Kad vecāki kliedz uz bērniem, jā, viņiem ir bail. Viņi kliegšanu uztver kā uzbrukumu, tādēļ mēģina no tā pasargāties – aizbēgot, fiziski vai emocionāli attālinoties no kliedzošā vecāka. Atceries, ka bērni tieši no vecākiem mācās komunicēšanās prasmi, imitējot vecāku uzvedību. Ja vecāki uz bērnu kliedz nemitīgi, tātad, paši pazaudējuši paškontroli. Savukārt bērns šo kliegšanu sāk uzskatīt par normu, komunicējot ar citiem, lai izrādītu savu slikto garastāvokli.
"Gribu iemācīties nekliegt uz saviem bērniem, tikai nezinu kā. Pat nezinu, kā es esmu tik tālu nonākusi, jo dažreiz kliedzu kā nelabais. Pašai kauns par savu nesavaldību - zinu taču kā bērni jūtas, kad uz viņiem kliedz, pati esmu to izjutusi. Skaitīšana līdz desmit nelīdz, tas vienkārši nestrādā un tai dusmu brīdī nav galvā. Varbūt ir kāda laba literatūra, kas izskaidro bērnu uzvedību? Mani bērni ir ļoti dzīvespriecīgi, aktīvi, lecoši, skrienoši - nav mierā ne brīdi. Man pašai gribas mieru, tad nu arī tur sākas tā uzvilkšanās, jo tracis ap mani rada stresu un uzvelk nervus. Esmu domājusi par psihologu, bet vai līdzēs?" tā portāla "Cālis.lv" forumā pēc padoma vaicā kāda māmiņa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
