Pārāk izlutināts? Septiņas vecāku nepareizās mīlestības izpausmes

Latvijā to sauc par pāraprūpi, bet ārzemēs šo vecāku tipu nodēvējuši vēl precīzāk – par helikoptera tipa vecākiem. Viņi neļauj saviem tīņiem aug, mācīties no savas pieredzes un atbrīvoties no senču paspārnes, viņi lidinās virs savu atvašu galvām, sargājoši izpletuši spārnus un tiklīdz bērns vēlas kaut nedaudz pašizpausmes un patstāvības, tā hops – ar spārnu pa galvu, lai pārāk necenšas izrauties no mammas un tēta spēcīgi mīlošā, bet tik smacējošā tvēriena.

Ir gan arī pozitīvas iezīmes – bērni saņem daudz uzmanības, parasti viņi iegūst labu izglītību, ir apmeklējuši dažādus pulciņus, ir daudzpusīgi izglītoti. Toties iedzīvojas citās problēmās – šaubās, ka spēj paši par sevi pastāvēt; paļaujas, ka nāks mamma un visu atrisinās. Viņi neprot zaudēt un neprot tikt galā ar vilšanos. Tiesa, dažreiz vecākiem ir grūti sajust robežu, kur mīlestība un rūpes pāriet lutināšanā vai iniciatīvas apsiešanā. Portālā Parents.com atklāj izplatītākos iemeslus, kāpēc vecāki pārcenšas ar rūpēm un kādas ir lutināšanas pazīmes, kas vairāk kaitē nekā palīdz.

Bailes pieļaut nelabojamas kļūdas

Sliktas atzīmes skolā raisa jūsos vēlmi doties uz skolu un nokārtot attiecības ar skolotāju, kas nenovērtē jūsu mazulīša spējas un talantus? Gribas atrisināt jebkuru strīdu tūlīt un uzreiz, jo nespējat paciest domu, ka jūsu bērns var kaut mirkli justies emocionāli nekomfortabli? Ir vecāki, kas baidās, ka viņu bērns pieņems nepareizus lēmumus un izvēlēties nepieņemamu dzīvesveidu.

Tādi vecāki neļauj savai atvasei rīkoties pašai, pieļaut kļūdas, kuras pēc tam arī varētu pats izlabot un gūt mācību. Mamma (un tētis) vēlas novērst visas iespējamās nelaimes, vilšanos, rūgtu pieredzi, zaudējumus. Vašingtonas universitātē veiktie pētījumi liecina, ka pieaugušo dzīvē pāraprūpētie bērni biežāk piedzīvo depresijas.

Trauksme un nedrošība

Nedrošība pasaulē un ekonomiskās problēmas, ko pieaugušie nespēj ietekmēt, rada trauksmi pašos. Nevar kontrolēt sabiedrību, tāpēc ķeras pie savas ģimenes mazāko ģimenes locekļu kontrolēšanas. Viņi izlemj, kura izglītība un kura profesija nākotnē varētu būt perspektīvāka un cer, ka tādējādi nosargās savu lolojumu no vilšanās, ko piedzīvojuši paši. Viņi domā, ka ir lieliski vecāki, bet patiesībā neļauj bērniem izvēlēties viņu savu ceļu.

Superaprūpe, kuras pašiem pietrūka

Pieaugušie, kuru bērnībā izjuta uzmanības, rūpju un mīlestības deficītu, cenšas to sniegt saviem bērniem, un pārcenšas. Viņi grib kompensēt to, kas pietrūka, bet tas nav iespējams! Ja katru rītu līdz vidusskolas pēdējai klasei mamma iedeva savam mazulītim siltos cimdus un pajautāja, vai kājiņas nesalst, pieaudzis viņš vairs neprot atpazīt savas patiesās vajadzības. Arī sadzīviskās prasmes klibo.

Joprojām pārbaudiet, vai bērniņš miegā elpo? Tas nekas, ka bērniņam jau 15 gadi! Tā gadās, ja maza bērna vecumā nācies sastapties ar nopietnām veselības problēmām un bail paļauties, ka viss ir kārtībā.

Bērna padarīšana par pasaules centru izjauc normālas attiecības ģimenē. Galvenie ģimenē ir vecāki – viņi nosaka lietu kārtību un bērnam ir jāpiemērojas vecāku sistēmai, nevis otrādi.

Sabiedrības spiediens

Skatoties, ko un kā dara citi vecāki, un ko gaida sabiedrība, viegli ir pāršaut pār strīpu. Re, kaimiņu Anniņa iet gan zīmēšanas kursos, gan apgūst papildus ķīniešu valodu, gan ir izcilcniece mūzikas skolā, turklāt visu vasaru apmeklē izglītojošas nometnes. Tikai draugu viņai nav, jo nav laika. Bet ko manējais?

Vainas sajūta, ka ar bērnu par maz nodarbojamies vai darām to nepareizi, ir ļoti viegli pārprotama sajūta. Liekas, ka vajadzētu vēl mazliet pacenties, lai kļūtu vēl labāks, rūpīgāks, bet nejūtot robežas, bērniem tiek nodarīts pāri. Varbūt patiesībā viss ir pareizi, tikai salīdzinot ar citiem – savādāk.

Vecāki bez robežām

Pakļaujoties bērna niķiem un kaprīzēm, viegli ir tikai mazuļa gadi, jo mamma piekāpjas mazajai histērijai un mājās iestājas miers. Vēlāk tāds mazais ķeizars ar grūtībām spēj iejusties citā vidē un citā sabiedrībā, kas nepakļaujas viņa prasībām. Tāpēc laimīgas nākotnes vārdā bērnam ir jānosprauž stingras uzvedības robežas un konsekventi jāievēro pašu vecāku izstrādātie un noteiktie noteikumi.

Vecāki ar problēmām

Visgrūtāk sevi ieraudzīt no malas un saprast, ka pašu vecāku dažreiz histēriskā uzvedība un manīgais garastāvoklis izraisa arī bērnos tādas pašas uzvedības izpausmes. Piaugušais, kas nerēķinās ar apkārtējiem un atļaujas rīkoties garstāvokļa svārstību ietekmē, iemāca tādu pašu kaprīzu un neparedzamu uzvedību arī saviem bērniem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit

Attiecības