Kādām nepatikšanām gatavoties, ja ģimenē ir bērni ar mazu vecuma starpību  (7)

Ārsti nebūt nav sajūsmā par tik intensīvu sievietes organisma "izmantošanu". Divas grūtniecības un divas dzemdības īsā laika periodā ir slodze ne tikai fiziskajam ķermenim, bet arī sievietes emocionālajai un psihiskajai veselībai. Pēc normāli noritējušas grūtniecības un dzemdībām organisms atjaunojas apmēram gadu. Ja nākamā grūtniecības ir iestājusies nepilnu gadu pēc dzemdībām, sievietes hormonālajai sistēmai tas var izrādīties milzīgs trieciens.

Portālā vecākiem "Parents.com" vēstīts, ka psihologi, kas ikdienā strādā ar sievietēm, kurām ir depresija vai emocionālie traucējumi, novērojuši, ka pēcdzemdību depresija daudz biežāk ir jaunajām māmiņām, kurām ir divi un vairāk bērni ir mazu vecuma starpību. Kontrolgrupās, kurās iekļāva sievietes vecumā no 20 – 27 gadiem, kurām ir viens bērns, salīdzinoši reti konstatēja depresijas pazīmes. Tāda paša vecuma grupā sievietēm ar vairākiem maziem bērniem pēcdzemdību depresija, skumjas, zaudējuma sajūta un slikts garastāvoklis novēroti daudz biežāk.

Ja bērniem starpība būs 1-2 gadi, viņi viens otru uztvers kā dvīņus un, cerams, ka iztiks bez tik tradicionālajiem greizsirdības skandāliem, ar kuriem nākas saskarties, ja ģimenē piedzimst bērni ar lielāku vecuma starpību? Nepareizi! Reti kad vecākiem izdodas vecāko bērnu nepadarīt par vecāko un atbildīgāko. Protams, ka vecākais bērns gan ir par gadu vecāks, bet viņš joprojām vēl ir mazs bērniņš un nav gatavs uzņemties "atbildīgākā un prātīgākā" lomu.

Turklāt viņš visdrīzāk vispār nav sapratis, kāpēc vienīgā mīļumiņa loma pēkšņi ir zudusi. Ar bērnu, kas ir vismaz trīs gadus vecs, jau ir iespējams aprunāties par iemesliem, kāpēc notikušas izmaiņas un mamma vairs nevar nēsāt tik bieži "opā". Mazāks bērns to nesaprot. Gada vecumā ar bērniņu racionālas pārrunas nav iespējamas. Viņš sajūt un pieņem pasauli caur sajūtām, bet tās nebūt nav tās patīkamākās, jo mamma vairs nav tik pieejama, kā bija līdz šim.

8 – 12 mēnešu vecumā bērniem ir īpaša pieķeršanās mammai, viņi nevēlas palikt ar svešiem cilvēkiem, vajadzīga ir tikai mamma. Tas ir normāls attīstības posms, kas veiksmīgi noslēdzas, ja mamma šajā laikā ir vienmēr pieejama un atvērta. Ja šajā vecumā mājās parādās vēl viens mazulis, kas "konkurē" par mammas uzmanību, vajadzība nevis samazinās, bet kļūst vēl spēcīgāka. Mazulim bail mammu pazaudēt uz visiem laikiem, tāpēc bailes izpaužas kā nemitīga māmiņas "vaktēšana", var pasliktināties miegs, sākties mošanās pa nakti, raudulīgums. Faktiski lielākais mazulis "regresē", kļūst savā uzvedībā kā bēbītis. 

Riska vecums, kad sieviete viegli un negaidīti paliek stāvoklī, ir 4 – 6 mēneši pēc pirmā bērna piedzimšanas. Hormonu darbība vēl nav nostabilizējusies; barojot ar krūti, šķiet, ka arī ovulācija nav atjaunojusies. Turklāt mazais bēbītis sāk palikt patstāvīgs un māmiņa neapzināti sāk ilgoties vēl pēc viena "kunkulīša", tāpēc pat "nejauša" iekrišana dažreiz ir smalki izstrādāts zemapziņas joks, stāsta psihoterapeite Dace Jubase.

