Brīdis, kad bērniņš no māmiņas punča ienāk šajā pasaulē, ir ļoti īpašs un nozīmīgs gan māmiņai, gan bērniņam. Tomēr dažādu iemeslu dēļ dabīgās dzemdības aizstāj ķeizargrieziena operācija, kad šajā procesā emocionālo saikni ar bērniņu uzturēt ir grūtāk, tomēr ne neiespējami.
Dzimšanas apstākļiem ir ilglaicīgs iespaids uz bērna attīstību gan psiholoģiskā, gan fiziskā aspektā. Pozitīva pieredze bērnam rada dzīvotgribu, sabiedriskumu, draudzīgumu, uzticību un spēju mīlēt. Grūtniecības un dzemdību laikā bērns ar mammu ir saistīts visciešāk un ir tieši atkarīgs no viņas, tāpēc mazais cilvēciņš ļoti ietekmējas no savas māmiņas – no viņas attieksmes, emocijām, gudrības un uzvedības. Tas notiek ne tikai dabiskajās dzemdībās, bet arī pirms un pēc ķeizargrieziena, kā arī operācijas laikā.
Dzimšanas pieredzes teoriju autors Staņislavs Grofs uzskata, ka bērna perinatālo (dzemdību) pieredzi var iedalīt četros posmos jeb matricās. Šīs matricas sevī ietver specifisku emocionālu un psihosomatisku saturu, kas bērnam sniedz pirmo pieredzi viņa psiholoģiskajā pasaulē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
