Jūsu bērns ir izaudzis līdz pubertātes vecumam – tas ir jūsu "atvase" nu jau ir vecumā no 10 līdz 13 gadiem. Šajā periodā notiks ļoti daudz aizraujošu izmaiņu, piemēram, izmainīsies viņa ķermenis. Viņš vairs vecākiem nav mazais bērniņš. Jūsu bērns kļūst pieaudzis, taču vēl aizvien ir bērns. Šī situācija var novest jūs līdz ģimenes strīdam. Kādēļ šajā vecumposmā ir tik daudz ģimenes strīdu?
1. Šajā vecumposmā bērns vēlas vairāk neatkarības no vecākiem. Taču vecāki uzskata, ka bērnam pagaidām vēl nav visu iemaņu un zināšanu, lai viens pats spētu pieņemt lēmumus.
2. Bērna ķermenī notiek milzīgas izmaiņas, kas var padarīt bērnu nomāktu. Bērns, kurš agrāk ir bijis dzīvespriecīgs, pēkšņi var kļūt saīdzis un viegli aizkaitināms.
3. Bērni vairāk laika pavada ar draugiem un mazāk ar vecākiem. Reizēm bērni grib darīt to pašu ko citi bērni, kaut arī vecāki tam nepiekrīt.
4. Šajā periodā bērni saprot, ka viņi var iebilst un nepiekrist visam, ko vecāki saka. Viņi veido savu pārliecību un mēģina saprast, kādi viņi paši ir.
5. Vecāki jūtas nobijušies par saviem bērniem. Vecāki var uztraukties par bērna veselību un drošību, baidās, ka bērns var iekulties nepatikšanās un var neveikties skolā. Reizēm vecāki jūtas bezspēcīgi, ka zaudē kontroli par saviem bērniem.
Viens no svarīgākajiem uzdevumiem jau no pašas bērnībās ir iemācīt bērnam, kā paust savas emocijas. Šajā vecumposmā tas ir īpaši nozīmīgi. Tas ir sarežģīts uzdevums, jo reizēm emocijas mums neļauj skaidri domāt. Emociju iespaidā cilvēki mēdz rīkoties impulsīvi, sarunāt vai darīt lietas, ko citā gadījumā nebūtu darījuši, norāda Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas speciālisti, runājot par pozitīvajām disciplinēšanas metodēm.
Bērnam saprast un pārvaldīt savas emocijas ir milzīgs uzdevums. Piemēram, šajā vecumposmā vienā gadījumā var uznākt niknuma izvirdumi, savukārt citā - pusaudzis labāk izvēlas klusēt, nespējot vai baidoties paust, ko jūt patiesībā.
Ja pusaudzis ir dusmīgs, vecākam var būt grūtības izveidot mierīgu sarunu. Šādās situācijās vislabākais ir palikt tuvumā un ar savām darbībām darīt bērnam zināmu, ka esat pieejams, ja bērnam tas būs nepieciešams. Bērnam ir svarīgi zināt, ka viņš ir drošībā un, ka viņu mīl.
Tad, kad dusmu lēkme ir pārgājusi, jūs varat runāt par lietām, kas saistītas ar savaldīšanos, kā paust savas jūtas adekvātā veida. Tā ir iespēja palīdzēt bērnam risinājuma meklēšanā, par to kā rīkoties gadījumos, kad grūti savaldīties.
Atcerieties, ka jebkuri jūtu uzplūdi ir pārejoši, un katrs no šiem notikumiem dod iespēju pieaugušajiem būt par piemēru bērnam.
Šajā vecumposmā bērnam ļoti svarīga ir draudzība. Tā ir nozīmīga tieši bērna emocionālajai labsajūtai. Tas bērnam var būt ļoti liels resurss, kur gūt atbalstu, prieku un justies ērti. Šajās attiecībās bērns var mācīties un attīstīt savas intereses. Bērnam nepieciešams sociālais atbalsts tieši tāpat, kā pieaugušajiem.
Bērna pieaugošā interese par attiecību veidošanu un uzturēšanu var radīt bažīgus vecākus, jo viņus uztrauc draugu ietekme. Reizēm bērni izvēlas darīt kaut ko pret vecāku gribai tikai tāpēc, lai piederētu kādai grupai.
