Situācijā, kad astma tiek kārtīgi ārstēta, šādas zāles būtu jāizmanto ļoti reti. Vai astmas slimnieki neizprot slimības nopietnību un kā pareizi ikdienā kontrolēt un ārstēt astmu? Daktere norāda, ka nereti sūdzamies, ka Latvijas medicīnā viss ir slikti, bet attiecībā uz astmu, ja pacients ir ieinteresēts savas slimības ārstēšanā, veselības aprūpes sistēma piedāvājot labas iespējas astmas kontrolei, īpaši bērniem.
Piemēram, Latvijas bērniem, kauri dzīvo Anglijā, tur nozīmētā ārstēšana neizprotamu iemeslu dēļ reizēm ir tāda, kādu izmantoja pagājušā gadsimta 80.gados. Tāpēc vecāki viesošanās reizēs dzimtenē steidz izmantot iespēju apmeklēt vietējos ārstus, stāsta daktere Snipe. Viņa arī atgādina, ka astmas ārstēšanā Latvija vadās no Pasaules Veselības Organizācija izstrādātajām rekomendācijām bronhiālās astmas ārstēšanā jeb GINA (Global Initiative for Asthma), kas ietver mūsdienīgu, efektīvu, drošu, katram pacientam individuāli piemeklētu terapiju.
Kopumā astmas ārstēšanas medikamentus iedala divās lielās grupās:
• Stāvokli atvieglojošie jeb glābjošie medikamenti, kas ātri samazina akūtos slimības simptomus - bronhu sašaurināšanos, smaguma sajūtu krūšu kurvī, klepu, elpas trūkumu. Šīs zāles ātri atslābina muskuļus, kas "apvij" bronhus, tā rezultātā elpceļi paplašinās un elpot kļūst vieglāk.
• Medikamenti ilgstošai uzturošai terapijai jeb kontrolējošie medikamenti, kas tiek lietoti ilgstoši katru dienu, lai panāktu astmas kontroli ilgtermiņā. Tie samazina iekaisuma procesus bronhos, bronhu aktivitāti un novērš slimības saasinājumus.
Glābjas no lēkmes, nevis nopietni ārstē
Ja "glābējmedikaments" ir jālieto katru dienu, tas norāda, ka astma netiek kontrolēta, un astmas slimniekam ar steigu ir jāvēršas pie sava ārsta, kurš, visticamāk, pārskatīs ārstēšanas plānu.
Diemžēl Latvijā ieverojami pieaug glābjošo medikamentu pielietojums astmas slimnieku vidū. Tas ir ievērojami lielāks nekā Igaunijā, Lietuvā un citās Eiropas valstīs, bažījas Snipe.
Minētie dati parādot, ka daudzi astmas slimnieki mūsu valstī astmu neārstē, pakļaujot savu veselību lielam riskam. Astmu tikai noslāpējot, nevis ārstējot, tiek izraisītas arvien smagākas astmas lēkmes, kas var apdraudēt cilvēka dzīvību. Vai arī elpceļu stāvoklis astmas ietekmē izmainās tik nopietni, ka pat pēc labas ārstēšanas cilvēks kļūst par invalīdu – viņš vairs nevar stradāt, mācīties, veikt vienkāršas ikdienas aktivitātes, brīdina speciāliste.
Kā rīkoties, ja šķiet, ka ārsta izrakstītās zāles nepalīdz?
Zinātnieki pagaidām vēl nav spējuši izgudrot zāles, kas ļautu astmu izārstēt pilnībā. Taču astmas arstēšanā ir ļoti daudz un dažādu iespēju katram pacientam piemeklēt atbilstošu medikamentu, kas tiešām ļauj atbrīvoties no slimības simptomiem. Ja sākotnēji tas varbūt uzreiz neizdodas, ir iespēja terapiju mainīt, līdz atrod labāko risinājumu. Gadrīz ikviens astmas pacients var uzlabot kontroli pār slimību, ja vien ir izdevies atrast ārstu, kam uzticēties un kopīgi tiek ieguldīts darbs labākās terapijas meklējumos.
Lai kontrolētu astmu, svarīgi ievērot šādus principus:
• Sekojiet individuālajam ārstēšanas plānam un regulāri apmeklējiet savu ārstu, lai veiktu kontroles novērtēšanu.
• Iemācieties pareizi lietot savas zāles. Palūdziet ārstam, lai viņš iemāca pareizu inhalācijas tehniku. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo gadījumā, ja inhalāciju veic nepareizi, elpceļos nonāk nepietiekams zāļu daudzums.
• Ja slikti panesat zāles pret astmu, ziņojiet par to ārstam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
