Ja bērns ir jaunāks par 4 gadiem, visdrīzāk viņš neprot pilnīgi patstāvīgi paēst, apģērbties, lietot podiņu, ievērot personīgo higiēnu, satraucošās situācijās saprotami pastāstīt par savām vajadzībām un bez pārdzīvojumiem ierobežot savas vēlmes. To visu vairāk vai mazāk prasa dzīve bērnudārzā.
Aukle ir piemērotākais risinājums, ja ...
Ja bērns ir nervozs, maz pakļaujas pieaugušo vadībai, negribīgi dalās ar savām rotaļlietām, neprot sevi apkopt vai vāji runā, viņš parastā bērnudārzā jutīsies nelaimīgs. Šādi nepatstāvīgi trīsgadnieki dienas lielāko daļu pavada vientuļi raudot. Bieži, ejot uz dārziņu, viņi īd, un atnākot mājās, izmisīgi pārbauda, vai attiecības ar vecākiem ir palikušas iepriekšējās - pieprasa, lai viņus apkalpo un izpilda visas viņu iegribas, it kā regresē uzvedībā - vairs neizmanto tās prasmes, ko jau apguvuši, čurā gultā, pieprasa, lai tos baro un midzina un pie mazākās neveiksmes izplūst nevaldāmās asarās un neļaujas mierināties.
Šādam bērnam piemērotāka aukle vai vismaz bērnudārzs ar ļoti nelielu bērnu skaitu grupiņā.
Droši uz dārziņu, ja...
Ja bērns labi pakļaujas pieaugušo vadībai, par pamācībām un aizrādījumiem daudz nepārdzīvo, veikli runā, ir mierīgas dabas, prot sevi apkopt, labprāt rotaļājas ar citiem bērniem, prot sevi aizstāvēt, ja nepieciešams, spēj izdomāt sev nodarbības un prot rotaļāties viens, visticamāk viņš tiks galā ar bērnudārza grūtībām un tikai iegūs no nepieciešamības par sevi rūpēties, kontaktēties ar vienaudžiem un piedalīties attīstošās nodarbībās, ko piedāvā dārziņš, pie noteikuma, ka audzinātāja ir laba.
Kā novērtēt dārziņu
Vienalga - aukle vai audzinātāja, jums nāksies savu bērnu uzticēt svešam cilvēkam, un no tā brīža jūsu bērna dzīve vislielākajā mērā būs atkarīga arī no tā, kāds šis cilvēks būs. Nav izslēgta tāda iespēja, ka atstāts cita uzraudzībā, pat patstāvīgs, mierīgs un draudzīgs bērns sāk justies slikti, par ko liecinās negaidītas pārmaiņas viņa uzvedībā.
Kad jūs izvēlaties bērnudārzu, vērojiet, kāda kārtība ir telpās, vai tur ir svaigs gaiss, vai bērni ir tīrīgi, vai te valda klusa un mierīga gaisotne, vai bērni izskatās apmierināti un ir mērķtiecīgi nodarbināti, kādā stāvoklī pagalms. Tam visam ir lielāka nozīme, nekā tam, ko jums par dārziņu stāsta tā darbinieki.
Kā novērtēt aukli
Pirms izsakiet savas vēlmes un norādījumus, pavaicājiet cilvēkam, kam jūs gatavojieties uzticēt savu bērnu, kā viņš rīkosies, ja jūsu bērns.
Gadās, ka aukle aizmuguriski neizpilda vecāku norādījumus, neraizējas par bērna drošību, ir netīrīga, vai pat izrādās dzērāja. Daža, lai saglabātu savu darbu, noskaņo bērnus pret vecākiem, cita bez vecāku ziņas skaidro reliģiskus jautājumus.
