Foto: PantherMedia/Scanpix
Divgadnieka vecums ir pretrunu pilns. No vienas puses - mazulis jau vairs nav mazs un pietiekami daudz saprot, no otras puses - sāk parādīties bērna raksturiņš. Šoreiz aplūkosim it kā vienas mammas aprakstītu situāciju, ko komentē klīniskā psiholoģe, taču, visticamāk, speciālistes padomos vērts ieklausīties daudziem šī vecuma bērnu vecākiem.

"Bērnu (gads un astoņi mēneši) audzinām ar tā saucamo respektēšanas metodi. Ļoti daudz var sarunāt, patīk iesaistīt lēmumu pieņemšanā (vecumam atbilstošu - veikalā maizi izvelēties vienu no divām, vai ēdīs meloni ar brālēnu tagad vai nē utml). Ikdienu sev atgādinām, ka arī mazais ir personība un mūsu viedoklis nebūt nav vienīgais un pareizais.

Bet ko darīt šādā gadījumā - ik vakaru (retāk pa dienu), kāpj uz dīvāna un lec lejā. Labi, ja mēs vēl tur esam klāt, bet reāli šādi var slikti beigties, ar lielu traumu. Var skaidrot, ka nedrīkst, arī kāpēc, var paņemt stingri aiz rokas, pateikt skaļākā, stingrākā tonī, nekas nelīdz. Jā, kliedzoša bērna aiznešana uz citu istabu līdz aptuveni 65% gadījumu, bet tas jau nav normāls standarta risinājums. Un jo vairāk aizliedz, jo tas pāriet tādā kā spēlē pa riņķi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!