzētu ignorēt. 

Par stafilakoka infkeciju vairāk lasi šeit.

Mikrosporija jeb kailā ēde ir sēnīšu izraisīta saslimšana, kuru ļoti viegli ir "saķert" no mīļajiem, klaiņojošajiem pagalma kaķiem, kas ir dažādu slimību perēklis. Bet tikpat viegli to ir noķert, lietojot slimnieku matu suku, cepurīti vai guļot uz spilvena, ko pirms tam skārusi slimnieka galva. Mikrosporijai raksturīgi apaļi, sārti plankumi, kas izzūd no centra, veidojot gredzenus. Galvas matu mikrosporijai raksturīgi lieli plankumi, kuros nolūzt mati 5 – 7 mm virs ādas virsmas. Šie plankumi klāti ar iepelēki baltu apvalku, ko veido sēnīšu sporas.

Laima slimībai ir ļoti dažādas sejas, tās pazīmes ne vienmēr visiem ir vienādas. Bet Laima slimību izplata inficētas ērces. Tāpēc, ja esat atraduši bērna piesūkušos ērci, tuvākās dienas un nedēļas īpaši rūpīgi vērojiet ādu vietā, kur kukainis bija piesūcies. Ja parādās sārts plankums, tad steidzami jādodas pie ārsta. Laima slimību ārstē ar antibiotikām. Bet neārstēta tā var būt par iemeslu dažādām hroniskām slimībām, var sāpēt locītavas, gadiem ilgi mocīties ar galvas sāpēm un nespēku.

Sezonas alerģija visasāk izpaužas pavasarī un vasarā, kad apkārt lido ziedputekšņi. Ādas nieze, šķaudīšana, klepus un asarojošas acis ir tipiskas alerģijas izpausmes.

Par ziedputekšņu alerģiju vairāk lasi šeit.