Saskaroties ar neauglības problēmu, dažādas analīzes tiek veiktas ne tikai sievietei, bet arī vīrietim. Pirmais pārbaudes veids, ko tradicionāli veic vīrietim ir spermas analīze, ko atspoguļo spermogrammā. Tajā tiek izvērtēti trīs galvenie kritēriji – spermatozoīdu kustīgums, spermatozoīdu daudzums un to morfoloģija jeb norma – cik no visiem spermatozoīdiem ir pareizi izveidoti un būs spējīgi apaugļot olšūnu.
Kā skaidro andrologs, spermas analīzē nav tāda robežlīnija, virs kuras vīrietis varētu nesatraukties par savu auglību vai zem kuras vīrietis būtu pilnīgi neauglīgs. Ja spermogrammas rādītāji ir tuvu minimumam, grūtniecības iespēja ir ļoti niecīga, bet tas nenozīmē, ka tā nevar iestāties. Medicīnas statistikā pastāv 5% iespējamība, ka grūtniecība iestāsies, pat ja spermas kvalitāte ir zema.
Ko nozīmē spermogrammas rādītāji?
Saņemot spermogrammu, pāri nereti cenšas to interpretēt saviem spēkiem, tādēļ noskaidrosim, kādi ir "normāli" rezultāti katrā spermogrammas kategorijā jeb – kāda ir ideālā sperma? Izvērtējot spermatozoīdu kustīgumu, svarīgi, lai A un B grupa (spermatozoīdi, kuri ir kustīgi un pārvietojas), kopā veidotu vismaz 32% no visiem spermatozoīdiem, bet ideālais kustīguma rādītājs ir 50%. Ideālā spermatozoīdu koncentrācija ir virs 40 miljoniem vienā mililitrā, bet minimums – 15 miljoni mililitrā, turklāt ideālā variantā 15% spermatozoīdu jābūt normāliem jeb – bez patoloģijām.
Spermatozoīdu morfoloģija jeb normālo spermatozoīdu īpatsvars ir viens no tiem rādītājiem, kas sākotnēji visvairāk satrauc pārus. Kādēļ vīrieša organisms nesaražo 100% normālu spermatozoīdu, bet tikai 15%? Kā skaidro Ērenpreiss, 10–15% morfoloģija ir klasisks rādītājs, jo vīrieša organisms nemaz nevar saražot vairāk "ideālu" spermatozoīdu. Spermatozoīdu veidošanās process ir komplicēts, katrs spermatozoīds veidojas trīs mēnešu ilgā procesā, ik sekundi sēkliniekos nobriest vairāki tūkstoši spermatozoīdu, procesā iesaistās 150 gēni. Un dabā tā iekārtots, ka vīrieša organismā nemaz nav tik daudz nepieciešamo "izejvielu" – aminoskābju, mikroelementu u.c., lai saražotu tik lielu daudzumu ideālu spermatozoīdu. Analizējot spermogrammu, nebūtu jāpievērš uzmanība, kāda veida defekti ir spermatozoīdiem, svarīgi – cik no tiem ir normāli. 15% ir ideālais rādītājs, bet, ja pārējie spermogrammas rādītāji ir labi, arī 10% morfoloģija tiek uztverta kā ļoti labs rādītājs. Piemēram, ja spermatozoīdu koncentrācija ir nevis 40, bet 150 miljoni, tad arī 10% morfoloģija būs pietiekams daudzums.
Ja spermogrammas rādītāji ir virs ideālās normas, tad viennozīmīgi var teikt, ka vīrietim ir augsta auglība. Savukārt ja rādītāji ir zem minimuma, tad 95% gadījumu var droši secināt, ka grūtniecība neiestājas pazeminātas spermas kvalitātes dēļ. Gadījumos, kad spermogrammas rādītāji ir starp minimālo normu un ideālu, tiek uzskatīts ka vīrieša auglība ir vidēja, šādos gadījumos lielu lomu spēlēs sievietes faktors – kāds ir sievietes ginekoloģiskais stāvoklis, cik auglīgas ir viņas olšūnas. Izplatīta situācija ir tāda, ka vīrieša spermogrammā tikai viens no trīs rādītājiem ir zem normas, tomēr ja papildus arī sievietei ir kādas problēmas, grūtniecība neiestājas.
Kuri no spermas "trūkumiem" ir visizplatītākie un kā tos ārstēt?
