Kaitinošākā skaņa pasaulē - bērna raudas. Ko par raudāšanu mēs vēl nezinājām  (10)

Atskaņojot iepriekš ierakstītu zīdaiņa raudāšanu, tika skenēta gan sieviešu, gan vīrieši smadzeņu aktivitāte. Izrādījās, ka sieviešu smadzenēs vairāk pieauga aktivitāte noteiktās zonās, kas atbild līdzjūtību un ar to saistītām emocijām. Vīriešus – tēvus raudošā mazuļa balss ietekmēja daudz mazāk. Iespējams, nav vērts piktoties uz tēti... viņš vienkārši ierīkots savādāk!

Tomēr apgalvot, ka bērna raudas vispār iespējams ignorēt, nevar. Atzīstot, ka bērna raudāšana ir viena no pasaulē kaitinošākajām skaņām, Oksfordas Universitātes pētnieki atkal pievērsās smadzeņu reakcijas izpētei - atskaņojot vilciena svilpienus, telefona zvanu, lidmašīnas rēkoņu un zīdaiņa brēkšanu, visātrākā smadzeņu reakcija bija tieši uz bērna raudām. Turklāt vienlīdz ātra reakcija bija gan tiem pieaugušajiem, kam ir savi bērni, gan tiem, kam savu bērnu nav. Mātes, kas cieta no pēcdzemdību depresijas, uz bērna raudām reaģēja visvājāk. 

Viens no pēcdzemdību iemesliem mātēm, izrādās, ir bērna miega problēmas. Ja zīdainis ilgstoši neiemācās aizmigt pats, mammas stresa līmenis palielinās. Divas trešdaļas bērnu pēc pusgada vecuma sasniegšanas iemācās nogulēt visu nakti bez mošanās, bet 33% mazuļu turpina mosties katru nakti līdz pat gada vecumam. Sliktāk guļ zēni . Aptaujas liecina, ka zēnus ar krūti baro ilgāk, tāpēc puiku mammas ir vairāk nogurušas un ar lielāku noslieci uz pēcdzemdību depresiju. 

Miega pētnieki iesaka laicīgi radināt mazuli pie patstāvīgas aizmigšanas un iemācīties atšķirt, kad uz raudām jāatsaucas uzreiz, bet kad – var nogaidīt. Metodes, kā mācīt bērnu iemigt pašam, gan iesaka pielietot bērniem no pusgada vecuma.

Pirmā – mamma vai tētis sēž pie bērniņa gultas un neņem viņu rokās arī tad, ja viņš raud un vēlas, lai tiktu midzināts aijājot rokās. Rokās ņemt nevajadzētu, tomēr atrasties blakus un reaģēt uz raudāšanu ar pieskārieniem un sarunu vecāki drīkst, 2-3 nedēļu laikā mazulis tomēr iemācās aizmigt pats.

Otra metode ir kontrolēta reakcija uz bērna raudāšanu – reaģēt uz bērna raudām, ņemot viņu rokās, bet intervālus starp raudāšanu un ņemšanu rokās paildzināt, tādējādi ļaujot mācīties bērnam pamazām nomierināties un iemigt pašam.

Dabas kļūda vai likumsakarība – brēcošs zīdainis nopietni apdraud laulību. ASV aptaujātie 20 000 šķirtie pāri 30% gadījumu kā galveno iemeslu minēja… sava bērna uz nerviem krītošo raudāšanu. Ja vecāki diennaktī guļ tikai 6 stundas, aug aizkaitinājums un dusmas, ko nākas izbaudīt otram pārī esošajam pieaugušajam.

11% no aptaujātajiem atzina, ka dzirdot naktī zīdaiņa raudāšanu, izliekas guļam, lai nebūtu jāceļas mierināt bērns. 9% tā vietā, lai steigtos mierināt mazo brēkuli, vienkārši ciešāk aizvēra durvis un skaļāk uzgrieza televizora skaņu. Nav gan norādīts, kura dzimuma vecāks biežāk izvēlas šādu taktiku. 

Salīdzinot bērnu raudāšanu, atklājies, ka bērni, kuriem varētu būt nosliece uz autiska spektra traucējumiem, raud savādāk nekā veseli mazuļi. Raudāšana ir spalgāka, augstākā tonalitātē. Bērni ar Dauna sindromu raudāja zemākos toņos. Atšķirības raudāšanas tonalitātē skaidro ar atšķirībām balss saišu uzbūvē, ko arī ietekmē ģenētiskas izmaiņas.