Kā vīrieši tiek galā ar dzīvi? Amizanti un mīļi pieredzes stāsti  (2)

Protams, šeit atspoguļota tikai daļa no viņu neparastajiem problēmu risinājumiem un pieejas lietu kārtošanai, taču tas ir teicams iemesls, lai vēlreiz pasmaidītu par sava mīļotā dīvainībām un, iespējams, lieku reizi viņu iepriecinātu.

"Ēdot labprātāk lieto karoti, nevis dakšiņu un nazīti, kā arī zupas šķīvjus, neraugoties uz faktu, ka pasniegts ir pamatēdiens, piemēram, rīsi ar vistas fileju. Protams, ēdot restorānā, šādas vaļības neatļaujas, taču mājās, jūtoties brīvi, domā galvenokārt par komfortu."

"Manam vīrietim ir samērā nebaudāmi brokastu ēšanas paradumi – ēdot brokastu pārslas, tās tiek atstātas, līdz pilnīgi izmirkst, savukārt, mērcējot cepumus kafijā, tie nereti nolūzt un tā arī paliek – izšķīduši tasītē. Šādos brīžos man pašai burtiski gribas raudāt, taču vīrietis apgalvo, ka tā pat garšojot labāk. Nudien, nezinu, no kurienes viņam tas…"

"Lai gan mājas darbi manam vīrietim noteikti nav iekļauti iecienītāko nodarbju sarakstā, nereti viņš ar apbrīnojamu entuziasmu ķeras pie virtuves kārtošanas, visam pieejot burtiski ar maniakālu pedantismu. Smieklīgākais ir tas, ka viņš izdomājis, kā sterilizēt traukus un galda piederumus. Tie tiek nomazgāti un pēc tam ielikti lielā katlā ar verdošu ūdeni, novārīti un tad rūpīgi noslaucīti ar papīra dvieļiem."

"To gan nav darījis mans vīrietis, bet reiz piefiksēju, ka kāds puisis, slēpjot cauro zeķi, bija ar marķieri nokrāsojis melnu īkšķa galu. Draugi, kuru rīkotajā pasākumā bijām, tā arī nesaprata, par ko es tik histēriski laiku pa laikam iesmejos (viņiem nevēlējos atklāt jautrības iemeslu, citādi par nabaga puisi būtu sajūsminājusies visa kompānija). Savukārt puisis visu bija sapratis un no kauna sarka un bālēja. Kur viņš toreiz bija pamanījies atrast marķieri, neesmu sapratusi vēl līdz šodienai."

"Lai cik nesaprotami tas arī nebūtu, mans brālis bija iemanījies apgriezt nagus ar lielajām aplikācijas šķērēm. Tas iesākās, kad viņš nevarēja atrast manikīra piederumus un steigā izlīdzējās ar rakstāmgalda atvilktnē atrastajām šķērēm. Interesanti, ka viņam šāda nagu sakopšana šķita pat ērtāka, un tā nu manikīra šķērītes vairs lietotas netiek. Un nē – viņam nekad nav bijuši un arī toreiz nebija pārlieku gari nagi!"

"Mans vīrs daudz ceļo un kādā no braucieniem attapās Ķīnā ar saplīsušu zābaku. Tas bija neglābjami sapostīts – atlīmējusies zole, zābakam acīmredzami "prasot ēst". Tā kā citu apavu, ko uzvilkt kājās, izņemot darba vajadzībām paredzētie, nebija, tika nolemts iet uz veikalu. Un mēs jau zinām, kādi ir ķīniešu izmēri. Lieki piebilst, ka veikalos ne tikai nebija 46. izmēra apavu, bet uz atbraukušo "milzi" saskrēja skatīties vai viss kvartāls. Un, protams, ar fotoaparātiem!"

"Nezinu, kā, bet reiz bijām pamanījušies tualetes podā izsist mazu caurumiņu. Lai vizuālo defektu uz laiku novērstu, vīrs to aizlipināja ar parastu košļājamo gumiju. Jāpiebilst, ka viņa "meistardarbu" pat nevarēja pamanīt, turklāt košļājamā gumija savu funkciju pildīja nevainojami."

"Kādu nakti ar vīru braucām pa vientuļu ceļu, pa kuru mašīnas pārvietojas, augstākais, reizi nedēļā. Braucām, līdz jutām, ka automašīnai kaut kas nokrīt. Vīrs kādu laiku paķimerējās ap to, un pēc tam, lai gan prātīgi, bet braucām tālāk. Izrādījās, ka viņš bija lieliski sapratis problēmu un to verķīti, kas automašīnai nolūza, piesēja pie jumta reliņiem ar virvi."

"Lai gan vīrs spēj izdarīt pilnīgi visus darbus mājās, kā arī, esmu droša, pasargāt to no laupītājiem un visām iespējamām nelaimēm, viņš ir pilnīgi bezpalīdzīgs brīdī, kad jāiegādājas higiēnas piederumi. Vienu vienīgu dušas želeju cienītais var pirkt stundām ilgi, tāpēc esam vienojušies, ka daudz prātīgāk ir aiztaupīt viņa izmisumu un šo grūto uzdevumu uzticēt man."

"Visjaukākais ir skats, kad mans mīļotais pilnībā aizmirst pasauli sev apkārt un pilnībā pievēršas mūsu mazulim. Šķiet, meitiņas spēkos ar šo teju divus metrus garo muskuļu kalnu ir iespējams paveikt jebko. Un mazā to ir lieliski iemanījusies izmantot, vīru piespiežot gulēt visneērtākajās pozās, lai tikai bērns viņam rokās saldi iemigtu un neraudātu. Lai cik notirpusi būs roka vai kāja, viņš varonīgi cietīsies! Tāpat esmu pamanījusi arī nodevīgu asaru viņa acīs, kad mazā uzsmaida vai izdara ko īpaši smieklīgu un aizkustinošu."

"Lai gan vīram nav pilnīgi nekādu iemeslu kaunēties par savu izskatu, viņš nez kāpēc vienmēr dodas izģērbties uz vannas istabu. Ja vēlos tur ieiet reizē ar viņu, zinot, ka notiek tikai pārģērbšanās process, atskan bubināšana par privātās telpas liegšanu un vaimanāšana, ka kautrīgam cilvēkam, redz, nedodot miera. Priecājos, ka šis izģērbšanās rituāls tiek piekopts tikai tad, kad to dara viņš pats – ja šāda situācija atgadītos guļamistabā, situācija, pieņemu, būtu vairāk nekā amizanta."