Nesarunāšanās, dusmu lēkmes un upura slogs. Kā atpazīt un cīnīties ar pasīvo agresiju attiecībās  (24)

Pasīvi agresīvu cilvēku ir ļoti viegli atpazīt. Viņai uzvedībai raksturīga viegla aizkaitināmība, solījumu nepildīšana, norunu pārkāpšana, klusēšana, tā izrādot aizvainojumu, un citas agresijas izpausmes, kas tiek demonstrētas pasīvā formā – iztiekot bez kliegšanas, fiziskas vardarbības izrādīšanas vai acīmredzamas emociju paušanas.

Tāpat pasīvi agresīviem cilvēkiem piemīt lieliska prasme radīt vainas apziņu citos, lai gan tieši viņu rīcība ir konfliktsituāciju cēlonis. Jāpiebilst, ka nereti tiek izmantota arī spēlēšanās ar līdzcilvēku emocijām, apelējot pie līdzjūtības un empātijas un uzsverot to šķietamo trūkumu.

Tāpat pasīvi agresīvi cilvēki teicami spēj radīt ilūziju par harmoniskām attiecībām, lai jau nākamajā mirklī, klusi un nemanot, situāciju krasi pārvērstu, izraisot konfliktu, demonstrējot aizvainojumu un pielietojot tik populāro klusēšanas taktiku.

Ja savā ikdienā esi sastapusies ar iepriekš minētajiem uzvedības piemēriem, izvērtē, vai tie ir atsevišķi un savstarpēji nesaistīti gadījumi, vai daļa no neveselīga domāšanas un rīcības veida, kas tiek piekopots jau gadiem, īpaši – komunicējot ar tuviniekiem vai risinot nepatīkamas situācijas.

Ja pasīvi agresīvās uzvedības modelis patiešām ir piefiksēts, vari izvērtēt, vai vēlies atvieglot komunikāciju ar konkrēto personu, izplānojot savu tālāko rīcību un, iespējams, mainot komunicēšanas paradumus.

Lai izprastu pasīvi agresīva cilvēka rīcības iemeslus, ir jāizzina viņa pagātne. Protams, tev nav jākļūst par viņa psihologu, taču, ja konkrētais cilvēks ir, piemēram, tavs priekšnieks, informācijas iegūšana ievērojami atvieglos jūsu komunikāciju un, attiecīgi, arī tavu ikdienu.

Uzturi draudzīgu un atvērtu sarunu, uzdodot vienkāršus un tai pat laikā izzinošus, taču ne uzbāzīgus jautājumus par pasīvi agresīvā cilvēka pagātni un ikdienu.

Iespējams, šādi nonāksi pie problēmas saknes. Piemēram, vīrietis, ar kuru tu nekādi nespēj rast kopīgu valodu, neraugoties uz savstarpējām simpātijām, iespējams, izmantojot pasīvi agresīvās uzvedības modeļus, šādi izgāž savas nepatīkamās izjūtas par nesakārtotajām attiecībām ar paša māti.

Tāpat pasīvās agresijas pamatā var būt jau agrā bērnībā iesakņojušās bailes par apkārtējo cieņas un mīlestības trūkumu gadījumā, ja konkrētais cilvēks zaudēs savas līdera spējas un nebūs vienmēr un visur pirmais. Šai gadījumā pie vainas ir cilvēka bērnībā pieredzētās un vecāku pielietotās audzināšanas metodes.

Pasīvās agresijas piemēri ir dažādi – reizēm tā izpaužas tikai, cilvēkam esot mājās, reizēm – tiek pielietota vien darbā, komunicējot ar padotajiem un kolēģiem.

Ja pasīvi agresīvais cilvēks ir tavs ģimenes loceklis, tev, visticamāk, jāatrod veids, kā jums komunicēt bez nemitīgas spriedzes un savstarpēja aizvainojuma. Izvērtē, kāda rīcība konkrēto cilvēku satrauc visvairāk un normas robežās centies izvairīties no agresijas ierosināšanas.

Nepieļauj, ka konkrētais cilvēks pasīvās agresijas izpausmes, piemēram, dienām ilgu klusēšanu, izmanto kā veidu, lai aizbēgtu no strīdiem bez to atrisināšanas.

Tāpat izvairies no aukles lomas pieņemšanas, pasīvi agresīvo cilvēku vienmēr mierinot, lutinot un žēlojot, neraugoties uz faktu, ka klusībā problēmsituācijās saskati tieši viņa vainu.

Lai novērstu konfliktus, vērts arī uzmanīties no tiešas kritizēšanas – nereti tieši šis paradums pasīvi agresīvas personas satrauc visvairāk, viņiem ķeroties pie ierastajiem emocionālā terora ieročiem, no kuriem visbiežāk tiek pielietota dienām ilga klusēšana.

Humors ir ļoti spēcīgs savstarpējās komunikācijas instruments. Tas ne tikai liecina par neatkarīgu personību, bet arī rada īslaicīgu pasīvā agresora apjukumu, viņam negaidīti nonākot situācijā, kas nesaskan ar līdzšinējiem priekšstatiem un pēkšņi atņem viņa iecienītos ieročus.

Protams, jokošana nederēs katrai situācijai, taču, izvērtējot komunikācijas specifiku, vari to izmēģināt, reizē novērojot efektu, ko tā rada.

Bieži vien pasīvi agresīvi cilvēki šādu uzvedības modeli pieņem pašu nedrošības dēļ. Viņi netic saviem spēkiem, uzskata, ka nekad netiks sadzirdēti, un tāpēc izgāž savas negatīvās emocijas klusām vai "sodot" līdzcilvēkus.

Lai novērstu agresora vēlmi pēc minētās rīcības taktikas pielietošanas, kad vien iespējams, iesaisti šo cilvēku savās nodarbēs, izrādi cieņu un lūdz padomu vai viedokli sev būtiskos jautājumos.