'Man sāp galva' – nebūs īstais iemesls jeb Kā pēcdzemdību laikā atjaunot intīmās attiecības

Pirmkārt, pārim par visiem intīmiem jautājumiem abiem jārunā, jo nevar tikt pieļauta situācija – vīrs pieprasa, bet sievai pret savu gribu jāizpilda viņa vēlmes. Ļoti svarīga lieta ir atpūta. Turklāt tas attiecināms uz abiem. Grūtniecība, dzemdības, pēcdzemdību periods, mazā pilsoņa ienākšana ģimenē – tas ir kā 24 stundu iesaukums armijā, turklāt, abiem vecākiem, norāda Šulcs.

Ja vīrietis ir pietiekami atbildīgs, iejūtīgs, arī viņš, tāpat kā sieva, var būt "izdedzis" bērna aprūpes procesā. Tādēļ, lai atkal gribētos mīlēties, pavisam elementāra lieta,: cilvēkam nepieciešama atpūta un normāls miegs. "Nevar prasīt no cilvēka seksu, ja viņš nav izgulējies," norāda speciālists.

Kā nākamo soli iepretim gultai Šulcs min laika plānošanu. Vecākiem jāmēģina saplānot savs laiks – pašiem nereti jāguļ tad, kad bērns guļ. Iespējami biežāk jaunajai mammai jāļauj "izrauties" no mājas vides, bērniņu uzticot kādam tuvam cilvēkam. Sievietei jāļauj aiziet pie friziera, ar draudzeni iedzert kafiju u.tml., jo šajā periodā, kad visa dzīve riņķo ap mazo cilvēciņu, vecākiem prieku var sniegt pavisam elementāras lietas, ko cilvēki bez bērniem vai jau ar vecākiem bērniem, uzskata par ikdienu. Katrs šāds mazais prieciņš jaunajai mammai palīdzēs atgūt emocionālo līdzsvaru.

Jā, bērns nosaka savas prasības, bet nav jau tā, ka pēc viņa piedzimšanas vecāku dzīve būtu ierobežota. Šulcs min, ka, piemēram, vecāki kopā ar mazuli var baudīt arī dzīvi ārpus mājas, piemēram, apmeklējot dejas. Protams, vietai jābūt atbilstošai – neba piesmēķētās un piedzērušiem cilvēkiem pilnās vietās. Tās var būt deju nodarbības. "Nevajag bērnu izstumt, arī bērns būs emocionāli priecīgs, esot kopā ar māmiņu un tēti dažādos pieaugušo priekos, protams, sociāli un kulturāli arī bērnam pieņemamos," uzskata Šulcs. Tāpat ar zīdaini varot apmeklēt arī teātra izrādes un koncertus, bet šajos gadījumos gan jārēķinās, ka kādā brīdī vienam no vecākiem var nākties pamest pasākumu un gaidīt otru teātra vestibilā ar čīkstošo mazuli. Un tas ir normāli šajā situācijā. Kad cilvēki iziet ārpus ierastās vides, mainās arī viņu emocionālais stāvoklis, garastāvoklis, un vispārējais noskaņojums uzlabojas.

Pozitīvas emocijas, atpūta un tikšana pāri priekšstatiem, ka sekss notiks absolūti drošos apstākļos (kad bērns nu gulēs ciešā miegā...), ir tās pamatlietas, kas pārim var ļaut atkal satuvināties. Šulcs uzsver, ka sievietei intīmajās attiecībās visbūtiskākās ir spēcīgas un pozitīvas emocijas, tādēļ vīrietim jābūt ļoti maigam, pacietīgam un pirmajā reizē nav pat jānonāk līdz dzimumaktam. Visam jānotiek pamazām – sākumā tikai glāstiem, skūpstiem. Pamaigoties pāris var jebkur un jebkad, piemēram, gatavojot maltīti, virtuvē, vannas istabā, viesos. Tādā veidā sieviete pamazām tiek sagatavota arī tālākām norisēm – ka kaut kad sekos arī dzimumakts. Uzstājība seksuālā virzienā no vīrieša puses visu var sabojāt.

Ja negrib vīrietis

Ja vīrietis piedalījies dzemdībās, redzējis, cik daudz bijis jāpārdzīvo mīļotajai sievietei, viņam var būt bailes nodarīt sievietei pāri, tādēļ tieši jaunais tētis dažreiz var izvairīties no intīmo attiecību atjaunošanas. Vīrieši ar šādām psiholoģiskām problēmām dažreiz parādoties arī Šulca praksē. Tādā gadījumā sievietei vīrietis ir jāpavedina, jāpalīdz tikt pāri šai barjerai. Jo ilgāk ievilksies atturēšanās periods, jo spriedze augs. Tomēr ir ļoti svarīgi atcerēties – nekas nav jādara pret paša gribu, jo nereti tas noved pat pie riebuma pret seksu vispār vai atsvešināšanos no konkrētā partnera.

