"Mans puika, kuram tagad ir 3,5 gadi, nupat bērnudārzā "saķēris" vējbakas. Tas nebūtu nekas, bet šķiet savādi, jo viņš vējbakas izslimoja jau pusotra gada vecumā. Ģimenes ārste saka, ka, iespējams, pirmajā reizē, slimība bija ļoti vieglā formā, tādēļ tagad parādījusies atkārtoti. Kādi faktori ietekmē to, ka bērns var atkārtoti saslimt ar vējbakām?" portālam "Cālis.lv" vaicā kāda mamma.
Atbild Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas bērnu infektologs Gunta Laizāne:
"Pārslimojot vējbakas, izveidojas mūža imunitāte. Literatūrā aprakstīti atsevišķi gadījumi, kad ar šo infekciju saslimst otrreiz. Tomēr jāatzīmē, ka tas ir viens no 1 000 000 gadījumu. Parasti tas var būt situācijās, kad organisms neizveido aizsargantivielas. Jūsu gadījums, visdrīzāk, nav šāds. Iespējams, viena no divām " vējbaku" epizodēm nav bijusi īstā. Ar līdzīgu klīnisko ainu norit vēl dažādas saslimšanas. Šeit nepieciešams zināt papildus datus par slimības epizodēm."
Saskaņā ar Slimību profilakses kontroles centra informāciju, šīs slimības ierosinātājs ir vīruss, kas izdalās caur elpceļiem. Parasti inficējas no slima cilvēka tieša kontakta veidā. Saglabājoties nervu mezglos, šis vīruss vēlākā dzīves laikā var izraisīt herpes infekciju, tā saukto jostas rozi.
Vējbaku simptomi var būt temperatūras paaugstināšanās, pūslīšveida izsitumi uz sejas, galvas matainās daļas, ķermeņa un ekstremitātēm, retāk – plaukstām un pēdām.
Smagākos slimības gadījumos var būt vējbaku elementu sastrutojumi (inficēšanās ar streptokokiem), pneimonija, encefalīts, nieru iekaisums u.c.
Kopš 2008.gada Latvijā ir sākta vakcinācija pret vējbakām. Šī vakcinācija bērnam jāsaņem 12-15 mēnešu vecumā.
"Cālis.lv" jau iepriekš rakstījis, ka vējbakas ir tipiska bērnu slimība, kas bērnībā parasti norit viegli, bet pieaugušo vecumā, īpaši grūtniecības laikā, norist smagi un pat ar komplikācijām.
Kas ir jāzina vecākiem par vējbakām
Tiek uzskatīts, ka ar vējbakām slimo tikai vienreiz, taču ir izņēmumi. Šī bērnu infekcija ir ļoti lipīga un tās izraisītājs ir herpes vīruss, kas izplatās gaisa pilienu ceļā. Vīruss ir tik izturīgs, ka var saglabāties dzīvs un tikt pārnests no vienas telpas uz citu pat ar gaisa plūsmu. Teorētiski tas nozīmē, ka aplipināties var pat no cilvēka, kas šobrīd neatrodas vienā telpā ar veselo bērnu. Tieši tāpēc infekcijas slimībai ir nosaukums – vējbakas, jo tās tiešām var tikt pārnestas pat ar vēja pūsmu. Saslimušais ir lipīgs 5 dienas pirms un 5 dienas pēc pēdējo izsitumu parādīšanās.
Inkubācijas periods jeb laiks no vīrusa iekļūšanas organismā (aplipināšanās) līdz saslimšanai ir 21 diena, bet saslimt var arī nedēļu pēc kontakta ar vējbaku slimnieku. Slimības sākuma periodā var būt paaugstināta temperatūra 38—39°С, ir izteikta vājuma sajūta, sliktāka apetīte, var sāpēt galva – visas tās pazīmes, kas ir raksturīgas vīrusa infekcijai. Tikai nākamajā dienā vecāki var pamanīt pirmās ūdeņainās pumpas, kas liecina, ka ir sākušās vējbakas.
Vējbakām tipiska pazīmes ir pumpu parādīšanās vispirms galvas matainajā daļā un uz kakla, pēc tam tās sāk parādīties uz visa pārējā ķermeņa. Smagos gadījumos vējbaku izsitumi parādās arī uz gļotādām – acīs, degunā, mutē un uz dzimumorgāniem, kā arī uz iekšējiem orgāniem, ko, protams, ne vecāki neredz.
Pumpas sākumā ir mazi, sārti pleķīši, kas dažu stundu laikā pārvēršas par pumpām ar ūdeņainu galu. Ja izdodas šos ūdeņainos galus nenokasīt, tad pēc dažām dienām tās pārklājas ar krevelīti, bet vēl pēc dažām dienām krevele nokrīt, neatstājot rētiņas.
Ja mazulis nevar noturēties, pumpas nekasot, šādās vietās viegli ir ienest infekciju. Pumpiņa, kas sākusi strutot, var atstāt rētas.
Izsitumi parādās cikliski – daļa pumpu var būt jau sadzīšanas stadijā, bet klāt nāk jauni izsitumi. Ikreiz, ka ir jauns izsitumu cikls, bērnam var būt paaugstināta temperatūra un sliktāka pašsajūta. Jaunas pumpiņas var rasties pat 10 dienas no saslimšanas sākuma.
Kā ārstēt
- Galvenais uzdevums ir atvieglot pašsajūtu un mazināt niezi. Visbiežāk vējbakas norit nepatīkami, bet bez īpašiem sarežģījumiem. Labāk, ja saslimšanas akūtajā fāzē mazulis nekur neietu, dzīvotu mierīgi mājas dzīvi un nekontaktētos ar citiem bērniem. Lai būtu mazāka intoksikācija, ārsti iesaka daudz dzert šķidrumu, ēst vieglus ēdienus – augļus, dārzeņus, skābpiena produktus. No saldumiem labāk atteikties.
- Neaizmirstiet katru dienu mainīt bērna veļu un drēbes, jo no pumpām var izdalīties infekciozais šķidrums.
- Nogrieziet īsus nagus, lai bērns mazāk kasītu niezošās pumpas.
- Izvairieties vilkt apģērbu, kas kairina ādu – vilnu, sintētiku, drēbes, kas cieši pieguļ ķermenim.
- Mammu pieredze liecina, ka pumpu parādīšanās laikā bērnu labāk siltā vannā nelikt – niezēs vēl vairāk. Bet, ja mazulis ir sasvīdis un tas rada diskomfortu, tad slimnieciņu drīkst noskalot zem dušas, bet neizmantojot švammīti vai ziepes. Pēc tam ķermeni nosusina, to neberzējot, bet tikai viegli piespiežot dvieli.
- Lai samazinātu niezi, var dot antihistamīna līdzekļus, pirms tam konsultējoties par to lietošanu ar farmaceitu vai ārstu.
- Agrāk plaši izmantoja tā saucamo zeļonku jeb briljantzaļo. Tagad ir ārsti, kas uzskata, ka to darīt nav nepieciešams, jo zeļonka neārstē izsitumus. Toties ja katru jaunu pumpu iezīmē ar zaļo, vecākiem ir vieglāk sekot slimības gaitai un saprast, vai pumpu mešanās periods jau ir beidzies vai joprojām turpina parādīties jauni izsitumi.
Pēc izslimošanas ar vējbakām bērniem vēl ilgāku laiku var būt pazemināta imunitāte.