Kad grūtniecība ir iestājusies, jau no pirmajām dienām un visus deviņus mēnešus, topošās māmiņas galdā būtu jābūt tikai augstvērtīgai un veselīgai pārtikai, kas ietver visas svarīgākās pārtikas produktu grupas un satur nepieciešamos vitamīnus un mikroelementus.
Uztura piramīdas principi ir spēkā arī grūtniecības laikā
Veselai grūtniecei ik dienas jāuzņem trīs līdz četras porcijas augļi un dārzeņi;
- Aptuveni 10% kaloriju jāuzņem ar olbaltumvielām, lietojot gaļu, zivis, olas, pākšaugus — trīs porcijas dienā;
- Aptuveni 35% enerģijas organismam jāiegūst no piena produktiem: piena, jogurta, siera — trīs porcijas dienā;
- Lielākā daļa — 55% kaloriju jāsaņem ēdot pilngraudu maizi, makaronus, kartupeļus, rīsus, kukurūzas pārslas — deviņas porcijas dienā;
- Pa retam var atļauties arī kādu kārumu, tomēr tie nedrīkst aizstāt ēdienreizes.
Sabalansēta diēta ir labākais veids, kā saņemt vajadzīgās barības vielas, bet ar to parasti nepietiek, lai uzņemtu visus nepieciešamos vitamīnus un mikroelementus. Topošajai māmiņai būtu ieteicams konsultēties ar savu ārstu vai vecmāti par piemērotāko vitamīnu kompleksa lietošanu.
Un svarīgi ir atcerēties, ka vitamīnu komplekss ir tikai daļa no veselīgas diētas, nevis to aizvieto.
Kas labāks - dabīgie vai mākslīgie vitamīni?
Atbilde ir vienkārša - protams, ka dabīgie. Ja vien pie mums Latvijā nebūtu tik gari rudens un ziemas periodi, kas būtiski ierobežo svaigo un pašu dārzos audzēto dārzeņu un augļu lietošanu.
Vasarā mēs varam lielāko daļu vitamīnu uzņemt ar uzturu, un atrodoties saulē, saņemt arī vitamīnu D. Bet daudz vitamīnu aiziet bojā produktu apstrādes un uzglabāšanas laikā garajos ziemas mēnešos, tāpēc šajā periodā pavisam noteikti papildus vajadzētu lietot sintētiskos vitamīnus, uzskata ārste.
Un kura gan jaunā māmiņa var uzlikt "roku uz sirds" un apgalvot, ka ik dienas precīzi aprēķina, cik miligramus vitamīnu un mikroelementu viņa ir uzņēmusi ar pārtiku? Un, vai šis uzņemtais daudzums atbilst rekomendējamai vitamīnu devai grūtniecības laikā? To patiešām nav iespējams precīzi noteikt.
Tieši tāpēc speciālisti ir izgudrojuši grūtnieču vitamīnu kompleksus. Šie vitamīni ir speciāli veidoti ar tādu vitamīnu un mikroelementu sastāvu un devām, kas nodrošina vesela mazuļa attīstību un normālu grūtniecības norisi, kā arī stimulē piena veidošanos pēc dzemdībām.
Kādi ir svarīgākie vitamīni, mikroelementi un minerālvielas, kas nepieciešami grūtniecei?
- Vitamīns A - nepieciešams redzes orgānu attīstībai, ādas un gļotādas šūnu veidošanai, veicina zobu un kaulu augšanu, uztur normas robežās imūnsistēmu;
- Vitamīns D – palīdz uzsūkties kalcijam un fosforam, veicina kaulu un zobu attīstību;
- Vitamīns E - veicina sarkano asins šūnu veidošanos, muskuļu un ķermeņa attīstību;
- Vitamīns C - spēcīgs antioksidants, pasargā šūnas no bojājuma, veicina veselas imūnās sistēmas attīstību, palīdz uzsūkties dzelzim;
- Tiamīns /B1 - palielina šūnas enerģijas līmeni, piedalās nervu sistēmas regulācijā, piedalās vielu maiņas procesos;
- Riboflavīns/B2 - uztur enerģiju, labu redzi un veselu ādu;
- Niacīns/B3 - nodrošina tauku, olbaltumvielu un ogļhidrātu apmaiņas procesus, piedalās holesterīna veidošanas procesos, nepieciešams nervu sistēmas normālai darbībai;
- Piridoksīns/B6 - mazina sliktu dūšu grūtniecības pirmajā trimestrī, nepieciešams augļa smadzeņu attīstībai, veicina sarkano asins šūnu veidošanos;
- Cianokobalamīns/B12 ir augšanas faktors. Tas piedalās asins veidošanā, aminoskābju un nukleīnskābju maiņā, stimulē aknu un nervu sistēmas darbību. Kopā ar folskābi īpaši svarīgs augļa nervu sistēmas normālai attīstībai;
- Magnijs - mazina grūtniecības pārtraukšanās un augļa augšanas aiztures risku un samazina krampju veidošanos risku;
- Kalcijs - veido spēcīgus kaulus un zobus, mazina trombu veidošanos, piedalās muskuļu un nervu funkciju nodrošināšanā, samazina priekšlaicīgu dzemdību risku, kā arī augsta asinsspiediena un krampju risku;
- Dzelzs - piedalās hemoglobīna veidošanā, mazina anēmiju un priekšlaicīgu dzemdību risku;
- Cinks - palīdz veidoties insulīnam un dažādiem fermentiem.