Kā stāsta Ērenpreiss, gadījumi, kad visi trīs spermogrammas rādītāji ir pazemināti, nav bieži, tomēr pastāv. Tādu situāciju var izraisīt iedzimtas problēmas, bojājumi sēkliniekos (ko izraisa, piemēram, toksiska ietekme) vai nopietnas saslimšanas, piemēram, vīriešiem nopietnas sekas uz dzimumšūnu veidošanās procesu var atstāt pēc pubertātes pārslimotas "cūciņas". Ja visi trīs spermogrammas rādītāji ir pazemināti un ir veiktas visas papildus analīzes, bet risinājums nav atrasts, pārim iesaka mākslīgo apaugļošanu. Andrologs skaidro, ka daudz biežāki ir tādi gadījumi, kad spermatozoīdu daudzums ir normāls, bet ir pazemināts to kustīgums vai ir samazināts normālo spermatozoīdu daudzums vai arī abi šie rādītāji ir zem normas. Izplatītākā problēma ir pazemināta spermatozoīdu morfoloģija jeb normālo spermatozīdu daudzums, kam biežākie iemesli ir sekojoši:
- Vīrietim organismā pietrūkst normālu spermatozoīdu ražošanai nepieciešamo vitamīnu, antioksidantu un mikroelementu, piemēram, tādu svarīgu elementu kā selēns un cinks, dažādu vitamīnu, kas producējas saules ietekmē un Latvijas klimatiskajos apstākļos neveidojas pietiekamā daudzumā. Lietojot speciālus vitamīnu kompleksus, kas veidoti tieši šim nolūkam, situāciju var uzlabot. Ērenpreiss stāsta, ka nepieciešamo mikroelementu un vitamīnu trūkums ir novērojams lielai daļai pacientu, šādos gadījumos vīrietim ir nepieciešams no divu līdz četru mēnešu vitamīnu kurss, un šajā laikā nedrīkst smēķēt, lietot alkoholu, tad rezultāti var būt ļoti labi.
- Infekcijas. "Var būt tā, ka infekcija, kas ir tikusi dzimumceļos, pa sēklas vadiem nonāk līdz sēklinieku piedēkļiem, un, vienkāršoti runājot, infekcijas baktērijas grauž nost normālos spermatozoīdus. Likvidējot infekciju, varam situāciju uzlabot," skaidro Ērenpreiss.
- Sēklinieku šūnās, kas ražo spermatozoīdus, ir iedzimts vai dzīves laikā iegūts defekts. Sēklinieku šūnas ir ļoti jūtīgas pret dažādiem toksīniem un radiāciju, un iedzimtu vai dzīves laikā iegūtu sēklinieku defektu diemžēl ir ļoti grūti ārstēt.
- Nākamais svarīgais spermogrammas rādītājs ir spermatozoīdu koncentrācija. Samazinātu spermatozoīdu koncentrāciju var izraisīt hormonālas problēmas, ko ir iespējams ārstēt, vai arī iedzimts sēklinieku bojājums, ko nav iespējams ārstēt. Savukārt samazināts spermatozoīdu kustīgums var būt saistīts ar infekcijām vai sēdošu dzīvesveidu, kad veidojas sastrēgums mazajā iegurnī vai sastrēgums prostatā. "Ejakulātā spermatozoīdi veido tikai 5%, bet galveno masu veido prostatas sekrēts un sēklas pūslīšu sekrēts. Šiem sekrētiem ir noteiktas funkcijas – sēklas pūslīšu sekrēts nodrošina spermatozoīdu dzīvotspēju, bet prostatas sekrēts piedod un uztur spermatozoīdu kustīgumu. Attiecīgi, ja vīrietim ir sēdošs dzīvesveids, kas izraisa sastrēgumu mazajā iegurnī vai prostatā ir kāda infekcija, tad prostatas šķidrums nav pietiekamā daudzumā, un tas izraisa pazeminātu spermatozoīdu kustīgumu. Pārsvarā pazemināts spermatozoīdu kustīgums ir saistīts ar kādu prostatas problēmu un tā ir samērā vienkārši ārstējama problēma," stāsta Ērenpreiss.
- Cita izplatīta diagnoze vīriešiem, kuriem ir pazemināta spermas kvalitāte, ir varikocēle jeb paplašināta sēklinieku vēna – 15% vīriešu varikocēle ir iedzimta un starp vīriešiem ar pazeminātu spermas kvalitāti, šī diagnoze ir izplatīta līdz pat 40% gadījumu. Ērenpreiss: "Izteikta varikocēle var negatīvi ietekmēt sēklinieku funkciju. Kādēļ? Pirmkārt, sēkliniekos ir jābūt par diviem grādiem zemākai temperatūrai nekā pārējā ķermenī – ne vairāk par 35 grādiem – citādi spermatozoīdi nevar veidoties. Viens no mehānismiem, kas dzesē sēkliniekus, ir sēklinieka vēna, un, ja tā ir paplašināta, dzesēšanas mehānisms nestrādā, sēklinieks uzsildās, un sliktāk veidojas spermatozoīdi. Turklāt ja vēnu sieniņa stipri paplašinās, vārstuļa mehānismi, kas neļauj asinīm plūst abos virzienos, nestrādā un no nierēm atpakaļ sāk plūst toksiskās vielas. Ja ir ļoti izteikta varikocēle, to var ķirurģiski operēt, tomēr līdzšinējie pētījumu dati par operācijas efektu ir pretrunīgi. Jā, spermas kvalitāte uzlabojas, tomēr, pētījumi rāda, ka grūtniecības iestāšanās biežums ir vienāds gan tiem varikocēles slimniekiem, kam ir veikta operācija, gan tiem, kam nav".