Šulcs atzīmē, ka šis jautājums – intīmo attiecību atjaunošana – ir tikai pieaugušo pašorganizēšanās spēju jautājums. Ja vien ir vēlēšanās, viss notiks dabiski, un bērns nebūs par traucēkli. Jārēķinās, ka bērns radikāli maina jūsu dzīvi, arī intīmo dzīvi. Intimitāte taču nav tikai dzimumakts: pāris var radoši lietot arī intīmas sarunas, intīmus glāstus, masturbāciju, u.c. aktivitātes. Tas viss ir dabīgi un pieņemami, ja to dara ar mīlestību un cieņu pret otru.

Daži pieredzes stāstiņi no "Delfi" foruma

"Man vēl ilgi pēc dzemdībām seksu negribējās. Bez tam man vēl kādas astoņas nedēļas bija izdalījumi, tā ka bija iemesls izvairīties. Tā pa īstam atsākām tikai tad, kad sīcītim jau četri mēneši palika. Nekas, vīrs vēl dzīvs, no ceļa nav nogājis. Īstenībā apbrīnoju viņu, jo es jau otrajā grūtniecības mēnesī pateicu stop, vairs nevar, tā lieta kļuva ļoti nepatīkama un sāpīga."

"Man ir pagājuši 4,5 mēneši pēc dzemdībām. Dzemdībās bija daži plīsumi, kas tika sašūti. Seksa laikā, ievadot locekli, joprojām no sākuma jūtamas sāpīgas sajūtas, kas vēlāk pāriet. Joprojām baroju bērnu tikai ar krūti. Mums pēc dzemdībām sekss ir bijis tikai kādas četras reizes. Es atklāju, ka šobrīd mani galīgi neuzbudina nekas, ko seksa laikā dara vīrs. Man nepalīdz ne orālie glāsti, ne citas lietas - vienkārši neuzbudinos un nevēlos seksu. Vīrs cenšas un mēģina, bet man nekas nepalīdz. Vai tiešām mana seksuālā dzīve tagad izbeigsies, kas gala rezultātā var novest pie ģimenes iziršanas? Citādā ziņā viss ir kārtībā - vīrs cenšas palīdzēt, vakaros spēlējas ar bērnu utt. Bet ar seksu mums galīgi neiet..."

"Pamēģinājām kādas četras nedēļas pēc dzemdībām, bet man sāpēja un nebija nekāda prieka. Tā tas ar mainīgiem panākumiem turpinājās kādus sešus mēnešus. Jau abi jutāmies mazliet nomākti šajā jautājumā. Un tad, kad nolēmām, ka pārtrauksim nakts barošanu (krūts), tad man viss izmainījās un mīlēšanās patīk ļoti. Un ir labāk kā pirms dzemdībām."

"Man ir ļoti nopietna problēma - manam mazajam nu jau teju divi gadi būs, bet kā grūtniecības laikā parādījās, tā tagad vēl nav pārgājusi nevēlēšanās mīlēties. Savu vīru mīlu, nav nekādu attiecību problēmu vai dzemdību psiholoģisko traumu, vienkārši neuzbudinos vairs un viss, pat krūšu gali palikuši nejūtīgi (barošanas sekas?) un liekas, ka zudis tas! Orgasmu gan sasniedzu, bet ne tik bieži kā agrāk…"

"Nekas vairs nebūs pa vecam, tuvākajā laikā mazais gulēs guļamistabā, nebūs laika viens otram. Mammai pilna galva ar dažādiem uztraukumiem - par pienu, par kakām utml. Arī hormoni lēkā gan pa kalniem, gan pa lejām. Mīlēties nemaz negribas ne no rītiem, ne vakaros, jo radītājs tā ir ieprogrammējis sievieti, ka laikā, kad mazais ir neaizsargāts, sieviete negrib pievērsties vīrietim. Ko darīt - mēģināt kaut pusstundu dienā laiku atvēlēt sev pašai. Kad neviens neredz, paņemt kaut vai to pašu bēbīšu eļļu un pie spoguļa ieeļļot savu ķermeni. Ar šiem glāstiem jūs atkal dosiet savam prātam signālu, ka jūs pati sevi mīlat, jūs pati sev patīkat. Ja ir iespēja, nopērkat sev kādu jaunu apakšveļu. Jūs neticēsiet, kāds spēks ir jaunai apakšveļai - tas padara brīnumus. Un tā soli pa solim. Jāmēģina tomēr vīrs sagaidīt ar siltām vakariņām - ēdieniem nav jābūt sarežģītiem, bet galvenais, ka siltiem un ka jūs gaidījāt. To, ko jūs ieguldīsiet ģimenes atgriešanā pie veselā saprāta, to jūs dabūsiet labā nozīmē arī atpakaļ. Ja pašai nav lielas gribēšanas mīlēties, tad neliedziet to prieku savam vīrietim."

"Ja attiecībās starp vīrieti un sievieti jau pamatos kaut kas nav kārtībā, bērni to nevar ne uzlabot, ne pasliktināt. Tas drīzāk ir kā indikators pašām attiecībām. Ja cilvēki mīl viens otru un ir garīgi un emocionāli attīstīti, tad ar visu var tikt galā un visas problēmas atrisināt."