14 padomi, kas palīdzēs bērnu audzināt bez kliegšanas un sodiem  (4)

Tā vietā, bērna audzināšanas procesā, vērts ieviest saprātīgas robežas un sekot tām, lai gan jauna ceļa sākums nekad nav viegls. Taču bērni šādā vidē izaugs daudz pārliecinātāki par sevi un kļūs par emocionāli veselīgām personībām. Turklāt tas savukārt vienkāršos arī tavu, kā vecāka, uzdevumu. Portāls interesnooo.com piedāvā iepazīties ar 14 ieteikumiem, kas ļaus bērnu audzināt bez kliegšanas un sodiem. Tu uzzināsi, kas jādara vecākiem, lai kontrolētu savas negatīvās emocijas.

Rūpējies par sevi un mēģini labi attiekties ne tikai pret citiem, bet arī pret sevi pašu

Jo vairāk par sevi rūpēsies, jo lielāku apmierinājumu gūsi, bet līdz ar to – arī papildus enerģiju. Ja esi noguris, tad sevi kontrolēt būs daudz grūtāk, bet tas tikai nozīmē, ka jebkuru brīdi vari "norauties". Tāpēc mēģini katru dienu atrast laiku tikai sev. Bet papildus tam, vēlams atrast arī kādu fiziskās aktivitātes nodarbi. Centies periodiski runāt ar sevi tā, kā tu sarunāsies ar bērnu. Balss tonī neizmanto kritiku. Sākumā tas šķitīs dīvaini, taču ar laiku tu pieradīsi un pat nepamanīsi, kā sāksi sarunās ar bērnu izmantot pareizās intonācijas.

Cieni savas robežas

Var zaudēt savaldīšanos, ja bērns regulāri pārsniedz noteiktās robežas. Taču atceries, kādreiz tu nesaki "nē" tikai tāpēc, lai bērnā neizraisītu histēriju vai vienkārši paliktu "labiņais". Atceries, ka saprātīgu robežu noteikšana – tas ir tavs darbs. Mīlēt bērnu, – tas nenozīmē visu laiku dot viņam to, ko viņš vēlas. Pieturies pie šī principa, jo tu spēsi pārdzīvot vēl daudz histēriju.

Atceries, ka tas ir bērns!

Kad tu ar bērnu izej sabiedrībā, nav vērts gaidīt, ka viņš uzvedīsies kā pieaugušais. Viņš nevarēs, piemēram, mierīgi nosēdēt stundu restorānā. Izejot ar bērnu uz ielas, atceries, ka viņš ik mirkli saņem jaunu dzīves pieredzi. Tādēļ aizmirsti par tādām jūtām kā kauns. Kad tu atteiksies no savām nereālajām vēlmēm, tad arī gūsi baudu no bērna audzināšanas.

Kontrolē savas bailes

Līdzko tu sāc baidīties par bērna slikto uzvedību, viņš to jūt un seko tam, uz ko pats viņu vedini. Ja tu visu laiku teiksi, ka viņš ir slikts, bērns arī par tādu kļūs.

Cīnies ar savu pagātni

Bērni var atsaukt atmiņā tavas bērnības pārdzīvojumus. Neprovocē savu pagātni uz savu bērnu. Vienkārši sniedz viņam mīlestību un sapratni, kas viņam tik ļoti nepieciešama.

Izveido "enkuru"

Mēģini priekš sevis atrast kādu fizisku stimulu, kas tev nepieciešamības brīdī ļaus pilnībā nomierināties un relaksēties. Piemēram, savieno īkšķi ar vidējo pirkstu. Tādā veidā tu sev radīsi sava veida "enkuru". Kad tev gribēsies uzkliegt uz bērnu, savieno pirkstus, atceries ko labu, un "enkurs" tevi atgriezīs emocionāli stabilā pozīcijā. Katrs var meklēt un atrast savu veidu, kā acumirklī sevi nomierināt, šis ir tikai piemērs.

Atbrīvojies no vainas sajūtas

Vainas sajūta un kauns, tās ir pašas nepatīkamākās emocijas, ko cilvēks var just. Kaut kur pretējā pusē atrodas mīlestība un līdzjūtība. Ja tev šķiet, ka tu pietiekami daudz nedari sava bērna labā, tad, visticamāk, tu sevi lieki satrauc. Dzen šīs domas prom. Atceries, ka ikvienā audzināšanas brīdī, tu, kā normāls vecāks, dari maksimālo sava bērna labā.

