Cilvēks ir grēcīga būtne jau kopš Ādama un Ievas laikiem. Mirkļa baudas dēļ mēs varam zaudēt galvu, un tikai retais patiesi atzīst savas kļūdas. Citi, gluži pretēji, gaida mistisku "bumerangu", kurš sodīs pēc sānsoļiem. Tomēr karma darbojas pēc viņai vien zināmiem likumiem, sekas ir grūti paredzēt. Kādēļ gan kādu nosodīt, ja pašam sirds nav kā dimanta oliņa? Mēs tik droši karinām birkas - "staigule", "donžuāns", "Kazanova", "viegli pieejama", "kritusi", lai arī paši esam tālu no ideālā. Daļa no mums nosodoši lūkojas uz tiem, kuri nebaidās eksperimentēt, it kā sabiedrība dalītos grēciniekos un tikumīgajos.
Pēdējās desmitgadēs sekss tiek apspriests aizvien atklātāk. Cilvēki nebaidās paust savas vēlmes un izvēles. Daži, nešķirojot publisko un privāto telpu, bez apstājas tērgā par saviem "sasniegumiem", citi "upuru" sarakstu veido un papildina klusībā, vēl citi savu pagātni un eksperimentus uztver kā ļaunu sapni, kas steigšus jāaizmirst, bet citi izbauda savu seksuālo izvēli un partneru "izlasi".
Sekss bez saistībām ir kutelīgs temats, pret kuru daudzi izturas noraidoši, pat naidīgi un nicinoši. Ir divi cilvēku tipi, kas izvēlas seksu bez saistībām - vieni ir mūžīgie eksperimentētāji, kuri guļ ar visiem un visu, kas kustas. Viņus interesē kvantitāte, ne kvalitāte. Otrus sauksim par "ekonomistiem", viņi izvēlas seksu bez saistībām ar vienu cilvēku, kamēr ir savas īstās otrās puses meklējumos. Viņi zina, ka ar šo seksa partneri dziļākas attiecības neveidosies, taču konkrētajā mirklī ir gatavi izmantot viņu nepieciešamajiem mērķim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