Kas ir folskābe?
Folskābe pieder pie B grupas vitamīnu grupas, to sauc arī par B9 vitamīnu vai folacīnu.
Folskābe ir nepieciešama sarkano asins šūnu veidošanas procesā, svarīgu nervu sistēmas komponentu - serotonīna un norepinefrīna veidošanās procesā.
Folskābe piedalās smadzeņu funkciju regulācijā, kā arī muguras smadzeņu un tā šķidruma veidošanās procesā.
Kāpēc folskābe ir tik svarīga?
Iedzimtas augļa pataloģijas ir viens no vadošajiem zīdaiņu nāves cēloņiem pirmajā dzīves gadā. Vidējie statistikas rādītāji nav iepriecinoši: viens no 33 jaundzimušajiem piedzimst ar nopietnu iedzimtu pataloģiju.
Iedzimts nervu caurulītes defekts ir viens no visbiežākajiem iedzimtiem nervu sistēmas bojājumiem. Šī patoloģija dažādos reģionos sastopama biežāk, citos retāk: viens līdz 14 gadījumu uz 1000 jaundzimušajiem.
Nervu caurulītes defekts veidojas agrīni: pirmajās trīs augļa attīstības nedēļās un klīniski var izpausties kā spina bifida jeb muguras smadzeņu trūce (1.5–5 gadījumu uz 1000 jaundzimušiem).
Vai arī kā daudz nopietnāks bojājums - anencefālija (1 no 1000 jaundzimušiem), kad auglim trūkst galvaskausa velves un lielākās galvas smadzeņu daļas. Šādi bērni dzimst nedzīvi vai mirst pēc dzemdībām.
Tāpēc ir ļoti būtiski savlaicīgi domāt par iedzimtu augļa attīstības traucējumu profilaksi un uzņemt pietiekošā daudzumā folskābi vismaz vienu mēnesi pirms grūtniecības un turpināt vismaz līdz grūtniecības 12.nedēļai, kas ir nervu caurulītes slēgšanās laiks.
Lietojot vitamīnu kompleksu ar speciālistu rekomendējamo folskābes dienas devu, samazinās nervu caurulītes defekta risks pat par 93%.
Cik daudz folskābes ir nepieciešams uzņemt?
Jebkuram cilvēkam rekomendējamā folskābes deva ir 400 mikrogrami dienā.
Zinātnieki ir izpētījuši, ka, piemēram, Vācijas sievietes vidēji uzņem tikai 278 mikrogramus dienā.
Vismaz mēnesi pirms grūtniecības un visu grūtniecības laiku rekomendējamā folskābes deva ir 800 mikrogrami dienā.
Speciālisti uzskata, ka nav iespējams uzņemt visu nepieciešamo folskābes devu pat ar īpaši sabalansētu diētu. Šo devu var uzņemt ar folskābes tableti, bet vislabāk — ar kombinētu grūtnieču vitamīnu kompleksu.
Kombinēts vitamīnu komplekss nodrošina optimālu šūnu un orgānu vielu maiņu kā auglim, tā māmiņai. Jau vairākus gadus arī pie mums Latvijā ir iespējams iegādāties multivitamīnu kompleksu, kas satur 800 mikrogramus folskābi. Tāpēc pirms vitamīnu iegādes, būtu ieteicams konsultēties ar savu ārstu vai vecmāti par piemērotākā sastāva izvēli.
Kādos gadījumos folskābes deva būtu jāpalielina?
Ja iepriekšējā grūtniecībā auglim tika novērots nervu caurulītes defekts, tad nākamajā grūtniecībā folskābes devu palielina vairākkārtīgi.
Lielāka folskābes deva ir nepieciešama aptaukošanās un daudzaugļu grūtniecības gadījumā, ja paciente lieto medikamentus , kas var samazināt folskābes uzsūkšanos. Augstāka folskābes deva ir nepieciešama arī tām sievietēm, kas ir cukura diabēts un glūtēna nepanesība.
Piemērotāko folskābes devu noteiks ārsts.
Kādi ir folskābes trūkuma simptomi?
Folātu deficīta anēmijai ir ļoti līdzīgi simptomi kā dzelzs deficīta anēmijai: vispārējs nogurums, nespēks, vājums. Var novērot ātru aizkaitināmību un īgnumu, galvassāpes, sirds klauves. Bieži novēro gremošanas sistēmas traucējumus, tādus kā caureja, apetītes un svara zudums.
Lielāko daļu no folātu deficīta simptomiem var novērot arī pie citām saslimšanām, tāpēc jau plānojot grūtniecību, ar ārstu jāizrunā visas iespējamās sūdzības un simptomi, vai pat jānosaka folskābes līmenis asinīs, lai savlaicīgi konstatētu tās deficītu un uzsāktu folskābes papildus uzņemšanu kombinētu vitamīnu sastāvā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
