Foto: PantherMedia/Scanpix
Mūsdienās vardarbība pret bērnu ir kļuvusi par nopietnu problēmu, kas nomāc un uztrauc gan vecākus, gan profesionāļus. Pētījumi liecina, ka vairāk kā trešā daļa bērnu cieš no vardarbības. Gan emocionālā, gan fiziskā, gan seksuālā vardarbība atstāj destruktīvu ietekmi uz bērna tālāko attīstību. Mīļie vecāki, būsim uzmanīgi un iemācīsimies atpazīt un redzēt lietas, ko vislabprātāk nekad neredzētu. Pazīmju apkopojumu, kuras jāzina vecākiem, sagatavojis "Centrs Dardedze".

Parasti runā par 4 vardarbības veidiem: bērna pamešana novārtā, emocionāla vardarbība, fiziska vardarbība un seksuāla vardarbība.

Bērna pamešana novārtā: bērna fizisko un emocionālo vajadzību nenodrošināšanu. Nerūpēšanās par bērna apģērbu, pārtiku, drošu vidi, medicīnisko aprūpi, izglītību, uzraudzību un emocionālo drošību.

Pazīmes, kas var liecināt par novārtā pamešanu:

  • bērns neizskatās atbilstoši savam vecumam
  • bērnam ir attīstības aizture
  • bērns ir nekopts, fiziski neaprūpēts, neatbilstoši laika apstākļiem apģērbts
  • ļoti viegli iedraudzējas ar svešiniekiem
  • iesaistās antisociālās darbībās (zog, lieto alkoholu)
  • ir problēmas ar skolas apmeklējumu
  • bērns ir bravurīgs, izliekas pieaugušāks nekā patiesībā ir
  • bieži ir noskumis, bēdīgs
  • bērnam raksturīgs zems pašvērtējums
  • grūtības saskarsmē ar vienaudžiem

Emocionālā vardarbība: uzvedība, kas emocionāli traumē bērnu: atraidīšana, pazemošana, apsaukāšana, izsmiešana, fiziska un sociāla izolēšana, terorizēšana, neadekvāta socializācija.

Pazīmes, kas var liecināt par emocionālu vardarbību:

  • bērns šķiet novārdzis
  • biežas psihosomatiskas sūdzības (sūdzības par sliktu pašsajūtu bez zināma medicīniska izskaidrojuma): galvassāpes, slikta dūša
  • bērns slapina biksēs vai gultā
  • neparasts ārējais izskats: savāds apģērbs, jocīgs matu griezums
  • bērns ļoti meklē citu cilvēku uzmanību un novērtējumu
  • bērns ir pakļāvīgs, pārlieku paklausīgs
  • bērns ir paškritisks, ar zemu pašvērtējumu
  • bērns baidās no citu cilvēku attieksmes
  • bērnam, jo īpaši pusaudzim, raksturīga pašdestruktīva uzvedība (uzvedība, kas kaitē pašam)
  • bērns bēg prom no mājām
  • grūtības attiecībās ar vienaudžiem
  • bērna uzvedība ir agresīva, impulsīva


Fiziska vardarbība: rīcība, kas nav nejauša un rada bērnam fiziskas sāpes vai ievainojumus: purināšana, pēršana, košana, dedzināšana, draudēšana ar ieroci, raušana u.c.

Pazīmes, kas var liecināt par fizisku vardarbību:

  • slikta dūša, galvassāpes, reiboņi
  • ievainojumi un brūces uz bērna ķermeņa
  • lūzumi
  • uztūkumi
  • bērns nevar atcerēties vai pastāstīt, kā radušies ievainojumi uz viņa ķermeņa
  • bērns izvairās no paskaidrojumiem
  • kļuvis piesardzīgs, uzmanīgs, bailīgs, tramīgs
  • bērns izvairās no fiziska kontakta
  • bērnam raksturīgas galējas uzvedības izpausmes: ļoti agresīvs, provocējošs vai izteikti pasīvs
  • saskarsmes problēmas, zems pašvērtējums
  • bērns ģērbjas tā, lai slēptu savu ķermeni
  • bērns bieži neapmeklē mācību iestādi
  • bērnam raksturīga pašdestruktīva uzvedība: sevis ievainošana, vēnu griešana, pašnāvības mēģinājumi
  • bērnam ir emocionālas problēmas
  • bailes


Seksuāla vardarbība:
bērna iesaistīšana seksuālās darbībās. Seksuāla vardarbība nav tikai dzimumakts. Tā var būt ar fizisku kontaktu (pieskaršanās, skūpstīšana, glāstīšana u.c.), gan bez fiziska kontakta (fotografēšana, novērošana, izģērbšana, seksuāla rakstura sarunas, masturbēšana bērna priekšā u.c.)

Pazīmes, kas var liecināt par seksuālu vardarbību:

  • bērnam ir nieze kaklā vai intīmo ķermeņa vietu rajonā
  • notraipīta, asiņaina apakšveļa
  • bērns neievēro personisko higiēnu
  • bērna vecumam neadekvātas seksuālās spēles
  • seksualizēta uzvedība
  • ir vērojami bērna mēģinājumi iesaistīties pieaugušo seksuālās darbībās
  • nakts murgi, miega traucējumi
  • čurāšana vai kakāšana gultā vai biksēs
  • biežas psihosomatiskas sūdzības (sūdzības par sliktu pašsajūtu bez zināma medicīniska izskaidrojuma): galvassāpes, slikta dūša
  • ir neizskaidrojamas izmaiņas bērna uzvedībā
  • bērns izvairās no fiziska kontakta
  • bērnam raksturīga pašdestruktīva uzvedība: sevis ievainošana, vēnu griešana, pašnāvības mēģinājumi, ēšanas traucējumi
  • bērnam ir emocionālas problēmas
  • bailes
  • bērns ģērbjas tā, lai slēptu savu ķermeni
  • bērns uzvedas seksuāli, pāragri uzsāk seksuālas attiecības vai tiek iesaistīts prostitūcijā
  • bērna vecumam neadekvāti cilvēku zīmējumi: iezīmētas, izceltas intīmās ķermeņa vietas


Bērns parasti jūtas atbildīgs par to, kas notiek ar viņu. Ja pret bērnu izturas varmācīgi, viņš vaino sevi. Bērns var iedomāties, ka ir pelnījis fizisku vardarbību, jo uzvedies slikti. Bērns var iedomāties, ka ir pelnījis seksuālu vardarbību, jo pats vēlējies tuvas, emocionāli siltas attiecības. Daudzi bērni cenšas sevi aizsargāt, tomēr viņiem tas neizdodas. Bērns izjūt bezspēcību. Vardarbības pieredze negatīvā veidā maina bērna uztveri un ietekmē viņa priekšstatus gan par sevi, gan par citiem, gan pasauli kopumā. Visbiežāk sastopamās psihiska rakstura problēmas, kas var veidoties vardarbības pieredzes rezultātā, ir depresija, pēctraumatiskā stresa sindroms un disociatīvie traucējumi. Par vardarbības pieredzi IR JĀRUNĀ. Klusēšana un cenšanās aizmirst nedod iespēju pārvarēt traumas sekas.

Lai vardarbībā cietis bērns tiktu galā ar traumu, viņam jāpalīdz atjaunot drošības sajūtu un uzticēšanos sev un citiem, jāsamazina tālākas vardarbības risks- jāpalīdz apzināties savas tiesības uz nevardarbīgām attiecībām un jāiemāca sevi aizsargāt.

Neizliksimies TO neredzam. Būsim stipri un palīdzēsim bērniem izaugt par veseliem un laimīgiem cilvēkiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!