• Rotavīruss ir netīro roku slimība. Tā apdraud tikai tos, kuri neievēro personīgo higiēnu. Nepareizi.
Patiesībā roku mazgāšana nav garantija, ka cilvēks nesaslims un to neietekmē arī sociālais statuss, sadzīves apstākļi vai ienākumu līmenis. Protams, ir svarīgi ievērot higiēnu un mazgāt rokas pēc tualetes vai sabiedrisku vietu apmeklējuma. Taču rotavīrusa īpatnība ir tā, ka tas ir ļoti izturīgs apkārtējā vidē un cilvēks, pašam nezinot, ar to var saskarties pat tādās vietās, kas šķiet pavisam drošas – no pastnieka atnestas vēstules, kāpņu telpā sastapta kaimiņa rokasspiediena vai no skolas pārnākuša bērna apskāviena. Ne vienmēr, taču katrā šādā situācijā skrienam mazgāt rokas. Ja ar rotavīrusu inficēts cilvēks sēdējis, piemēram, tramvajā uz krēsla, vīruss pie roku balstiem būs dzīvs un spējīgs aplipināt citus pasažierus vēl 96 stundas. Turklāt rotavīruss izplatās arī pa gaisu pilienu ceļā – to tev var uzšķaudīt ratiņos garāmbraucošs mazulis vai uzklepot blakussēdētājs kinoteātrī. Vai zinājāt, ka šķaudiena ātrums ir ap 100 kilometriem stundā un līdz ar to no šādām zibenīgi lidojošām rotavīrusa daļiņām pasargāts nav neviens?
• Ja bērns saslimst ar rotavīrusu, nav nekas traks – dažas dienas paskries uz tualeti, daudz dzers un būs labi. Nepareizi.
Atsevišķos gadījumos rotavīruss tiešām var noritēt viegli, bez smagas vemšanas un caurejas. Taču visbiežāk un vissmagāk slimo tieši mazie bērni vecumā līdz gadam – 72% no visa kopējā slimnieku skaita, turklāt 97% saslimušo ārstējas slimnīcā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Smagā vemšana un caureja, kas var atkārtoties pat vairākas reizes stundā, maziem bērniem izraisa ļoti strauju organisma atūdeņošanos, kas var radīt akūtu nieru un citu orgānu nepietiekamību un ir bīstama dzīvībai. Zūdot šķidrumam, var sākties tādas komplikācijas kā sirds ritma traucējumi, krampji, apziņas zudums. Pasaules Veselības organizācija (PVO) iesaka smaga rotavīrusa gadījumā bērnam uzņemt 100 ml šķidruma uz katru ķermeņa kilogramu četru, sešu stundu laikā, kas gadu vecam bērnam varētu būt aptuveni litrs minētajā laika posmā. Izdzert šādu šķidruma daudzumu tik īsā laikā, ja bērnam ir drudzis un nepārtraukta vemšana, mājas apstākļos nav reāli, īpaši, ja bērns tiek barotas tikai ar krūti un dzert pats nemaz nemāk. Tādā gadījumā vienīgais risinājums ir ārstēšanās slimnīcā pie sistēmas.
• Ar krūti baroti bērni ar rotavīrusu praktiski neslimo. Nepareizi.
Kaut gan mātes pienā esošās antivielas bērna pirmajos dzīves mēnešos tiešām darbojas kā vairogs pret dažādām infekcijām un bērni līdz trīs mēnešu vecumam ar rotavīrusu slimo retāk, pilnīga aizsardzība pret rotavīrusu tikai ar mātes pienu nav iespējama. Tāpēc par vienīgo efektīvo profilakses līdzekli ir uzskatāma agrīna un savlaicīga zīdaiņu vakcinācija līdz sešu mēnešu vecumam. Tas ir svarīgi, jo pēc sešu mēnešu vecuma mātes pienā esošais antivielu līmenis strauji sarūk un bērni sāk slimot daudz biežāk. Ja mazulis būs vakcinēts divu un četru mēnešu vecumā, kā to paredz Imunizācijas valsts programma atbilstoši PVO vadlīnijām, bērns no slimības sešu mēnešu vecumā jau būs pasargāts.
• Vakcinācija pret rotavīrusu rada papildu slodzi bērna imūnsistēmai. Nepareizi.
Ārste vēlas atgādināt, ka vakcinācija pret rotavīrusu nav klasiska pote ar dūrienu, bet gan šķidra vakcīna, kas pilienu veidā tiek ievadīta zīdaiņa mutē. Tātad tā ir absolūti nesāpīga. Retos gadījumos pēc vakcīnas var novērot nelielas blakusparādības – mīkstāku vēdera izeju, ēdiena atgrūšanu, taču tās nerada nekādus sarežģījumus. Pati vakcīna satur dzīvu novājinātu rotavīrusu. Nonākot organismā, pirmā vakcīnas deva izraisa atbildes reakciju, kas līdzinās reālai saslimšana ar rotavīrusu, protams, bez slimības simptomiem. Savukārt otrā vakcīnas deva simulē atkārtotu saslimšanu, veidojot antivielu krusteniskās saites, kas pasargā bērnu no daudziem un dažādajiem rotavīrusa paveidiem, kas sastopami pasaulē. Vakcinācija nodrošina bērna aizsardzību 90% gadījumu. Ja arī gadās, ka vakcinētais bērns saslimst, tas norit vieglā formā un vecāki to var pat nepamanīt.