Bērnu zīmējumus iesaka pētīt tikai sākot no 4-5 gadu vecuma. Trīsgadnieki cilvēciņus vēl zīmē ļoti shematiski - galva, rokas, kājas. Četrgadnieki zīmē arī ķermeņa detaļas, bet 5 gadus vecs bērns jau redz un zīmē detaļas - kaklu, matus, apģērbu. Kurām zīmējuma detaļām pievērst uzmanību?
Ģimenes locekļi
Visvienkāršākā un biežāk zīmētā tēma bērnu zīmējumos ir ģimene. Iedodiet bērnam baltu lapu, parasto zīmuli un krāsainos zīmuļus. Mudiniet uzzīmēt ģimeni, bet nesakiet priekšā ko tieši būtu jāuzzīmē. Pēc darbiņa pabeigšanas izpētiet rezultātu.
Ģimenes zīmējumi parasti ir ļoti informatīvi, tomēr tie var fiksēt gan to, kā bērns kopumā uztver savu ģimeni, gan arī atainot konkrētā šī brīža bērna iekšējo sajūtu. Piemēram, zīmējumā lielais brālis ir uzzīmēts neglīts, dusmīgs vai briesmīgs. Iespējams, ka mazais nupat ar lielo brāli ir pamatīgi sastrīdējies un parāda savas šī brīža emocijas, nevis vispārēju nepatiku pret šo ģimenes locekli.
Par krāsām
Izpētiet, kā uzzīmētie ģimenes locekļi ir novietoti zīmējumā, cik lieli un proporcionāli attiecībā viens pret otru tie ir. Bērni ar pazeminātu pašapziņu vai paaugstinātu trauksmes līmeni zīmējuma kompozīciju parasti novieto kaut kur lapas malā, stūrī vai vienā pusē. Nepārliecināti par
sevi bērni bieži vairakkārt pārvelk līnijas, labo detaļas, dzēš un pārzīmē.
Tagad rūpīgi izpētiet, kā tieši ir uzzīmēti ģimenes locekļi. Jo lielāka figūra ir uzzīmēta, jo svarīgāku lomu ģimenē bērns viņam piešķirt. Varbūt vislielākā ir mamma, varbūt tētis? Tie ģimenes locekļi, kas uzzīmēti vistuvāk pašam mazulim, ir viņam svarīgākie. Kas tālāk no bērna - ar tiem attiecības sarežģītākas.
Par krāsām
Krāsu izvēle liecina par bērna emocionālo stāvokli. Košas, dzīvespriecīgas krāsas liecina, ka tātad bērns ir labā garastāvoklī. Ja zīmējums ir pelēkos, tumši brūnos, tumši zilos un melnos toņos, ir vērts pavērot, vai mazulis nav nomākts jau ilgāku laiku.
Ja ģimenē ir labas attiecības, vai vismaz bērns tā jūtas – ka viss ir kārtībā, zīmējumā attēlotie cilvēciņi ir smaidīgi. Lielāki bērni, kas jau labāk prot zīmēt, var piezīmēt arī dekoratīvas detaļas – sev un māsai matos bantes, mammai – skaistu kleitu, tētim – cepuri. Par zināmām iekšējām problēmām var liecināt shematisks, it kā nepabeigts zīmējums.
Vai kāds nav piemirsts?
Izpētiet, kuri ģimenes locekļi zīmējumā ir attēloti. Varbūt kāds ir "piemirsts"? Parasti jau tā vienkārši "nepiemirst", drīzāk tas gan liecina, ka pret konkrēto ģimenes locekli ir sarežģītas jūtas. Bet varbūt zīmējumā ir vecmāmiņa, kas nemaz nedzīvo ģimenē, bet mazulim ir emocionāli ļoti mīļa. Bet varbūt ir uzzīmēts tētis, kas nu ilgāku laiku dzīvo citā ģimenē, bet bērns pēc viņa skumst un ilgojas. Dažreiz bērni zīmējumos neuzzīmē brāļus un māsas, ja izjūt pret tiem izteikti konkurējošas jūtas. Aprunājaties ar bērnu, kas un kāpēc ir uzzīmēts tieši tā.
Vai mazulis nav "aizmirsis" uzzīmēt sevi? Vai arī iezīmējis sevi kaut kur lapas stūrītī, maziņu, necilu? Ja tā, tad tas ir signāls, ka bērns nejūtas ģimenē labi, iespējams, ka viņam trūkst vecāku uzmanības. Vēl sliktāk, ja viņš vispār nav zīmējumā. Bet te atkal svarīga ir sauna – kas un kāpēc tā ir uzzīmēts, jo pats par sevi zīmējums ir tikai veids, kā labāk piekļūt bērna emocijām.
Emocijas ne tikai sejā
Ja bērniņš jau ir tik liels, lai spētu iezīmēt sejas, izpētiet, kurās no tām ir smaids, kuras varbūt ir noskumušas. Palūdziet pastāstīt, ko katrs uzzīmētais cilvēciņš dara, kā jūtas, ko domā. Atsevišķas ķermeņa daļas, kas ir īpaši izceltas vai detalizēti izzīmētas, demonstrē, kādas rakstura īpašības bērns asociē ar katru uzzīmēto tēlu vai arī izjūt sevī.
- Galva liecina par prātu, intelektu un kontroli ģimenē;
- Acis – skumjas, trauksme. Ļoti lielas acis un ļoti izteikti iezīmētas acu zīlītes var liecināt par bailēm;
- Ausis – spēju dzirdēt un uzklausīt;
- Mute – iespējams, ka tā var liecināt ne tikai par tēla "runātību", bet arī piedzīvotu vārdisku
- aizskārumu, ko saņēmis bērns;
- Ķermenis – ķermeniskas sajūtas;
- Kakls – kontrole pār emocijām;
- Rokas – ciešs kontakts ar bērnu vai citiem ģimenes locekļiem;
- Lielas plaukstas – agresija;
- Kājas – reālistiska pasaules uztvere.
Ja bērns konsekventi nezīmē acis un muti, iespējams, viņam ir komunikācijas problēmas, bet ja ir uzzīmētas lielas plaukstas un izteikti gari roku pirksti, iespējams, ka savā ģimenē bērns nejūtas
droši.
Atkārtojiet šo uzdevumu pēc kāda laika, iespējams, ka informācija būs pilnīgi cita. Tikai tad, ja satraucoša tendence atkārtojas regulāri, ir vērts meklēt speciālista konsultāciju. Galu galā zīmējums ir tikai konkrētās situācijas atspoguļojums un jau nākamajā dienā varbūt tas rādīs pilnīgi citu ainu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
