Jautājums: Meitai ir 4 gadi un ir parādījušās lielas bailes aizmigt. Iemigšana ievelkas vairāku stundu garumā, aizmiegt tikai tad, ja sēžu blakus, turu rokas un kājas. Pati dara visu, lai neaizmigtu- kustina rokas, uzsāk pirkstu rotaļas, pļāpā, ceļas pačurāt un galvenais - never ciet acis, jo tad ir tumsa un viņai nepatīk. Pāris reizes ir izteikusies par briesmoņiem, kas nāk, kad ir aizmigusi. Pusdienlaiku neguļ nemaz. Sapņo daudz un intensīvi, pēc pamošanās mēdz stāstīt visādus sapņus. Pietrūkst zināšanu, kā bērnam palīdzēt, vai risinājums varētu būt smilšu terapija pie speciālista?
Ģimeņu psiholoģiskā atbalsta centra "Līna" psiholoģe Līga Liepiņa stāsta, ka bailes no tumsas un briesmoņiem šajā vecumā ir dabisks process, kas ar laiku pāriet pats no sevis. Ja pēdējā laikā nav atgadījies nekas traģisks un emocionāli traumatisks, tad vecākiem nevajadzētu pārlieku satraukties arī satraukties par sapņiem. Mazajiem, tāpat kā lielajiem, mēdz būt dažādi sapņi. Galvenais ir tos uzklausīt, pieņemt un iemācīt pastāstīt par sajūtām, kas ir bijušas sapnītī. Var lūgt sapni uzzīmēt, bet nevajag analizēt ne zīmējumu, ne pašu sapni, galvenais, ka ir pieņemoša attieksme. Sapņošana būtībā ir veselības pazīme, par to, ka bērns intensīvi sapņo, nav jāuztraucas.
Ir vērts padomāt par iemigšanu un mēģināt saprast, kas notiek iemigšanas procesā. No stāstītā izklausās, ka meitenīte izbauda 3 stundu "ņemšanos" un uztver to kā spēli, nevis baidās no iemigšanas. Tāpēc mammai svarīgi šajā rotaļā neiesaistīties. Būtu labi izveidot savu vakara rituālu, pēc kura mammai vairs nevajadzētu iesaistīties nekādas sarunās, spēlēs, iešanā līdz uz tualeti. Pat ja bērns neguļ un grib, lai istabā ir mamma, tad tas nozīmē, ka mamma gan atrodas istabā, bet ne viņas gultā. Vērojiet viņu, bet atbildiet minimāli un pļāpāšanā neiesaistāties. Meitai ir jābūt klusai un jāatrodas savā gultiņā. Viņa var grozīties, kustināt kājas, bet tas nenozīmē, ka mamma šajā procesā iesaistās.
Varbūt der padomāt, vai pirms gulētiešanas nevajag vairāk kopā pavadīta laika un kopīgu rotaļu? Vai arī pašu gulētiešanas rituāli padarīt nedaudz garāku un mīļāku, kurā ir daudz ķermeniskā kontakta, samīļošana, masāža, glaudīšana vai.tml. Pirkstiņspēles un dauzīšanās spēles var spēlēt agrāk, līdz plkst.19, pēc tam plānojot laiku mierīgai atpūtai. Vismaz 3 stundas pirms miega vakarā nevajadzētu skatīties TV, datoru. Tas ļoti nogurdina un noslogo uztveri un var traucēt iemigt.
Ja ir izteiktas bailes no tumsas, tad istabā var atstāt naktslampiņu vai izdomāt kādu rituālu, kas viņu sargā naktī. Šajā vecumā labi darbojas maģiskā domāšana un to var izmantot arī drošības sajūtas radīšanai. Noteikti var lasīt pasakas, tai skaitā arī "briesmīgas", jo tad bērni paspēj izbaidīties to laikā kopā ar vecākiem. Atrisinājumi pasakām parasti ir labs. Var nopirkt un kopā palasīt grāmatiņu par baidīšanos "Skrību skrābu tvīt plunkš!".
Vēl var padomāt, vai pašai mammai vai vīram nav kādas stress, bailes vai citi pārdzīvojumi, jo nereti bērns vecāku grūtības parāda caur savu uzvedību, bailēm. Reizēm arī gulēšanas bailes ir saistītas ar to, ka bērnam bail, ka vecāki var pazust. Varbūt ir aktualizējusies nāves tēmu. Tad šie jautājumi ir jāpārrunā.
Domāju, ka šobrīd mamma varat mēģināt tikt galā pati, bet ja pēc kāda laika nekas nemainās, tad var vērsties pie psihologa, jo palīdzēt var gan smilšu spēļu terapija, gan terapeitiskā spēle (Therpaly).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