Jebkurā jaukā darbdienā aizejiet uz jebkuru parku un jūs redzēsiet, kā bērni ēd no zemes paceltus mēslus, staigā gar miskastēm, ar roku pieturoties pie to nospļautās malas, kamēr aukles, viņiem uzgriezušas muguras, turpat blakus sēž un, aprunājot savus darba devējus, apēd līdzpaņemtos, bērniem domātos cepumus.
Izvēloties aukli, palieciet ar viņu kopā dažas dienas, ļaujiet netraucēti rīkoties un pavērojiet, cik viņa ir tīrīga, kā ievēro jūsu norādījumus, kā prot vadīt bērnu. Ir svarīgi pārliecināties, ka cilvēks izturas patiesi. Tas ir svarīgāk par to, vai pirmajā sarunā viņa pirmkārt vaicā par algu un darbalaiku, un tikai tad kā bērnu sauc, vai otrādi. Jums jārēķinās - ja auklīte ir normāla, viņa jūsu bērnu nemīlēs kā savu (tāpat kā jūs viņas bērnus). Aukles pienākums nav jūsu bērnu mīlēt, bet nodrošināt, lai jums vakarā pārrodaties mājās bērniņš pirmkārt ir dzīvs un pie labas veselības. Un tikai tad arī kaut ko jaunu iemācījies, ja vien to iespējams panākt bērnu nekaustot un nebiedējot. Auklīte, kas pirmajā tikšanās reizē saka, ka viņa jūsu bērnu ir iemīļojusi kā savu, visdrīzāk izmisīgi cenšas dabūt jelkādu darbu, vai arī nav garīgi līdzsvarota. Ja aukle sāk izturēties tā, it kā bērns būtu arī viņas, atbrīvojieties no tās nekavējoties. Arī tāda, kas bērnu visu laiku nēsā rokās, apkalpo, midzina klēpī un baro ar pašas pirktām konfektēm, ir mazāk piemērota nekā atturīga, ja viņa bērnam māca patstāvīgi ģērbties, ēst, iet gulēt un nolikt rotaļlietas vietā. Lai auklīte bērnam ir draugs un autoritāte, un auklītei jūsu bērns ir vienkārši tīkams, nevis mīlulītis. Bērnam pietiks ar to, ka viņu mīl māmiņa un tētis.
Jebkuram bērnam laba aukle ir labāka par sliktu bērnudārza audzinātāju, tieši tāpat kā laba bērnudārza audzinātāja ir labāka par sliktu aukli.
Kā izturēties, ja nonākot bērnudārzā bērns negrib palikt un raud?
Ja jums nav citas iespējas un bērns ir jāatstāj, īsi atvadieties un ejiet prom. Jo ātrāk jūs aiziesiet, jo īsāku brīdi viņš pārdzīvos, līdz samierināsies ar notikušo un nomierināsies. Jo ilgāk jūs būsiet kopā ar viņu, jo bērnam būs grūtāk, sevišķi jau tad, ja arī jūs jūtaties bēdīgi un to bērnam izrādiet, jo jums ir vainas sajūta, ka jums savs acuraugs ir jāpamet vietā, kas viņam nešķiet vilinoša.
Redzot bēdīgos vecākus, kas vilcinās atvadīties, bērnu pavisam pārņem izmisums – arī maniem vecākiem, kas ir visstiprākie un gudrākie, šī vieta patiesībā liekas nedroša – man jau sen bija tādas aizdomas - te nu nekādi nedrīkst palikt, jādara viss iespējamais, kamēr mamma vēl nav aizgājusi, lai mainītu viņas domas, un viņa mani te neatstātu. Šādos gadījumos jūs bērnam varat palīdzēt pierast un saskatīt notikušajā arī patīkamās iespējas, ja ceļā uz dārziņu iztaujāsiet viņu par patīkamajiem notikumiem, kādi bijuši iepriekš, un iedosiet līdz kādu sīku nieciņu, piemēram, puķīti, ko viņš aiznesīs audzinātājai, vai rotaļlietu, ko parādīs draudziņam. Un nonākot galā - nerīkojiet garās atvadas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
