Foto: PantherMedia/Scanpix
Pirmajā dzīves gadā par īkšķa sūkāšanu tiešām nebūtu daudz jāpārdzīvo, ja vien šis ieradums nekļūst par vienīgo iespēju nomierināties vai iemigt. Laika posmā no 3 līdz apmēram 10 mēnešu vecumam bērns visu bāž mutē – tā viņš attīsta acu, roku un mutes sadarbību. Tāpēc var teikt, ka šajā vecumā pirksta zīšana ir attīstībai nepieciešama darbība.

Ļaujiet, lai bērns bāž mutē rotaļlietas un arī pirkstus, bet sekojiet, lai viņš nesāk sūkāt vienu pirkstu, piemēram, labās rokas īkšķi. Pavērojiet, vai viena konkrēta pirksta sūkāšana nav kļuvusi par sevis mierināšanas veidu. Šāda uzvedība ar laiku kļūst vēl izteiktāka, bērns vairs spēj sevi izklaidēt un nomierināt savādāk. Turklāt īkšķa regulāra sūkāšana rada nepareizu sakodienu jeb tā saucamos zirga zobus, un pats īkšķis var tikt nosūkāts, tas kļūst tievāks un īsāks nekā otras rokas tas pats pirksts.

Lai bērns pārstātu zīst pirkstu, viņam ir jāiemāca zīst knupi. Šobrīd pēc zobārstu ilgstošiem pētījumiem ir noskaidrots, ka 3 gadu vecumā, kad ir izveidojies piena zobu sakodiens, 1/3 bērnu ir labojami sakodiena defekti, kas izveidojušies kā sekas pirkstu, priekšmetu un vecumam neatbilstošas formas mānekļu ilgstošai zīšanai. Šie bērni bez abpusējas zobu rindas stomatoloģiskas korekcijas, iespējams, nekad nespēs žilbinošā smaidā atsegt līdzenu zobu rindu. Turklāt, nepareizas zobu vai žokļu attiecības, piemēram, saspiesta zobu rinda, vai dziļš sakodiens, veicina zobu nevienādu noslogojumu un pastiprinātu dilšanu, uztura atlieku uzkrāšanos mutes dobumā, zobu trupes attīstību un kavē uztura pilnvērtīgu sasmalcināšanu, kas ir iemesls veselai rindai gremošanas orgānu slimību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!