Zīdīšanas konsultanti iesaka sākt iepazīstināt mazuli ar jaunu barību tikai pēc tam, kad pats mazulis sāk izrādīt interesi par ēdienu. Tādu piebarošanas veidu sauc par Pedagoģisko (PED), tādēļ, ka pamat mērķis piebarojumam ir nevis pabarot, bet iepazīstināt bērnu ar jauno barību, iemācīt košļāt, iemācīt dabūt ēdienu ne tikai no mammas krūts. Ar savu pieredzi pedagoģiskā piebarojuma ieviešanā dalās vecāki stāsta portālā "Cālis".
Kad sākas aktīva interese par ēdienu
Aptuveni pusgada vecumā bērns sāk izrādīt interesi par mammas šķīvja saturu un cenšas to pamēģināt, tieši tādu uzvedību sauc par aktīvu interesi pret ēdienu un tā liecina par mazuļa gatavību iepazīties ar jaunu barību. Mazuļa interese pret ēdienu nav saistīta ar izsalkumu, bet ar vēlmi atdarināt mammu. Mazulis grib darīt to ko dara viņa, ņemt no šķīvja kaut kādus gabaliņus un likt sev mutē.
Kādi tad ir piebarošanas ieviešanas principi dabiskā ēdināšanā?
Bērnu sāk iepazīstināt ar ēdienu, ieviešot produktu mikroproves ļoti mazos daudzumos. Iepazīstina, nevis baro. Tas nozīmē, ka iepazīstināšanas mērķis nav pabarot.
Mikrodoza mīkstai pārtikai ir aptuveni tik, cik ietilpst starp mammas lielā un rādītāja pirksta spilventiņiem, ja viņa tos saspiedīs, vai uz tējkarotes galiņa. Šķidrai barībai – viens malks.
Bērns var "vienā paņēmienā" pamēģināt to, ko ēd mamma un kam viņš izrāda interesi.
Bērnam rokās tiek doti tikai cietās barības gabaliņi, no kuriema viņš pats nevar neko daudz apēst(ciets ābols, burkāns, sausiņš, un tml.)
Mikroproves tiek dotas 3-4 nedēļas. Šajā laikā mazulis jau var iepazīties ar plašu produktu klāstu, ko ēd ģimenē, un iemācīties dzert no krūzītes.
Piebarojums nekad neaizvieto krūts zīšanas reizi! Bērns var iepazīties ar jauno barību pirms, pēc un arī krūts barošanas laikā. Bieži bērni "uzdzer" mikroprovei mammas pienu.
Pamazām barības daudzumu palielina, atļaujot bērnam apēst vairāk.
Mammas uzdevums ir saglabāt bērna interesi par ēdienu. No pusgada līdz 1,5 gadu vecumam bērnam ir jāiepazīstas ar visiem produktiem, kuras ēd viņa ģimenē. Lai saglabātu interesi nogaršot jaunus produktus, līdz 8-11 mēnešiem mamma ierobežo bērna pieeju viena veida ēdienam - ja bērns ir apēdis 3-4 tējkarotes viena produkta un prasa vēl, tad viņam ir jādod kaut kas cits.
Piebarojuma ieviešana izskatās aptuveni tā - mazulis izprasa ēdamā gabaliņus, un mamma viņam to dažreiz iedod. Tādā situācijā bērns vienmēr ar baudu iepazīstas ar jauno barību un nepārēdās.
Mazulim ir jāmācās lietot galda piederumus. Kamēr mazulis sēž mammas klēpī es ēd no mammas šķīvja, savus šķīvītis nav vajadzīgs, Toties nepieciešamas ir daudz karotes, kas nemitīgi krīt zemē.
Ja mazulis ir noguris ēst, zaudē interesi, tad ēšana pie galda jābeidz.
Īstais padoms īstais reizē ir ļoti svarīgs
Piebarojuma ieviešana prasa noteiktas zināšanas un pieredzi. Nekādu problēmu nebūs, ja mazulis ir vesels, zīdīšana ir pareizi organizēta, un mammai ir parādīts, kā ieviest tādu piebarojumu. Ja mammai piebarošanu neparāda cita pieredzējusi mamma, viņa var pieļaut kļūdas.