- Kā skaidro andrologs, lai uzturētu normālu spermas kvalitāti, ļoti svarīgas ir kustības un aktivitātes, kas stimulē asins cirkulāciju mazajā iegurnī, sēkliniekos un prostatā. Spermas kvalitāti būtiski samazina gan alkohola lietošana un smēķēšana, gan mazkustīgs dzīvesveids un neveselīgs uzturs. Ja mērķis ir panākt spermas kvalitātes uzlabojumus, ir jāatbrīvojas arī no liekā svara: liekais svars pazemina sēklinieku producēto testosterona līmeni, kura viena no funkcijām ir stimulēt spermatozoīdu veidošanos. Un, protams, jāapbruņojas ar pacietību – tā kā katrs atsevišķs spermatozoīds veidojas trīs mēnešu laikā, jebkura ārstēšana ir ilgstoša un efektu var redzēt tikai pēc trim mēnešiem.
Spermas kvalitāte pazeminās visā pasaulē, arī Latvijā
Jautājumu par spermas kvalitāti 1992.gadā aktualizēja dāņi – publicējot pētījuma rezultātus, kas liecināja, ka pēdējo 50 gadu laikā vīriešu spermas kvalitāte visā pasaulē ir pazeminājusies divas reizes. Lai pārbaudītu šo tendenci, 2004.gadā tika veikts vērienīgs pētījums, kurā tika apsekota vīriešu spermas kvalitāte visā Eiropā. Tolaik Baltijas valstīs un Somijā bija vislabākā spermas kvalitāte visā Eiropā, Baltijā tikai 3–5 % vīriešu spermas kvalitāte bija zem minimālās normas, bet Dānijas rezultāti bija vissliktākie – spermas kvalitāte zem minimālās normas bija 25% vīriešu. Meklējot iemeslus, kādēļ rezultāti dažādās valstīs atšķiras, tika secināts, ka ietekme ir gan dzīvesveida faktoriem un ģenētiskajai jūtībai, gan urbanizācijas līmenim. Piemēram, Somijas un Zviedrijas gadījumā, neatrodot citas atšķirības, tika secināts, ka Somijas vīriešiem ir labāka spermas kvalitāte, jo viņu urbanizācijas līmenis atpaliek no Zviedrijas aptuveni par 30 gadiem.
"Viena no galvenajām teorijām, kas skaidro tendenciozu spermas kvalitātes pazemināšanos, ir vides un pārtikas produktu piesārņojums, dažādu kaitīgu ķīmisko vielu klātbūtne ūdenī, būvniecības materiālos, automašīnu sēdekļos, kosmētikā, it visur mums apkārt. Šī ietekme nedarbojas tieši uz vīrieti, bet gan ietekmē vīrieša attīstību caur viņa māti – pirmsdzemdību periodā. Grūtniecības laikā auglim veidojas visi orgānu sistēmu aizmetņi, un ir pierādīts, ka dažādas ķīmiskās vielas, kas ir mums visapkārt, nomāc vīriešu dzimumsistēmas normālu attīstību embrionālās attīstības posmā.
Viens no īpaši izceļamiem ķīmisko vielu avotiem sieviešu gadījumā ir kosmētika – pētījumi apliecina, ka kaitīgas ķīmiskās vielas, kas ir kosmētikas sastāvā, uzsūcas asinīs un var ietekmēt grūtniecību. Tieši caur šo ietekmi uz sievietēm grūtniecības laikā, vīrieši aizvien biežāk jau piedzimst ar dažādiem dzimumsistēmas defektiem un katra jauna paaudze dzimst ar aizvien sliktāku spermas kvalitāti. Tam, protams, uzslāņojas virsū seksuāli transmisīvās infekcijas, uroģenitālās slimības, smēķēšana, mazkustīgs dzīvesveids, neveselīga pārtika, dzīvesveida problēmas, un spermas kvalitāte visā pasaulē kļūst aizvien sliktāka. Jau minētajā Somijā ilgu laiku spermas kvalitāte turējās labā līmenī, bet pēdējo piecu gadu laikā arī tur rādītāji sāk samazināties.
Diemžēl arī Latvijā vērojama situācijas saasināšanās. Agrāk lielākā daļa gadījumu bija tādi, kad spermas kvalitāte bija vidējas auglības līmenī – organismam kaut kas pietrūka vai bija kāda neliela infekcija vai hormonāla problēma. 70% gadījumu mēs situāciju normalizējām un grūtniecība iestājās. Diemžēl pēdējā gada laikā aizvien biežāk spermas kvalitāte un auglība ir zem minimālās normas, daudz biežāk parādās pacienti ar azoospermijas diagnozi, kad spermā vispār nav spermatozoīdu. Tā ir iedzimta, ģenētiska patoloģija, agrāk šāda diagnoze tika uzstādīta vienu reizi dažos mēnešos, bet pēdējā gada laikā: vismaz reizi mēnesī. Turklāt, ja vadāmies pēc pasaules tendencēm, tad trakākais urbanizācijas un ķīmisko vielu ietekmes efekts mums vēl ir priekšā. Tas ir uztraucoši, bet pret to ir grūti cīnīties," teic Ērenpreiss.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
