1. Bērni vairāk nekā pieaugušie pakļauti toksiskām vielām pārtikā
Ēdot bioloģisko pārtiku, bērni neuzņems pesticīdu atliekvielas, kuras ir lielākajā daļā nebioloģiskās pārtikas. Lai arī pesticīdu atliekvielas pārtikā ir maksimālās pieļaujamās normas robežās, jāņem vērā tas, ka šīs normas ir aprēķinātas pieauguša cilvēka organismam, nevis bērnam. Protams, mums visapkārt vidē ir toksiskās vielas un no tām nevar pilnībā pasargāt ne sevi, ne bērnus, bet pārtika ir tā, ko, atšķirībā no apkārtējās vides, mēs varam izvēlēties.
Pētījums atrodams šeit
2. Bērni ir mazāki un organisma sistēmas vieglāk ietekmējamas
Bērns, salīdzinot ar pieaugušu cilvēku, uzņem proprocionāli vairāk pārtikas pret ķermeņa masu – līdz ar to arī vairāk ir pakļauts pesticīdu atliekvielu ietekmei. Pesticīdu atliekvielas bērni uzņem ar nebioloģiski audzētu pārtiku. Turklāt bērnu orgāni un organisma sistēmas ir straujas attīstības stadijā, līdz ar to ir ievainojamākas un mazāk spēj atbrīvoties no toksīniem.
Par šo tēmu pētījums šeit
3. Pesticīdu atliekvielu klātbūtne var samazināt IQ
Pētījumi rāda, ka hroniska ilgtermiņa pesticīdu klātbūtne var pazemināt bērnu IQ līmeni, aizkavēt bērnu kognitīvo attīstību. Ja ēdam nebioloģisko pārtiku, tad pesticīdu atliekvielas uzņemam ilgtermiņā, turklāt nav pētīts un izvērtēts to sinerģiskais jeb "kokteiļefekts".
4. Pētījumos pierādīta saikne starp pesticīdu izmantošanu un autismu
Pesticīdi var izraisīt neiroloģiskos attīstības traucējumus (autismu un augšanas attīstības traucējumus) bērniem, kuru mātes grūtniecības laikā dzīvo pesticīdu ietekmes rajonos.
Pētījums atrodams šeit
5. Bioloģiskajos piena produktos – labāka taukskābju proporcija – labāka redze un smadzeņu darbība
Bioloģiskajos piena produktos ir vairāk Omega-3 taukskābes, līdz ar to organismam labvēlīgāka Omega6 un Omega3 taukskābju attiecība. Omega3 taukskābes palīdz veidot elastīgākas šūnu sieniņas, kas būtiski organisma straujas attīstības posmā, un svarīgi labai acu veselībai un smadzeņu darbībai. Omega3 taukskābes arī mazina iekaisuma reakcijas organismā, samazina sirds un asinsvadu slimību, onkoloģijas attīstības risku.
Pētījums atrodams šeit
6. Bioloģiskā pārtika satur vairāk antioksidantu
Pētnieki Ņūkāstlas universitātē Lielbritānijā veikuši apjomīgu zinātnisku analīzi un secinājuši, ka bioloģiski audzēti produkti satur par 19-69% vairāk antioksidantu nekā konvencionāli audzētie, tādējādi labāk pasargā gan bērnu, gan pieaugušo šūnas no brīvo radikāļu ietekmes.
Pētījums par šo tēmu šeit
Daktere Anda Flaumane - Jahensa no doktorāta "Mārtiņroze" uzsver, ka bioloģiski audzētu produktu lietošanai bērnu uzturā ir četri svarīgi aspekti:
• Bioloģiski audzēti produkti satur vairāk dabiskās minerālvielas un vitamīnus, kas nepieciešami organisma funkcijām un attīstībai;
• Bioloģiski un it īpaši biodinamiski audzēti produkti veicina bērna organisma vitalitāti;
• Tie labāk garšo un smaržo, ir izteiktāku krāsu;
• Tie labāk stabilizē bērna imūnās sistēmas integratīvo funkciju.
Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas uztura speciāliste Olga Maslova atzīst, ka ir ļoti svarīgi sekot līdzi uzturam, ko uzņem bērni ikdienā, jo tas tiešā veidā ietekmē bērna veselību.
"Bioloģiskā pārtika – tā ir pārtika, kurai augšanas un ražošanas procesā netiek izmantoti vai speciāli pievienoti sintētiskie pesticīdi, sintētiskie minerālie mēslojumi, augšanas regulācijas vielas, mākslīgas pārtikas piedevas, kā arī netiek pievienoti ģenētiski modificēti produkti (ĢMO). Ražošanas un pārstrādes procesā ir aizliegts rafinēt, mineralizēt vai veikt kādas citas pārtikas produkta sastāva izmaiņas, kas mazina produkta bioloģisko un enerģētisko vērtību.
