Pāris stundas pārkarsētā sabiedriskā transportā vai automašīna, kas nav aprīkota ar kondicionieri var izvērties mokošā spīdzināšanā.
Termoregulācijas sistēma
Nedaudz no cilvēka fizioloģijas – cilvēka organismā ir divas sistēmas, kas regulē sasilšanu un atdzišanu. Ikdienas apstākļos šīs sistēmas lieliski sadarbojas un tiek ar saviem pienākumiem galā. Ekstrēmos apstākļos iekšējais sildītājs turpina darboties, bet papildus notiek arī sildīšana no ārpuses. Siltumregulācijas sistēma var nedaudz sevi regulēt, svīstot vai atdodot siltumu, pieskaroties kaut kam vēsam vai izbaudot vieglu atsvaidzinošu vēja pūsmu.
Visvienkāršākā dzesēšanās notiek svīstot, bet arī uzņemtais šķidrums mūsu organismā nav bezgalīgs. Pieaudzis cilvēks var izsvīst 2-4 litru šķidruma dienā. Bērns tik intensīvi svīst nevar, jo pilnībā sviedru dziedzeri sāk strādāt tikai samiedzot pubertāti. Tāpēc bērni pārkarst biežāk un bīstamāk nekā pieaugušie.
Smadzeņu pārkaršana
Noslēgtā telpā, kad izsvīšanai paredzētais šķidrums beidzies un gaiss piesātināts ar izelpoto mitrumu, ķermeņa dabiskā dzesēšanā apstājas. Ceļas ķermeņa temperatūra, kas var sasniegt pat 40,5-41,0°С.
Lai arī par to, cik bīstami atstāt bērnus, dzīvniekus un vecus cilvēkus slēgtās telpās, tiek nemitīgi atkārtots, vēlreiz skaidri izprotot, ko karstums nodara organismam noteikti nebūs lieki. Dažreiz tikai skaudri apzinoties sekas, saprotam, cik svarīgi ir ievērot brīdinājumus.
Pāris stundas pārkarsētā sabiedriskā transportā vai automašīna, kas nav aprīkota ar kondicionieri var izvērties mokošā spīdzināšanā.
Šī jau ir dzīvībai bīstama robeža. Pirmais, kas cieš, ir galvas smadzenes. Ne velti ir teiciens – kājas siltumā, galva vēsumā. Šai parunai ir pamatojums – izsvīdušais šķidrums, mikroelementu trūkums un augstā temperatūra traucē smadzeņu darbību. Var sākties murgi, iestāties bezsamaņa, cilvēks nesaprot, kur atrodas un kas notiek. Smagākajā gadījumā var apstāties elpošana.
Vēl viena pazīme, kas signalizē par dzīvībai bīstamu pārkaršanu, ir sausa un karsta āda, kas strauji paliek bāla, lēkājošs pulss, nepatīkama smaka no mutes, krampji.
ASV laika posmā no 1998. gada līdz 2011. gadam mašīnās mira 500 pārkarsuši bērni. 75% gadījumu tie bija bērni vecumā līdz 2 gadiem.
Atvēsināšana
Pirmais, kas jādara, ja esat piemirsuši mazuli mašīnas salonā – izlaidiet viņu no turienes. Pirmās palīdzības sniegšana cepeškrāsnī nebūs efektīva.
Noguldiet cietušo ēnā tā, lai galva un krūškurvis ir nedaudz augstāk par kājām. Ja bērns ir zaudējis samaņu, apguldiet viņu uz sāna, nostipriniet šo pozīciju un steidziet izsaukt mediķus.
Pēc tam nodrošiniet pēc iespējas vairāk svaiga gaisa.
Atvēsiniet ķermeni. Derēs gan istabas temperatūras ūdens, gan saldēta pārtika no tuvējā lielveikala, gan saldējums, gan vēsa piena paka. Vēsumu liek pie pakauša, padusēs vai uz cirkšņiem – visur, kur ir daudz lielu asinsvadu.
Noteikti jādod dzert maziem malciņiem šķidrums. Apjoms – vismaz viens litrs ūdens. Tā kā svīstot, zūd minerālvielas, labi noderēs negāzēts minerālūdens. Neiesaka dot dzert ledainu ūdeni.
Kas nav jādara
- Nedzesējiet cietušo, mērcējot viņu tuvējā ūdenskrātuvē. Pārāk krasa asinsvadu saraušanās var traucēt sirdsdarbību.
- Nelietojiet sauso ledu! Pēc pārkaršanas var tikt pie nākamās traumas – ādas apsaldēšanas.
- Nedodiet nekādus medikamentus pārkaršanas gadījumā. Tie ne tikai nepalīdzēs, bet var pat kaitēt.
Temperatūra mašīnas salonā pieaug pat tad, ja ārā nav pārāk karsti. Ja ārā ir tikai 21 grāds, tad mašīnā pēc 10 minūtēm jau 32. Pēc pusstundas - 40 grādi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
