Foto: PantherMedia/Scanpix
Par to, ka mātes piens ir vislabākais uzturs bērnam pirmajā dzīves gadā, šķiet, neviens saprātīgs cilvēks vairs nešaubās. Tāpēc diskusija par tēmu – kas labāks, mātes piens vai adaptētais piena maisījums, būtu absolūti lieka. Tomēr no otras puses nekad nebūs situācija, kad simtprocentīgi visas mātes spēs savus mazuļus ēdināt tikai ar krūti.

Un vienmēr būs tādas mammas, kurām nāksies izšķirties – ko tad darīt tālāk, kā kompensēt sava piena trūkumu – pirkt veikalā adaptētos piena maisījumus, vārīt tumi no govs piena, izlīdzēties ar dažādiem papildēdieniem?

Izvēle Nr. 1 – mātes piens

Pirms sākt risināt šo jautājumu, svarīgi ir novērtēt, vai bērnam piens tiešām nepietiek. Mammai pašai to izvērtēt ir pagrūti, jo ne vienmēr bērna raudāšana nozīmē to, ka viņš ir izsalcis. Arī vizuālais piena novērtējums – tas ir zilgans, tātad liess un nevērtīgs, ir absolūti aplams, jo mātes piens gan vizuālā, gan sastāva ziņā ievērojami atšķiras no govs piena. Visobjektīvākais rādītājs ir bērna svara pieaugums. Ja bērns normāli pieņemas svarā, visticamāk, viņam ēdamā netrūkst. Tomēr visobjektīvāk situāciju spēs novērtēt zinošs pediatrs vai ģimenes ārsts.

Kas ir adaptētie piena maisījumi?

Adaptētie maisījumi ir mātes piena aizstājēji, kuru sastāvs (olbaltumi, tauki, vitamīni, minerālvielas) ir pietuvināts mātes pienam. Kaut gan pārsvarā visi adaptētie maisījumi veseliem zīdaiņiem ir veidoti uz govs piena bāzes, to sastāvs ir radikāli atšķirīgs no govs piena. Neskatoties uz to, ka govs piens ir dabisks produkts, tas nav piemērots zīdaiņa vajadzībām, daba jau to nav radījusi cilvēkbērnu ēdināšanai.

Govs piens satur daudz vairāk olbaltumvielas un minerālvielas, kas pārslogo nenobriedušo zīdaiņa organismu, savukārt vitamīni govs pienā ir mazākos daudzumos. Turklāt olbaltumvielu sastāvs un attiecības nav piemērotas zīdaiņa organismam, tās grūtāk sagremojas, sliktāk uzsūcas, ir alerģiskākas. Govs piena olbaltums gan nodrošina strauju bērna masas pieaugumu, tomēr nenodrošina sīkos vielmaiņas procesus, kuri nepieciešami optimālai garīgai un motorai bērna attīstībai. Savukārt svarīgākās minerālvielas – kalcijs, dzelzs, cinks no govs piena uzsūcas ļoti slikti un bieži ir par cēloni dzelzs deficīta un rahīta attīstībai. Ja agrāk citas izvēles vienkārši nebija, tagad visi speciālisti vienprātīgi atbildēs, ka pareizā izvēle gadījumos, kad krūts ēdināšana ir neiespējama, ir adaptētais piena maisījums.

Vai adaptētie piena maisījumi ir droši lietošanai?

Adaptēto piena maisījumu sastāvs (olbaltumu, tauku, vitamīnu, minerālvielu daudzumi) ir izstrādāts, pamatojoties uz pasaules vadošo pediatru asociāciju izstrādātajām rekomendācijām. Šo produktu atbilstība noteiktajām normām tiek kontrolēta ļoti stingri. Arī kvalitātes kritēriji un kontroles mehānismi bērnu pārtikas produktiem ir daudzkārt augstāka nekā pārējiem pārtikas produktiem. Tāpēc visdrošāk ir izvēlēties pasaulē un Eiropā pazīstamo kompāniju ražotos adaptētos maisījumus, kuru nosaukumi ir labi pazīstami jau daudzus gadu desmitus un kuri ir ieguvuši lietotāju un ārstu uzticību. Nebūtu ieteicams adaptētos maisījumus iegādāties tirgū vai citās apšaubāmās tirdzniecības iestādēs, kā arī izvēlēties nezināmas vai apšaubāmas izcelsmes lētus adaptētos maisījumus.

Kāpēc ne tumes?

Spriedelējumi – "kad mēs augām" vai "kad auga mūsu bērni" neiztur nekādu kritiku. Šādi domājošiem der atcerēties un padomāt – cik atšķirīgs bija dzīves veids, apkārtējā vide, ikdienas uzturs pirms 20 – 30 gadiem. Arī pirms 20 gadiem tika novērotas smagas alerģijas zīdaiņiem, kas ēdināti ar govs pienu. Savukārt ar diagnozi dzelzs deficīta anēmija un rahīts nodaļā nācās sastapties ļoti bieži. Īpaši raksturīgi tas bija bērniem, kuri tika ēdināti ar tradicionālo tumi no mannas putraimiem un govs piena, jo no šādas kombinācijas kalcijs un dzelzs uzsūcas īpaši slikti.