Milzīgs audzināšanas izaicinājums ir pasargāt savu bērnu, cienot viņa vajadzības un neatkarību.
Drošu un cieņpilnu attiecību veidošana starp pieaugušajiem un bērniem
Pavadiet vairāk laiku kopā:
- dariet kopīgas lietas kā ģimene;
- runājiet ar bērnu par viņa draugiem;
- klausieties par viņa bažām un rūpēm;
- izsakiet atzinību par viņa sasniegumiem;
- pastāstiet par izaicinājumiem, kas viņu sagaida tuvākajos gados, dariet viņam zināmu, ka esat gatavi palīdzēt un atbalstīt;
- esiet godīgi;
- esiet sirsnīgi pret viņu;
- mēģiniet saprast bērna jūtas pēc viņa uzvedības.
Palīdziet bērnam celt viņa pašvērtējumu:
- palīdziet savam bērnam atklāt sevi un pieņemt sevi tādu, kāds viņš ir;
- iedrošiniet bērnu noticēt savām spējam;
- palīdziet ieraudzīt viņa stiprās un īpašās rakstura īpašības.
Iesaistieties bērna skolas dzīvē:
- apmeklējiet skolas pasākumus;
- iepazīstieties ar skolotājiem;
- pārrunājiet ar bērnu mājas darbus, piedāvājiet savu atbalstu;
- interesējieties par to, ko bērns lasa, pārrunājiet to ar viņu.
- Iepazīstieties ar bērna draugiem:
- ļaujiet bērna draugiem pavadīt laiku jūsu mājās;
- iepazīstieties ar bērna draugu vecākiem;
- apmeklējiet pasākumus, kuros piedalās jūsu bērns un viņa draugi.
Palieciet tuvu bērnam saglabājot distanci:
- ziniet kur un ar ko bērns ir kopā, bet cieniet bērna vajadzību pēc neatkarības un privātās dzīves;
- parādiet bērnam, ka cieniet viņu un uzticieties viņam.
Veidi, kā iedrošināt bērnu kļūt neatkarīgam
Palīdziet bērnam attīstīt izpratni par to, kas ir labs un slikts:
- runājiet ar bērnu par dažādiem riskiem;
- runājiet ar bērnu par vērtībām un uzklausiet viņu;
- runājiet ar bērnu par fiziskajām un emocionālajām izmaiņām, ko bērns piedzīvos šajā vecumposmā;
- runājiet ar bērnu par spiedienu, ko viņš izjutīs, darot lietas, kas viņam šķiet nepareizas vai bīstamas;
- pārrunājiet plānu, ko bērns var darīt, kad piedzīvos vienaudžu spiedienu;
- pārrunājiet veidus, kā bērns var izvairīties no vienaudžu ietekmes.
Palīdziet bērnam attīstīt atbildības un kompetences sajūtu:
- iesaistiet bērnu mājas darbu veikšanā;
- runājiet par naudas vērtību un kā to apdomīgi tērēt;
- iesaistiet bērnu noteikumu izstrādāšanā, izskaidrojiet, ko vēlaties no viņa sagaidīt.
Palīdziet bērnam attīstīt empātijas spējas un cieņu pret citiem cilvēkiem:
- iedrošiniet bērnu palīdzēt tiem, kam tas nepieciešams;
- stāstiet, kā jārīkojas, ja kāds ir nelaipns, rupjš.
Palīdziet bērnam domāt par savu nākotni:
- palīdziet bērnam uzstādīt savus mērķus;
- runājiet ar bērnu par tām prasmēm un zināšanām, ko bērns gribētu apgūt nākotnē;
- iedrošiniet bērnu sapņot, radīt savu vīziju par to, kāda būs viņa dzīve;
- palīdzi bērnam atrast veidus, kā sniegt savus mērķus.
Visas iepriekš minētās vērtības, kuru attīstību veicinājuši vecāki no bērna piedzimšanas līdz pat pusaudžu periodam, šajā attīstības periodā ir vissvarīgākās, norāda bērnu tiesību aizsardzības speciālisti.
Raksta tapšānā izmantota informācija no inspekcijas mājas lapas