"Lūdzu padalieties pieredzē. Plānoju grūtniecību, taču iekoda ērce un ārstējos no Laima slimības. Infektoloģijas centrā gadījos pie divām dažādām ārstēm - katrai bija savādāks viedoklis par to, kad tagad var plānot grūtniecību un par iespējamiem riskiem vispār neko konkrētu nepateica. Ģimenes ārstei - vēl cits viedoklis. Internetā - latviešu valodā informācijas par šo slimību grūtniecības kontekstā nav vispār. Angļu valodā ir gūzmām informācijas, bet tieši par ietekmi, ja slimība nav laikus atklāta un ir hroniskā formā. Manā gadījumā uzreiz uzsāku ārstēšanos un paliekošām sekām nevajadzētu būt. Šobrīd IgM antivielas sāk samazināties, IgG vēl nav parādījušās.
Lūdzu padalieties ar jebkādu informāciju - cik ilgi pēc inficēšanās/ārstēšanās no Laima slimības palikāt stāvoklī, vai bija kādi sarežģījumi un vai mazulim viss kārtībā, kādas bija jūsu ārstu rekomendācijas - pēc cik ilga laika drīkst palikt stāvoklī un kādi ir iespējamie riski? Ļoti gribu mazuli, jo ir jau viena neveiksmīga grūtniecība aiz muguras, taču riskēt negribu," tā portāla "Cālis.lv" forumā pēc padoma taujā kāda sieviete.
Konsultē Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs dr. Māris Liepiņš:
"Plānojot grūtniecību, pirmkārt, būtu ieteicams izvairīties no vietām, kur ērču izplatība varētu būt lielāka. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sniegto informāciju, ērcēm vispiemērotākās ir mitras un ēnainas vietas, tāpēc tās vairāk sastopamas jauktu koku mežos ar labi attīstītu pamežu. Daudz ērču ir nekoptās meža audzēs ar ievērojamu lapu koku, īpaši alkšņu, piejaukumu, bet maz - sausos skrajos priežu silos. Tās nereti sastopamas arī ilggadīgi nekoptās un krūmiem aizaugušās pļavās. Īpaši vērīgiem ir jābūt, dodoties uz epidēmiskajiem rajoniem. Otrkārt, būtu vēlams valkāt apģērbu, kas nosedz ķermeni, izvēloties gaišas krāsas, uz kurām ērces ir vieglāk pamanāmas. Pārnākot no pastaigas, rūpīgi jāpārbauda, vai uz drēbēm un ķermeņa nav ērces. Jāatceras, ka ērces var atnest mājās arī ar mežā plūktām puķēm un zariem.
Ja ērce ir piesūkusies un sieviete, kura plāno grūtniecību, tomēr ir saslimusi ar Laima boreliozi, svarīgi ir uzsākt laicīgu adekvātu ārstēšanu, ko nozīmēs ārsts. Savlaicīgi uzsāktai ārstēšanai ir teicama ilgtermiņa prognoze. Laima slimību parasti ārstē ar antibiotiku kursu. Lai spriestu par ārstēšanas rezultātu un to, vai izvēlētā terapija ir bijusi pietiekama, pēc antibiotiku kursa beigām var veikt analīzes, lai noteiktu antivielu līmeni asinīs. To var izdarīt Latvijas Infektoloģijas centra Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijā, pēc tam analīžu rezultātu interpretēšanu uzticot infektologam.
Ja slimība ir diagnosticēta grūtniecības laikā, ārsts izrakstīs medikamentus, kuri nenodara ļaunumu gaidāmajam bērnam. Nevajadzētu arī satraukties par to, vai Laima slimību nevar nodot tālāk bērnam - iedzimta Laima borelioze medicīnas vēsturē vēl nav dokumentēta. Katrā ziņā, ja sieviete plāno grūtniecību, un šajā laikā ir piesūkusies ērce (bet grūtniecība vēl nav apstiprināta), viņai vajadzētu informēt savu ģimenes ārstu."
Kas tad ir Laima slimība jeb Laimaborelioze
Laimas boreliozi izraisa spirohetas borēlijas, kas galvenokārt lokalizējas ērces zarnu traktā. Ērces, kas pārnēsā borēlijas, sastopamas ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā, Ziemeļamerikā, Austrālijā un dažās Āzijas valstīs.
Latvijā ik gadus ar Laimas boreliozi saslimst 200 - 600 iedzīvotāji. Ērču izpētes rezultāti liecina, ka vidēji 20 - 40% ērču ir inficētas ar borēlijām. Atšķirībā no ērču encefalīta, kad vīruss tiek ievadīts tieši asinīs, borēlijas no piesūkšanās vietas izplatās cilvēka organismā pēc vairākām diennaktīm, norāda SPKC.
Simptomi
Izplatītākais Laimas boreliozes simptoms ir ādas apsārtums - erythema migrans, kas parādās ērces piesūkšanās vietā laikā no vienas līdz četrām nedēļām. Apsārtums izplatās trīs līdz piecu centimetru diametrā (un vairāk) un pēc kāda laika pazūd.
Retāk parādās simptomi, kas liecina, ka skarta nervu sistēma, locītavas un, atsevišķos gadījumos, arī sirds. Šie simptomi ir zīme, ka borēlijas izplatījušās tālāk par ērces koduma vietu; ne vienmēr pirms tiem ir novērojams ādas apsārtums.
Nervu sistēmas traucējumu simptomi var parādīties pāris nedēļas vai mēnesi pēc ērces piesūkšanās. Tie var izpausties kā nogurums, galvas sāpes, nelabums, svara zudums, neliela temperatūra vai sāpes roku un kāju locītavās, pakausī vai mugurā. Pieaugušajiem iespējama daļēja sejas paralīze.
Ja skartas locītavas, visbiežāk novērojamas periodiskas sāpju lēkmes un uztūkums atsevišķās locītavās. Visbiežāk tiek skartas ceļu, potīšu, elkoņu un plaukstu locītavas.
Vairākus gadus pēc inficēšanās var parādīties ādas bojājumi sarkanzilu laukumu veidā, kas līdzinās veciem apsaldējumiem. Šie ādas bojājumi visbiežāk sastopami uz rokām un kājām un to skartajās vietās iespējamas trulas sāpes vai nejūtīgums.
Ārstēšana
Laimas boreliozes diagnoze tiek noteikta pēc klīniskām pazīmēm, kā arī laboratoriski veicot asins un spinālā šķidruma analīzes. Apstiprinātu Laimas boreliozi ārstē ar antibiotikām.
Ja pēc ērces piesūkšanās parādījies ādas apsārtums vai citi neskaidri simptomi, vienmēr nepieciešams konsultēties ar ārstu. Pēc pārslimotas boreliozes neveidojas imunitāte un iespējama atkārtota inficēšanās. Pagaidām vēl nav iespējams vakcinēties pret Laimas boreliozi.