Kopš laika, kad Latvijā parādījās pirmie adaptētie piena maisījumi, situācija šajā jomā ir stipri uzlabojusies, tāpēc tās māmiņas, kuras lepni stāsta, ka mazajam dod govs pienu jau no pirmajām nedēļām un bērns aug veselīgs un labi attīstīts, var tikai priecāties, ka viss beidzies puslīdz veiksmīgi.

Salīdzinot ar "dabisko" govs pienu, maisījumos govs piena kalcijs, dzelzs un citas uzturvielas izvēlētas tādos daudzumos, attiecībās un formās, lai pilnībā nodrošinātu bērna organismu.

Adaptētā piena maisījuma izvēles noteicošais faktors nav – kurš no tiem bērnam labāk garšos! Te nederēs arī citu māmiņu ieteikumi. Ja viens bērns bez problēmām ir ēdis konkrētu maisījumu, tas nebūt nenozīmē, ka visiem bērniem tas būs ideāls. Vispareizāk būtu jautāt padomu savam ārstam, jo adaptētie maisījumi atšķiras savā starpā un katram bērnam jāpiemēro individuāli, vadoties pēc konkrētās situācijas. Arī mamma pati, izpētot informāciju uz iepakojuma, nespēs izvēlēties savam bērnam vispiemērotāko maisījumu.

Un vēl – ja ir uzsākts viens adaptētais maisījums un bērns ir to labi pieņēmis, nav ieteicams to mainīt uz citu, kuru, piemēram, mammai ir ieteikusi draudzene, kā "īpaši labu", vai kurš ļoti skaisti izskatās veikala plauktā.

Alerģiju problēma

Arī olbaltumvielas adaptētajos maisījumos ir attiecīgi tehnoloģiski apstrādātas un izvēlētas tādās attiecībās, lai maisījumi būtu pēc iespējas piemērotāki zīdaiņa organismam un mazāk alerģiski, tāpēc problēmas rodas mazāk. Ja māmiņu īpaši satrauc alerģijas problēma (ģimene jau ir saskārusies ar šīm problēmām) ir iespēja izvēlēties hipoalerģiskus maisījumus (H.A.), kas ievērojami samazina alerģiju attīstības risku. Agrāk tik populārie sojas maisījumi pašreiz vairs nav risinājums, jo soja gadu gaitā ir kļuvusi tikpat alerģiska kā govs piens, turklāt soja ir augs, kas pasaulē tiek visvairāk pakļauts ģenētiskai modifikācijai.

Kā pareizi lietot adaptēto maisījumu?

Adaptētais maisījums bērnam jāsaņem vismaz līdz gada vecumam, līdzīgi kā mātes piens. Adaptētie piena maisījumi jau pēc savas definīcijas ir mātes piena aizstājēji, tāpēc pastāv divi varianti – vai nu ēdināt bērnu ar krūti vismaz līdz gada vecumam, vai, ja tas nav iespējams, krūts piena vietā dot adaptēto piena maisījumu. Arī otrajā pusgadā, kad bērna ēdienkartē sāk ieviest papildēdienu, paralēli papildēdienam katrā ēdienreizē jāsaņem mātes piens (vai adaptētais piena maisījums). Tikai sākot no astotā mēneša vienu ēdienreizi pilnībā var aizvietot tikai ar papildēdienu.

Kā pareizi sagatavot adaptēto maisījumu?

Adaptētos piena maisījumus, kas ir pulvera veidā, pagatavo, atšķaidot ar ūdeni. Kvalitatīvu dzeramo ūdeni jāvāra 5 minūtes un tad jāatdzesē līdz ķermeņa temperatūrai. Adaptēto piena maisījumu nedrīkst šķaidīt ar vārošu ūdeni, jo tādā gadījumā bojā aiziet daudzas bioloģiski aktīvas vielas – vitamīni, labās baktērijas. Adaptēto piena maisījumu arī nekādā gadījumā nedrīkst šķaidīt ar pienu.

Pēc tam tīrā, novārītā pudelītē ielej precīzu nepieciešamā ūdens daudzumu un pievieno precīzu norādīto mērkausiņu skaitu. Nepieciešamo ūdens un pulvera daudzumu var atrast uz iepakojuma un šos daudzumus ir jāievēro ļoti precīzi. Pulverim mērkausiņā jābūt nolīdzinātam un jālieto tikai konkrētajam iepakojumam klāt pievienotais mērkausiņš. Ja mamma labu gribot, pievieno mērkausiņus ar kaudzi, bērnam var rasties nopietnas veselības problēmas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!