Grūtniecei tuvojas 40 gadu slieksnis. Kā atgaiņāt sliktās domas

"Gaidu trešo mazuli, nu jau ir 20.nedēļa. Viss ir kārtībā, bet nekur nevaru paslēpties no sliktām domām, bailēm un satraukuma - vai mans bērniņš būs vesels, vai viss noritēs gludi. Nervu zāles nevar dzert, bet esmu pilnīgi kā nervu kamols. Zinu, zinu, ka jādomā labas domas un tā, bet nevaru... Divi pirmie bērni ir veseli, bet pēdējā laikā tik daudz ziņu par slimiem, ka nevaru atgaiņāties. Turklāt esmu jau pie 40 gadu sliekšņa. Citreiz domāju - varbūt nevajadzēja vairāk bērnu? Daudzi saka, lai neskatās ziņas, nelasa neko, bet kā tad dzīvot? Varbūt ir kādai ieteikumi, kā domas aizgaiņāt, citādi cieš ne tikai mans gaidāmais bēbis, bet arī jau esošie bērni, protams, arī vīrs," pēc padoma taujā kāda portāla "Cālis.lv" lasītāja.

Atbild dūla Linda Rozenbaha (gaidibas.lv):

"No rakstītā saprotu, ka esi lielā satraukumā un bailēs. Informācija, kas mums ir visapkārt, ko uzņemam, patiesi var ietekmēt mūsu iekšējo pasauli, viest bailes vai atmodināt un palielināt tās bailes, kas mūsos jau bijušas. Turklāt tā var darīt savu darbu arī tad, kad ziņas vairs neskatāmies – priekšstati jau mūsos "nosēdušies". Taču satraucošas informācijas lasīšana vai dzirdēšana/redzēšana, var būt kā palaidējmehānisms: noskatījos, vēl vairāk nobijos. Tad tomēr tas ir jautājums, kā to "palaidējslēdzi" nenospiest… Kas tavā dzīvē notiks, ja tu kādu laiku neskatīsies ziņas?

Vēl viena iespēja, kā medijus izmantot savā labā – apzināti kultivēt sevī labo, piemēram, apzināti meklējot informāciju par labiem gadījumiem, kādu arī ir daudz. Tas neizslēgs bailes, bet, iespējams, līdzsvaros tavu skatījumu, padarīs realitātei atbilstošāku.

Man kā dūlai nereti klientes ir tieši ap 40 gadu vecumu, jo šajā laikā bieži vien viņas no mediķiem, no apkārt esošās informācijas saņem daudz biedējošas informācijas, arī dzīvē vairāk piedzīvots, kādēļ kļūstam piesardzīgākas. Tā kā bailes nav nekas neparasts.

Pēdējās dzemdībās, kurās atbalstīju kā dūla, tieši dzemdēja sieviete šajā vecumā – kad citviet pat runā par ķeizargrieziena palielo iespējamību u.tml.. Es viņai pēc dzemdībām teicu –" kāds ķeizargrieziens, tā, kā tu dzemdē, varētu mācību filmu uzņemt, tik ļoti ļaujoties, ejot pretī bērniņam"! Fizioloģiski arī viss bija perfekti.

Tev jau ir grūtniecības 20. nedēļa un raksti, ka "viss ir kārtībā", no tā secinu, ka acīmredzot ir labi analīžu vai sonogrāfijas rezultāti (nezinu, varbūt arī veikta amniocentēze). Lai arī šīs pārbaudes nepārbauda uz visām patoloģijām, tomēr, ja tajās viss ir kārtībā, iespējamība, ka bērns ir vesels, ir liela.

Varbūt padomā, kas tev palīdzētu veidot lielāku miera sajūtu par bērniņu? Kas tev, piemēram, sniedz miera sajūtu par lielajiem bērniem, kad viņi nav tavā tuvumā (kad arī it kā var notikt vis kaut kas)?

Ja tev objektīvi ir kādas pamatsaslimšanas, pārrunā ar ārstu vai vecmāti, kā ar tām "rēķināties" grūtniecības un dzemdību laikā, kā var palīdzēt.
Ja tu pati dabiskā ceļā ap 40 gadiem esi ieņēmusi bērniņu, tas jau ir milzu pozitīvs apliecinājums tavai veselībai.

Ir īpatnības, ar kurām atbalsta personām vienkārši jārēķinās un jāatbalsta. Piemēram, šī lielāka piesardzība par bērnu ir raksturīgāka ar gadiem. Attiecīgi vairāk vajadzīgs emocionālais atbalsts. Dzemdības mēdz būt lēnākas (taču ne vienmēr), ir labi, ja blakus ir uzticami mediķi, kas pieņem, ka radībām var būt lēnāks temps. Jo, piemēram, tas, ka ķeizargriezienu skaits ap 40 gadiem ir augstāks, skaidrots ne tikai ar sievietes blakusaslimšanām, bet ar lēnākām dzemdībām. Ir iespēja meklēt speciālistu, kas nesteidzina vai neliek izmantot medikamentus vai veikt ķeizargriezienu tikai laika limitu dēļ, bet tad, ja bērns vai māte jūtas slikti.

Pamēģini paskatīties uz savu dzīves pieredzi kā lielu resursu krātuvi – tur noteikti, ja meklē, atrodamas atbildes, kas tev var palīdzēt nomierināties. Vai tev vairāk palīdz sarunas, situācijas vairāku aspektu izrunāšana, relaksācija, zīmēšana, iedrošinājums no ģimenes vai kaut kas ķermenisks, piemēram, masāžu baudīšana vai labie piemēri? Citiem palīdz labākā, ļaunākā un reālākā scenārija izrunāšana ar uzticamības personu… Varbūt tev ir savi garīgie spēka avoti? Citiem palīdz kaut kā monotona darīšana, piemēram, adīšana. Tev noteikti ir sava pieeja, kas varētu palīdzēt.

Grūtniecības laikā ir nomierinošas tējas, ko var lietot, piemēram, citronmelisa un vīgriezes. Vislabāk konsultēties ar ārstu vai farmaceitu. Emocionāliem stāvokļiem droši gaidību laikā var izmantot Baha ziedus, kurus individuāli jāpiemeklē (to var darīt gan pie Baha ziedu terapeita, gan mēģināt pēc grāmatas atrast savām bailēm atbilstošu ziedu, jo šajā terapijā bailēm ir diezgan smalks iedalījums).

Ritms, rituāli, piemēram, noteikts dienas ritms, nevis "pusdiena naktskreklā", var palīdzēt būt emocionāli stabilākai. Tāpat – regulāras, veselības stāvoklim atbilstošas fiziskās aktivitātes, kaut vai pastaigas. Relaksējošs, nomierinošs iespaids ir peldēšanai vai citām aktivitātēm ūdenī.

Ja bailes un satraukums ir pārāk liels vai bieži pārņem, es ieteiktu apdomāt iespēju apmeklēt dūlu vai psihologu vai izrunāties ar sirsnīgu, iedrošinošu ārstu vai vecmāti."