Reizēm vecākiem šķiet, ka bērna dusmas ir slikta vai nenormāla parādība, un to izpausme jāapspiež vai jāaizliedz. Dusmas pašas par sevi nav ne sliktas, ne labas, tā ir normāla parādība. Taču ikviens cilvēks emociju iespaidā mēdz rīkoties impulsīvi, pateikt vai izdarīt to, ko citā gadījumā nebūtu darījuši, norāda Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas speciālisti.
Viens no vecāku svarīgākajiem uzdevumiem ir iemācīt bērnam jau no agras bērnības paust savas emocijas, kā arī tikt galā ar tām. Spēja saprast un vadīt savas emocijas bērnam ir sarežģīts uzdevums.
Pusaudzis savas dusmas var izrādīt netieši, piemēram, esot stūrgalvīgam, vilcinoties, slaistoties vai apzināti nepildot vecāku norādes. Šo agresijas izpausmes veidu mēdz dēvēt arī par pasīvi agresīvo uzvedību. Bieži pats pusaudzis nevar izskaidrot savu uzvedību, jo šo rīcību cēloni nespēj apzināties. Pusaudzis nesaprot, ka viņa stūrgalvības un pretošanās mērķis ir atbrīvošanās no aizturētajām dusmām. Šāds dusmu izpausmes veids ir ļoti postošs, jo tas var pamudināt pusaudžus uz neapdomīgu rīcību: nesekmību, noziedzīgu darbību, agrīnu grūtniecību un pat pašnāvības mēģinājumiem.