Var pieļaut kļūdas, kas nav tieši saistītas ar ēdināšanu, bet ar mazuļa uzvedību pie galda. Piemēram, mazulis kādu laiku ēd ne visai akurāti, izvēlas ņemt ēdienu ar rokām, likt to karotītē, bet pēc tam karotīti likt mutē. Daudzas mammas tādu uzvedību uzskata par nepieņemamu, atņem bērnam karoti un sāk barot.
Mazulim pazūd interese ēst patstāvīgi.
Mazulim var iegaršoties kāds konkrēts produkts un viņš to prasa vēl, mamma piekāpjas un rezultāts ir gremošanas trakta traucējumi. Ja piebarojuma ieviešana ir veikta pareizi, mazuļa pašsajūta nepasliktinās, gremošanas traucējumi nav.
Nepareizas piebarojuma ieviešanas pazīmes
sākumā mazulis ēd ļoti labi, bet pēc tam atsakās mēģināt un vispār kaut ko ēst. Tas nozīmē, ka mazulis ir pārbarots. Situācijas risinājums - kādas dienas 5 ņem mazuli blakus sev pie galda, neko viņam nepiedāvāt, nedot un ar apetīti ēst viņa klātbūtnē.
Ļoti bieži mammām neizdodas piebarojuma ieviešana tieši tādēļ, ka viņām ļoti gribas pabarot mazuli ar citu ēdienu. Mūsdienu mammu apziņā dziļi ir iesakņojusies pārliecība, ka krūts piens pēc savas kvalitātes un sastāva ir ne visai uzticams šķidrums un to ir nepieciešams papildināt ar citu ēdienu. Tiek ignorēts fakts, ka piens ir pilnvērtīgs produkts, kurš evolūcijas ceļā ir radīts tieši cilvēkbērna barošanai, tas ir absolūti pilnvērtīgs pēc savas uzturvērtības. Ir pierādīts, ka agrīnas citas barības ieviešanas dēļ bērna organisms sliktāk pieņem uzturvielas no krūts piena, bet pilnvērtīgi pieņemt šīs vielas no citas barības bērns sāk tikai pēc gada vecuma.
Mazuļa ēšanas paradumi nav mākslīgi izdomāti. Tos nosaka mazuļa organisma pakāpeniska attīstība, pirmkārt kuņģa-zarnu trakta attīstības īpatnības. Mammām ir jāatceras, ka viņu uzdevums nav pabarot mazuli, bet iepazīstināt mazuli ar barību un atbalstīt mazuļa interesi par ēdienu.
Ja vēlaties, lai nākotnē mazulim būtu laba apetīte, nekad nemēģiniet mazuli pabarot pēc tam, kad viņš ir zaudējis interesi par ēšanas procesu. Mammai, kura ir iztērējusi laiku, lai uztaisītu biezeni, grūti pieņemt, kā mazulis apēd vien pāris karotītes. Gribas viņu noķert, novērst domas ar grāmatiņu, spēli vai TV, un pabarot. Nedariet tā! Mazulis, kuram ir iespēja piekļūt pie mammas krūts, nekad necietīs no izsalkuma vai slāpēm.
Vai mazulis nevar aizrīties ar cietā ēdiena gabaliņiem, ja viņš vēl neprot košļāt?
Mazuļa ēdienu nevajag sasmalcināt. Piedāvāt jaunu ēdienu vajag ļoti mazos gabaliņos - mikrodozās. Ja mazulim tiek dots kaut kas, no kā viņš var atdalīt lielu gabalu, tad mazulis sēž mammai klēpī, bet mamma uzauga procesu. Bērns aktīvi mācās un pakāpeniski iemācīsies arī sakošļās košļāt.
Ko darīt, ja mazulis spļauj ārā pat ļoti mazus gabaliņus un nemēģina tos norīt?
Daudzi mazuļi tieši tā arī uzvedas - nedēļu divas izspļauj visus gabaliņus, laiku pa laikam "aizrijas" un rīstās. Mammai jābūt pacietīgai, nedrīkst uzspiest ēst jaunu ēdienu. Vienlaikus bērnam jānovēro, kā ēd citi cilvēki. Tāpēc šīs ēdienreizes notiek pie kopīgā galda.
Kad piebarojums nav vairs tikai iepazīšanās ar jaunajiem produktiem un kļūst par aizstājēju krūts barošanai?
