Bērnu slimības, par kurām jābūt informētiem visiem vecākiem

Cūciņa jeb epidēmiskais parotīts – strauji palielinās siekalu dziedzeri, rodas pietūkums uz kala un pie ausīm. Vienpusēju vai abpusēju pieauss siekalu dziedzeru pietūkumu rada viena vai abu vaigu pietūkumu, bērns sāk izskatīties "pēc burunduka". Temperatūra var paaugstināties līdz 39 °C . Vienai piektajai daļai cilvēku saslimšana noris bez simptomiem. Slimnieks lipīgs 12 – 25 dienas pēc inficēšanās. Saslimt ar to var caur siekalām, ar siekalām notraipītiem priekšmetiem. Visbiežāk ar cūciņām slimo bērni starp 3 un 7 gadu vecumu. Augstākais saslimušo skaits parasti tiek reģistrēts martā - aprīlī, bet zemākais, savukārt, augustā - septembrī. Slimības uzliesmojumi novērojami periodiski - apmēram, ik pēc gada, diviem

Garais klepus nav vienkārši stiprs klepus, ar kādu bērni mēdz slimot ziemas sezonā, lai gan tā pirmās pazīmes neatšķiras no parastas saaukstēšanās. No parastajiem vīrusa klepiem šis atšķiras ar tik stiprām klepus lēkmēm, ka tās var beigties ar vemšanu. Tas sauss, lēkmjveidīgs, kairinošs . Bērns aizklepojas līdz pat elpas trūkumam. Viņam var pietūkt seja, tā var kļūt sarkana no sasprindzinājuma, un arī acis var asarot. Garā klepus gadījumā parastie pretklepus preparāti un sīrupi ir bezspēcīgi. Naktī klepus pastiprinās. Garo klepu apstiprina ar analīzēm. Inficētie cilvēki viegli pārnēsā garo klepu agrā slimības stadijā- aptuveni 2 nedēļas pēc tam, kad klepus ir sācies. Antibiotikas samazina lipīguma laiku līdz pat 5 dienām, sākot no antibiotisko medikamentu lietošanas sākuma. Vēl pirms 50 gadiem garais klepus bija izplatīts mazu bērnu nāves cēlonis.