Pārliecinies, ka ar bērnu pavadi pietiekami laika kopā

Uzmanību! Šī ir viena no galvenajām bērna vēlmēm un prasībām pret saviem vecākiem. Bieži vien bērna emocionālie izlēcieni ir jāsaista tieši ar uzmanības trūkumu. Iespējams, tu esi bērnam devis pārāk lielu brīvību. Viņš vēlas sajust tavu mīlestību norāžu un ierobežojumu veidā. Tieši tāpēc katru dienu jāvelta noteikts laiks, ko pavadīsi kopā tikai ar bērnu. Viņam tava klātbūtne nav nepieciešama visu laiku, taču zināmu laika sprīdi velti visu uzmanību tikai bērnam – nekam citam.

Ļauj bērnam izmantot savu brīvo laiku saskaņā ar viņa vēlmēm

Tad, kad mīlestība un uzmanība bērnam ir sniegta un saņemta, viņam radīsies nepieciešamība pēc brīvā laika, lai pats spētu izzināt pasauli. Viņam ir jāattīstās, izzinot savu ķermeni un apkārtējos priekšmetus. Jo vecāks bērns, jo lielākā atstatumā tev jāturas, lai viņš varētu šīs nodarbes veikt. Protams, mazajiem ir jāseko līdzi, taču pārliecinies, vai pasaules un sevis izzināšanā tu nepārkāp savas robežas.

Bērnam ir jājūt, ka tu viņu saproti

Sapratne no vecāku puses bērnam ir ļoti svarīga. Tev nav jāpiekrīt visam, ko saka bērns, taču tas nenoņem atbildības nastu no taviem pienākumiem – izprast bērna jūtas. "Es saprotu, ka tev iepatikās apzīmēt seju un redzu, ka tu dusmojies, ka es tev atņēmu krāsas" vai "Es zinu, ka tu visu dienu esi gatavs ēst šokolādi. Man arī to gribētos, taču tagad ir jāapēd nedaudz dārzeņu, lai uzturētu veselību kārtībā". Bērns var nedaudz arī pretoties, taču viņš būs pamanījis, ka tu viņu saprati. Vairumā gadījumu šāda rīcība samazina viņa emocionālos "sprādzienus".

Laicīgi bērnu brīdini par to, ka paredzamas izmaiņas viņa nodarbē

Daži bērni ļoti emocionāli reaģē uz krasām pārmaiņām. Viņiem nepieciešams laiks, lai ar to samierinātos. Piemēram, vairākas reizes bērnu pabrīdini, ka drīz būs jādodas gulēt vai jāpārtrauc skatīties multfilmas.

Cieni bērnu kā personību

Iespējams, tavs bērns dzīvo ļoti siltā "ligzdiņā", ļoti daudz ko vēl neprot un viņam ir nepieciešama nepārtraukta palīdzība. Taču, neraugoties uz to, viņš jau ir individuāla personība, un tas ir jāciena. Mēģini sarunāties ar bērnu kā ar pieaugušo, nepaceļot balsi. Runājot par sevi, izmanto vārdu "es", bet nevis "mamma" vai "tētis".

Izrādi cieņu pret bērna ķermeni

Vienmēr pasaki bērnam, ja vēlies viņu paņemt rokās vai vienkārši paglāstīt, apskaut. Vari sākt jau no pašas mazotnes: "Es tevi tūliņ pacelšu. Viens, divi, trīs…" Rotaļāšanās laikā izrādi cieņu, ja bērns saka "nē" un vēlas to pārtraukt. Viņam ir jāsaprot, ka tu cieni viņa izvēli.

Meklē palīdzību

Ja tu jūti, ka esi noguris, tad nekautrējies to atzīt. Pasaki to savai "otrajai pusītei" vai auklei, vai bērna vecvecākiem, ka tev nepieciešams atpūsties. Atceries, ka meklēt un lūgt palīdzību nenozīmē atzīties savā vājumā. Tieši pretēji, – šāds solis apliecina tavu drosmi.