Krūts barošana un pāreja uz ēšanu pie kopēja galda ir paralēli procesi. Piebarojums nekļūst par krūts barošanas aizstājēju. Krūts ēšana mazulim 6 mēnešos ir saistīta ar miegu. Mazulis daudz zīž krūti pirms dienas un nakts gulēšanas, likšana pie krūts notiek pēc pamošanos no rīta un dienas miega, zīž naktī, it īpaši no paša agra rīta.
Savukārt iepazīšanās ar piebarojumu un ēšana pie kopgalda notiek mammas brokastu laikā, pusdienās un vakariņās. Nosacīti lielākas ēdiena porcijas mazulis sāk ēst ap gadiņa vai lielākā vecumā.
Bet arī šajā vecumā bērni bieži mēdz uzdzert mammas pienu pēc pieaugušo ēdiena. Vitamīnus un citas vērtīgas vielas pietiekamā daudzumā un optimālos veidos mazulis turpina saņemt ar mammas pienu. Tas notiek tad, ja krūts barošana ir pareizi organizēta un mamma nejūt barības vielu nepietiekamību.
Kā ar pieaugušo pārtikas sastāvā esošo sāli, cukuru, garšvielām un iespējams, kaitīgām vielām (piemēram, nitrāti), kuru mēģinās mazulis? Bērnu pārtikā taču tā visa nav un tādēļ tā taču būtu veselīgāka mazulim, nekā ēdiens no kopgalda?
Pārtika tiešām satur sāli, cukuru, nitrātus un daudz ko citu. Un arī bērnu pārtika to satur. Bērnu pārtika tiek ražotā tā, ka bērna organisms pieņem šo pārtiku bez adaptācijas produktiem, kuri ir šīs pārtikas sastāvā. Nenotiek gremošanas trakta sistēmas adaptācijas ne pie garšas, ne pie konsistences, ne pie sastāvdaļām.
Mammas uzdevums nav pabarot mazuli ar citu barību, ko var izdarīt ar bērnu pārtiku. Pedagoģiskās piebarošanas mērķis ir radināt mazuļa gremošanas un zarnu traktu pie citas barības. Šī adaptācija sākās jau tad, kad mazulis mammas puncī sāka rīt augļūdeņus, kuru garša izmainījās atbilstoši mammas ēdienam, un turpinājās ar krūts piena ēšanu, kura garša un sastāvs mainījās ne tikai diennakts laikā, bet pat vienas ēšanas reizes laikā, bet mamma taču neēd bērnu pārtiku. Kamēr mazulis ēd mazu daudzumu barības, viņš pierod arī pie sastāvdaļām - sāls, cukuru, nitrātiem, citiem ēdiena komponentiem.
Kad viņš ēdīs lielāku daudzumu ēdiena, viņa organisms jau pilnībā būs gatavs ar to visu tikt galā.
Vai mazulim ir jādod papildus šķidrums, uzsākot piebarot?
Šķidruma pamata daudzumu mazulis turpina saņemt ar mātes pienu. Interesēties tieši par ūdeni un dzeršanu mazulis sāk aptuveni pēc gada. Pārsvarā mazulis interesējas par mammas krūzītes saturu un mēģina to, ja krūzītes dibenā ielej nelielu daudzumu dzeramā.
Ko darīt ar mazuli, kam jau ir vairāk par gadu, bet kuram nav intereses par ēdienu? Līdz gadam visi mēģinājumu ieviest piebarojumu neizdevās. Bērns raudāja, aizgriezās, pat vema. Šobrīd ēd slikti un ne visu, bet tikai noteikta veida burciņu barības. Kā pieradināt mazuli pie pieaugušo pārtikas un uzlabot apetīti?
Parasti tā uzvedās bērni, kuri nav redzējuši ko un kā ēd pieaugušie. Bieži tā notiek, ja no bērna barošanas sarīko atsevišķo procesu un viņu baro ar kaut ko speciālu.
Jāpārstāj barot bērnu atsevišķi. Nepieciešams bērnu sēdināt pie galda kopā ar visiem un nemēģināt barot. Visiem vajadzētu būt vienaldzīgiem, ēd bērns vai neēd, vismaz vajadzētu "izlikties", ka tas tā ir... Lai dažas dienas skatās, kā ēd citi ģimenes locekļi. Ja sāk prasīt kaut ko pagaršot - iedodiet. Ielieciet šķīvī to pašu, ko visiem citiem. Bērna klātbūtnē jāēd ir ar apetīti. Nemēģiniet novērst mazuļa uzmanību ar televizoru, grāmatām vai rotaļlietām. Nebariet, nesodiet, ja mazulis kaut ko izlej vai izsmērē, uzreiz novāciet un parādiet, ka visi ēd akurāti.
