krūts barošana zīdīt zīdainis
Foto: PantherMedia/Scanpix
Viena no biežākajām zīdīšanas problēmām ir saplaisājuši, traumēti krūtsgali. Ir svarīgi neatstāt saplaisājušu krūtsgalu problēmu bez ievērības, tai jāpievērš uzmanība jau pie pirmajiem nepatīkamajiem simptomiem. Par ieteicamo rīcību konsultē pediatre Svetlana Polukarova.

Zīdīšana ir ļoti vērtīgs un patīkams laiks gan mammai, gan bērniņam. Šajā laikā bērniņš ar mātes pienu saņem uzturvielas, antivielas, kas aizsargā mazuli pret infekcijām, augšanas faktorus, kas ietekmē un sekmē galvas smadzeņu šūnu, zarnu trakta gļotādas šūnu attīstību, kā arī veido ciešas psiholoģiskas saites ar māti, iegūst komforta un aizsardzības sajūtu. Bērni, kas ir baroti ar krūti, ir mierīgāki, līdzsvarotāki gan agrīnā bērnībā, gan arī turpmāk vecākos gados. Bērniem nevajag izdomāt dažādus niķus, lai iegūtu mātes uzmanību, un, pat ja mamma strādā, zīžot bērns pavada ar laiku māti un iegūst no viņas tik ļoti nepieciešamo maigumu un mīlestību.

Diemžēl ne vienmēr (īpaši sākumā) zīdīšana notiek komfortabli. Ja mātei zīdīšanas laikā ir diskomforts, to arī jūt bērns, viņš var kļūt nemierīgs, kas var padarīt zīdīšanu vēl nesekmīgāku.

Bet nevajag uztraukties un domāt, ka tev nekas nesanāks un būs jābeidz zīdīšana. Jāatrod iespējamās problēmas un jācenšas tās risināt.

Viena no biežākām problēmām ir saplaisājuši, traumēti krūtsgali. Šajā situācijā zīdīšana ir sāpīga, parādās asiņaini izdalījumi. Sāpju dēļ parasti sievietes zīda retāk vai vispār pārstāj zīdīt no traumētās krūts, kam tālāk seko piena daudzuma mazināšanās, bērns var atteikties no zīdīšanas, kā rezultātā ar nākties pāriet uz mākslīgiem maisījumiem.

Ieteikumi, ko darīt, ja krūtsgali ir saplaisājuši:

  • izmantot speciālus krūšu ieliktnīšus, lai apģērbs neberzētu bojātos krūšu galus;
  • nodrošināt krūšu galiem gaisa vannas (tik daudz, cik tas ir iespējams), kā arī saules vannas (iespējams arī caur logu) no piecām līdz desmit minūtēm dienā;
  • krūšu galus nevajag ļoti bieži mazgāt, izmantojot ziepes (nepieciešamības gadījumā var izmantot bērnu ziepes vai gēlus), jo tad bojātā āda vēl vairāk tiek traumēta un sliktāk dzīst;
  • pēc zīdīšanas nelielā daudzumā noslaukt pienu un iemasēt krūšu galos, jo mātes piens satur antivielas un citas bioloģiski aktīvas vielas, kas palīdzēs dzīšanai;
  • var lietot arī krēmus, kas satur deksapantenolu (Bepanthena krēms, Pantenols, Purelan), kas saplaisājušiem krūšu galiem palīdzēs sadzīt;
  • Uzklājot krēmu nelielā daudzumā, tas līdz nākamajai zīdīšanas reizei iesūcas ādā, tāpēc to nav nepieciešams nomazgāt. Pie nopietniem krūšu galu bojājumiem var lietot arī deksapantenola krēmu ar hlorheksidīnu (Bephanten plus), kas iedarbojas uz dažādām baktērijām, šajā gadījumā jālieto pavisam niecīgus krēma daudzumus, neuzklājot ļoti biezā kārtā un nesmērējot plašas ādas virsmas;
  • Tāpat nepieciešami novērtēt zīdīšanas pozu – kā bērns paņem krūti, kā tu piedāvā viņam krūti zīdīšanas sākumā. Visbiežākais saplaisājušu krūtsgalu iemesls ir tas, ka bērns zīžot satver tikai pašu krūts galu, optimālā variantā mazulim būtu jāzīž krūtsgals un areola (brūnais laukums ap krūts galu). Parasti, mainot zīdīšanas pozu, uzlabojums ir jūtams gandrīz nekavējoties.

Daži noteikumi pareizai zīdīšanai

  • Ir jāizvēlas visērtākā poza, kurā zīdīt mazo. Ir svarīgi, lai viss bērna ķermenis atrodas vienā plaknē – galviņa, pleciņi, vēderiņš, kājiņas. Piemēram, ja zīdāt guļus stāvoklī, mazulim jāatrodas uz sāniem, nevis uz muguras ar pagrieztu galvu. Guļot ar pagrieztu galvu, mazulim ir grūtāk norīt pieniņu un viņam ir jāsasprindzinās, kā rezultātā var pieaugt muskulatūras tonuss plecu joslā.
  • Mazulis ir jāatbalsta no galvas līdz kājiņām maigi, bet pārliecinoši fiksējot galviņu.
  • Ja izvēlaties pieturēt krūti, tas jādara atbalstot to – ar četriem pirkstiem no apakšas un ar lielo pirkstu no augšas.
  • Piedāvājot krūti, lieciet bērnu pie krūts, nevis krūti pie bērna. Sākumā pieskarieties ar mazuļa deguntiņu vai muti pie krūtsgala, tad attāliniet bērnu no krūts un sagaidiet, līdz mazulis plaši atver muti, tad atkal virziet mazuli pie krūts.
  • Bērnam ir jāsatver krūtsgals ar areolu, ja areola ir liela, mazulim jāsatver tā no apakšas vairāk nekā no augšas.
  • Optimālā variantā mazuļa lūpām jābūt izvērstām uz āru, mēlei jāatrodas uz apakšējām smaganām. Bērnam jāēd klusi, ja jūs zīdot dzirdat daudz trokšņu, tad satvēriens nav optimāls un krūtsgalu traumatizācijai ir lielāka varbūtība.
  • Izmantojiet dažāda izmēra spilvenus, pakaviņus, lai varētu pareizi un ērti iekārtoties.
  • Ja diskomforta sajūtas un sāpju dēļ zīdīšana nav iespējama, atslauciet pienu ar rokām vai izmantojot speciālus piena atslaucējus. Nepieļaujiet piena pārmērīgu uzkrāšanos krūtīs un piena sastrēgumu, kam var sekot krūts iekaisums, piena daudzuma samazināšanās. Regulāra atslaukšana palīdzēs novērst piena daudzuma samazināšanos, jo krūtis tiks stimulētas, lai veicinātu piena rašanos. Atslaukto pienu dodiet bērnam ar karotīti vai no krūzītes (cieši pieliekot to pie bērna apakšējas lūpas, ļaujot bērnam to "iesūkt" ar mēles palīdzību) vai nu no specialām pudelēm, kas atgādina mātes krūti pēc formas un zīdīšanas tehnikas.
  • Nepārspīlējiet ar knupīšu izmantošanu, mazulis zīž krūti citādāk nekā knupīti. Dodot knupīti, jūs provocējiet nepareizu krūtsgalu satvērienu, kas turpmāk sekmē mikrotraumu un plaisiņu veidošanos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!