Dzīve bez bērniem ir labāka. Mīts vai realitāte?  (131)

Visiem zināmas patiesības: cilvēki ar bērniem mazāk guļ, retāk nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, cieš no liekā svara un stresa un viņiem kopumā ir mazāk laika vaļaspriekiem un izklaidēm. Cilvēki bez bērniem, pilnīgi pretēji, - biežāk ceļo, biežāk ietur maltītes ārpus mājas, pavada vairāk laika lasot, skatoties filmas un TV pārraides, un biežāk nodarbojas ar jogu.

Cik atšķirīgas patiesībā ir vecāku un bezbērnu cilvēku dzīves? Un kā šīs atšķirības ietekmē mūsu dzīvesprieku? CivicScience 2010. gadā veidotajā aptaujā piedalījušies vairāk nekā miljons ASV iedzīvotāju vecuma grupā no 25 – 54 gadiem, no kuriem vairāk nekā 656 tūkstoši bija vecāki un aptuveni 394 tūkstoši - cilvēki bez bērniem. Laiks uzzināt patiesību!

Gandrīz 75% cilvēku bez bērniem apgalvo, ka vidēji guļ vairāk nekā 8 stundas diennaktī. Turpretim, 29% vecāku grupas respondentu norāda, ka guļot pavada mazāk nekā 6 stundas diennaktī. Iespējams, tas ir iemesls, kādēļ par 28% vairāk vecāku katru dienu dzer kafiju.

73% cilvēku bez bērniem apgalvo, ka neapmeklē ātrās ēstuves. 54% vecāku smēķē katru dienu. 38% cilvēku bez bērniem apmeklē sporta zāli vismaz reizi nedēļā, kamēr 17% vecāku norāda, ka nenodarbojas ar fiziskām aktivitātēm un 10% vecāku grupas respondentu cieš no liekā svara.

41% vecāku izmanto atlaižu kuponus, kad vien tas ir iespējams, kamēr cilvēki bez bērniem vairāk nekā divreiz biežāk ietaupa virs 20% no saviem ikmēneša ienākumiem. Tas iespējams tādēļ, ka bezbērnu respondentu grupai ir par 29% lielāks augstākās izglītības rādītājs.

Divreiz vairāk cilvēku bez bērniem vismaz reizi mēnesī apmeklē dārgus restorānus. Par 62% biežāk viņi apgalvo, ka ceļošana ir viņu sirdslieta un par 86% biežāk cilvēki bez bērniem norāda, ka lutina sevi, kad vien tas iespējams.

Cilvēki bez bērniem 95% gadījumu apgalvo, ka ir aizrāvušies ar televīzijas raidījumiem un 41% no viņiem to pašu apgalvo par mūziku. Viņi arī par 39% biežāk vismaz reizi mēnesī apmeklē kinoteātri.

Vecāki biežāk ieraksta TV pārraides un daudz retāk skatās vairākas seriāla sērijas pēc kārtas. Vecāki, kuri var sešas stundas dienā atvēlēt seriāliem, ir biežāk sastopama parādība nekā runājoši vienradži.

Neskatoties uz to, ka vecāki biežāk dzīvo piepilsētās vai lauku rajonos, viņi par 27% biežāk uztraucas par noziedzību un vardarbību dzīvesvietā. Tas tādēļ, ka par 51% vairāk vecāku apgalvo, ka skatās ziņu raidījumus, kuros katru dienu tiek stāsts par noziedzību un vardarbību. Vecākus biežāk uztrauc arī ekonomiskā situācija valstī, izglītība, veselības aprūpe, nodokļi un daudzas citas lietas.

Cilvēki bez bērniem par 23% biežāk apgalvo, ka viņu dzīves “nebūt nav stresa pārmāktas.” Taču jāpiemin arī tas, ka viņi par 16% biežāk lieto recepšu medikamentus stresa un nemiera mazināšanai.

Viens no aptaujas jautājumiem bija par ceļošanu laikā. Dalībniekiem bija jāizvēlas starp iespējām aizceļot uz pagātni vai nākotni. Vecāku grupa par 12,5% biežāk izvēlējās ceļojumu uz pagātni. Cilvēki bez bērniem par 30% biežāk atbildēja, ka labprātāk dotos uz nākotni.

To var interpretēt dažādi. Iespējams, vecāki vēlas atkārtoti piedzīvot savus vidusskolas gadus vai doties atpakaļ uz laika periodu, kurā ģimenes dzīve šķita daudz idilliskāka.

Lūk, negaidīts pavērsiens! Uz jautājumu: “Cik laimīgi jūs šodien jūtaties?”, vecāki par 33% biežāk atbildēja, ka ir “ļoti laimīgi”. Cilvēki bez bērniem par 27% biežāk atbildēja, ka ir “nelaimīgi” vai “ļoti nelaimīgi.” Kā tad tā?

Par spīti visiem negatīvajiem dzīves apstākļiem – stresam, neveselīgajam dzīvesveidam, sociālās dzīves trūkumam, atsvešinātībai no popkultūras un ilgām pēc jaunības gadiem – vecāki uzskata, ka ir laimīgāki. Nav izskaidrojuma, kas tieši ir šāda rezultāta iemesls, bet skaidrs, ka laime rodas ne tikai no bezrūpīga dzīvesveida un piepildītas sociālās dzīves. Šķiet, ka laimes sajūtu rada arī ģimenes veidošanas piedzīvojums, bērnu audzināšana, upurēšanās citu labā un beznosacījuma mīlestība. Žēl tikai, ka „ģimenes komplektā” nav astoņas papildus miega stundas.