Tad nu vecāki iedomājas, ka bērni ar 1,5 gada starpību būs gluži kā dvīņi. Līdzīgi uzvedībā un raksturā, varēs audzināt līdzīgi un pat katram savas mantiņas negādāt. Parasti tā nenotiek. Temperaments katram ir cits, arī spējas atšķiras. Toties mazākais, skatoties uz lielāko brāli vai māsu, tiešām ātrāk spēj apgūt skolas gudrības. Šajā situācijā cietējs iznāk lielākais, kuram saprotamu iemeslu dēļ mamma var veltīt mazāk laika un dažas dzīves un dārziņa gudrības nākas apgūt pašam.

Psihologi neiesaka pat vienā gadā dzimušos bērnus laist vienā dārziņa grupiņā un vienā klasē. Jaunākais vienmēr jutīsies tā, it kā ir mazāk gudrs un apķērīgs. Nekādā gadījumā nesalīdziniet abu bērnu spējas, izceļot viena prasmes un sasniegumus, lai tādā veidā motivētu otru pacenties vairāk. Tā nebūs veselīga konkurence, toties veicinās bērnu savstarpēju agresiju un dusmas vienam uz otru.

No otras puses, gudri un saudzīgi audzinot abus mazos bērnus, viņi tiešām var kļūt ne tikai par draugiem, bet arī viens otru iedvesmot un daudz vispusīgāk apgūt prasmes, darot lietas kopā.

Vēl viens iemesls bērnu laišanas pasaulē ar mazu vecuma starpību, ir arguments, ka labāk visu "pie vienām" sāpēm . Negulētas naktis, sabojāta figūra, netīri autiņi, stundām ilga sēdēšana pie smilšu kastes jāpārvar īsā sprinta distancē. Apmēram tāpat vecāki domā arī pēc pieciem un desmit gadiem. Bet paiet gadi 15 un ģimene sagrib vēl vienu mazulīti. Jaunības laiku grūtības ar divu mazu bērnu audzināšanu piemirsušās, bet kad cienījamos gados piedzimst trešais bērns, kas aug gandrīz kā vienīgais, vecāki apjauš, cik jauki tomēr ir izbaudīt bērna augšanas un audzināšanas procesu, nevis uztver to kā darbu, kas pēc iespējas ātrāk jāizdara. 

"Kad redzu, laimīgas un mierīgas māmiņas, kas parkā rotaļājas ar savu bērnu, pat skaudība pārņem. Esmu neizgulējusies, pārgurusi un nervoza, jo vienam bērnam ir 3 mēneši un naktīs viņš guļ slikti, bet otram ir pusotrs gads un viņš grib manu uzmanību pa dienu. Dažreiz abi brēc kopā, tad nezinu, kuru mierināt pirmo. Vīrs gan optimists, bet palīdzēt viņš var tikai vakaros, " tā par savu ikdienu stāsta Anna, kas lēmumu par bērniem ar mazu vecuma starpību pieņēma, lasot iedvesmojošus stāstus interneta forumos. Dažreiz Anna jūtas vainīga bērnu priekšā, ko 100% uzmanību veltīt nevar ne mazajam, ne "lielajam".

Lai arī dzīve ar bērniem ar ļoti mazu vecuma starpību sākumā nebūt nav rožaina, ir arī daži lieliski bonusi, ko dod šī kombinācija. Bieži vien bērni tiešām ir draugi, kad tiek pāri trauksmainajiem dzīves pirmajiem gadiem. Novērots, ka viņi vieglāk tiek pāri grūtajam tīņu vecumam, vieglāk ir arī vecākiem. Pieaugot, abi vairs nekonkurē par vecāku uzmanību un arī attiecības ar vecākiem šiem brāļiem un māsām ir labas.