Ja mazulim ir jau gandrīz 5 mēneši, viņš ļoti interesējas par jebkuru ēdienu, skatās visiem mutē un prasa pagaršot, vai tagad drīkst sākt pedagoģisko piebarojumu?
Mazulis ir attīstīts un zinātkārs bērns. Viņam ļoti gribas darīt ar ēdienu to pašu, ko mamma. Jāatceras, ka bērna gremošanasz trakts nepilnos piecos mēnešos vēl nav pilnībā gatavs, lai iepazītos ar citu barību. Fermentu sistēma tikko ir sākusi nobriest. Interesi par barību šajā vecumā vajadzētu ierobežot un neēst viņa klātbūtnē.
Ja mammai ir iespēja ieviest piebarojumu zīdīšanas konsultanta uzraudzībā, tad visticamāk to sāks darīt ap 5,5 mēnešu vecumu.
Vai ir atšķirības piebarojuma ieviešanā, ja mazulis vai vecāki ir alerģiski?
Atšķirības, protams, ir. Tādam mazulim lēnāk tiek ieviesti produkti, sāk ar hipoalerģiskiem produktiem, produktu daudzuma palielināšanu veic daudz lēnāk. Mammai ir jāievēro hipoalerģiska diēta, izslēdzot produktus, kuri izsauc viņai alerģiju. Ja māte baro bērnu ar krūti, nedrīkst ieviest jaunus produktus mazulim, ja pašai ir slimības saasināšanās. Pēc katras ēdienreizes vajadzētu pielikt bērnu pie krūts. Jāievieš ne vairāk par vienu produktu dienā un jāvēro mazuļa reakcija vismaz trīs dienas.
Kādēļ mazulis, kurš ēd bērnu pārtiku, 7-8 mēnešos var apēst 100-200gr biezeņa vai putras, bet bērni, kuri sāk ar pedagoģisko piebarojumu, tā nedara?
Bērns otrajā dzīves pusgadā ēd maz, jo viņš pagaidām negrib pieēsties. Viņš tikai attēlo mammas darbības. Paēd viņš ar pienu. Iespējams, ka bērnam ir ģenētiski ielikts mehānisms, kas neļauj šajā vecumā daudz ēst. Vēl dažus gadu tūkstošus atpakaļ mazulis iedzīvotos lielās gremošanas trakta problēmās, ja apēstu 100 g medījuma gaļas, kuru tēvs atnestu no medībām. Cita lieta, ka tad nevienam pat galvā neienāktu tā rīkoties ar bērnu. Pat mūsu vecvecmāmiņām 100 gadus atpakaļ, kuras gatavoja ēdienu krāsnī vai uz malkas plīts visai ģimenei, nedeva bērnam pilnu porciju gaļas zupas no kopējā katla. Speciālo barību nebija laika un iespējas gatavot.
Bērnu pārtika tiek ražota tā, lai mazulis to varētu apēst daudz. Jebkuru mazuli varētu ar to pabarot, bet vai vajag? Ir bērni, kuri ēd šo "bērnu pārtiku" daudz un ar baudu, bet patiesībā lielu daļu šo bērnu nākas ēdināšanas procesā izklaidēt. Daudzus izklaidēt nākas ilgi, dažus līdz pat pusaudžu vecumam. Bieži tiek novērotas situācijas, ka bērns līdz gadam ēd daudz un labi, bet pēc gada pabarošana vecākiem ir īstas mocības, jo mazulis pārvērties mazēdājā. Ir bērni, kuri ir nosacīti "veiksmīgi" tikuši pāri bērnu pārtikas ēšanas etapam. "Veiksmīgi" ielikts pēdiņās tādēļ, ka tagad tikai uzsākti pētījumi par to, kādas sekas ilglaicīgā periodā var būt bērnam pēc piebarojuma ieviešanas lielos daudzumos, kad viņš nav gatavs.
Paldies portālam KKM.lv par iespēju izmantot materiālu. Pedagoģiskā piebarošana izmantojama tikai tiem mazuļiem, kas tiek ēdināti ar krūts pienu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