Tā, piemēram, vistas, kuras tiek barotas nevis ar speciālo barību, bet ar īstiem graudiem kā bioloģiskajās saimniecībās, dēj olas ar lielāku konjugētas linolskābes saturu. Konjugētai linolskābei (CLA) piemīt antikancerogēnas īpašība, tā pasargā no sirds un asinsvadu slimībām, kā arī mazina iekaisuma reakciju. CLA ir arī gaļā, piena produktos un olās, tāpēc ir svarīgi, lai dzīvnieki un putni tiktu baroti ar īstiem graudiem un zāli nevis speciāliem maisījumiem."
Te dažu mammu viedokļi par BIO pārtikas ēšanu
"Lūdzu padalieties savā pieredzē, kas līdzīgā situācijā. Gribam vest savu bērnu uz dārziņu, bērnam arī apnicis mājās sēdēt, taču uztrauc - ko bērns ēdīs bērnudārzā? Mēs mājās ēdam tikai bioloģiski audzētu pārtiku, gaļu ļoti, ļoti reti un ja uzēdam, tad arī tikai bio. Taču cik zinu, bērnudārzos nav bio pārtikas, tātad visi dārzeņi un augļi ar nitrātiem utt. Kā jūs rīkojaties, vai ir jēga runāt ar bērnudārza vadību, vai arī ēdienkartes dēļ jāpārdomā, vai vest bērnu uz dārziņu vai nē?" "Cālis.lv" forumā pēc padoma taujā kāda mamma.
"Vai esat pārliecināti, ka vēlaties bērnu pieradināt tikai pie bio pārtikas? Kad bērns sāks iet skolā un viņam būs kabatas nauda, viņš pirks visu to, ko vienaudži un saēdīsies nezin ko, tad tik sāksies problēmas. Labāk uzreiz radiniet pie dažādības. Piemērs nebūs no labākajiem - bet nu... Draugu ģimenē bērns līdz skolai nezināja, kas ir čipsi. Aizejot pie draugiem ciemos uz dzimšanas dienu, saēdās čipsus un rezultāts - organisms nepieņēma un bērns slimnīcā pie sistēmas...."
"Es arī mēģinu turēties pie veselīgās pārtikas, bet saprotu, ka līdz minimuma izslēgt to no ēdienkartes turpmākajā bērna dzīvē nebūs iespējams...."
"Kaut kur lasīju, ka viena mamma dod pati bērnam līdzi pārtiku, un audzinātājas akceptē, jo ir ārsta zīme. Tam bērniņam ir veselības problēmas + ārsta zīme + uzņēmīga mamma, tādēļ tāda pretimnākšana. Citādi diez vai pašvaldības bērnudārza darbinieki ņemtos individuāli. Dažos Rīgas privātajos dārziņos vecāki paši var dot līdzi ēdienu, darbinieces tikai uzsilda."
"Biopārtika ļoti sadārdzinās pusdienu cenas - vairums vecāku atteiksies to apmaksāt. Turklāt - ne tikai cena. Lielai daļai vecāku liekas, ka cīsiņi ir ļoti labs ēdiens."
"Man jau liekas, ka nevajag krist galējībās: tikai bio produktus diez vai Latvijā kādā bērnudārzā piedāvās. Bet rūpīgi jāizpēta dārziņa ēdienkarte, pirms izvēlēties bērnudārzu noteikti vajag! Veselīga ēdienkarte bija viens no priekšnosacījumiem, kad meklēju dārziņu saviem bērniem."
"Izpratne par veselīgu uzturu ir ļoti dažāda. Manai draudzenei nākas uzklausīt pārmetumus no audzinātājām, ka bērns maz ēd un nedzerot kakao - esot taču tik veselīgi. Tā kā, ja neizdodas atrast dārziņu ar bio pārtiku, tad vismaz jācenšas sarunāt, lai necenšas bērnu pierunāt ēst visu, kas uz šķīvja ar argumentu, ka citādi viss būšot jāsviež ārā (un tā jau esot necieņa pret ēdienu, arī to bulciņu, kuras vietā mierīgi varēja labāk piedāvāt ābolu vai burkānu). Vairāk mani kaitina, ka vecāki uz jubilejām vai kaut kādiem kopā sanākšanas tusiņiem mūžīgi sastiepj poļu cepumus un kaut kādas briesmīgas sintētiskās končas. Pēdējā tādā pasēdēšanā manējā paņēma vairākus dažādus, pagaršoja un atdeva man. Bet es knapi iemocīju, lai nebūtu ārā jālidina."
"Neved uz dārziņu un līdz armijai turi mājās un baro ar BIO gaļu un pelmeņiem, un elpot arī neļauj, - uzliec kādu bio masku citādi gaiss mums galīgi nav BIO."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
