Tas, ka bērns nevēlas kļūt pieaudzis, psiholoģijā tiek saukts par Pītera Pena sindromu. Pusaudži no visa spēka mēģina turēties pie aizejošās bērnības, cenšoties izvairīties no atbildības. Šāda uzvedība biežāk sastopama tieši zēniem. Plašāk par šī sindroma īpatnībām, vēsta portāls letidor.ru.
Mūžīgais bērns
Par Pītera Pena sindromu sāka runāt 1983.gadā, kad ķāds amerikāņu psihologs pievērsās tēmai par vīriešiem, kas tā arī nav kļuvuši par pieaugušiem cilvēkiem. Pīters Pens ir Džeimsa Berija pasakas galvenais varonis. Kurš no mums atminas mūžīgo bērnu Pīteru, kura dzīve bija pilna piedzīvojumu un burvestību? Viņa vēlme palikt bezrūpīgajā bērnībā ir cieši saistīta ar daudziem mūsdienu pusaudžiem. Vieni bērni neprot pieaugt, bet citi – to nevēlas.
Pirmajā gadījumā var runāt par tipisku asocialitāti, kad bērns neatrod veidus, kā kļūt par daļu no sabiedrības. Tādiem zēniem (vēlāk pusaudžiem un pieaugušiem vīriešiem) ļoti grūti iziet no savas komforta zonas, ar ko viņi asociē laimīgo bērnību. Kad bērns ir mazs, par viņu rūpējas, viņu sargā, viņa vietā pieņem lēmumus. Pieaugot, zēns sastopas ar nepieciešamību parādīt patstāvību, neatkarību. Un tas biedē.
Ja pusaudzis nezina, kā pielāgoties pieaugušo dzīvei, daļēji tā ir vecāku vaina, kas laikus nav snieguši atbildes uz svarīgiem jautājumiem vai arī pārspīlējuši ar savas uzmanības izrādīšanu. Ja zēns nevēlas kļūt vīrišķīgāks un uzņemties atbildību par savām izdarībām, tas ir pierādījums viņa nepiemērotībai apkārtējai pasaulei, tāpat tas liecina par egoismu, bezatbildību, infantilismu.
Pēc ārvalstu psihologu domām, neatkarīgi no rakstura, Pītera Pena sindroma parādīšanos jāskata kā psiholoģiskas dabas novirzi, ko vecāki var koriģēt ar speciālistu palīdzību.
Raksturīgākās Pītera Pena sindroma iezīmes
Saprast, ka bērnam ir Pītera Pena sindroms, ir visai grūti, to nespēj visi vecāki. Lielākā daļa vecāku šos simptomus saista ar psiholoģisku stresu, kas saistīts ar dēla rakstura īpašībām.
Psiholoģisko traucējumu izpausmes:
Emocionāla nestabilitāte, emocionālā brieduma trūkums
Piemēram, bērnam ir jau vairāk nekā 10 gadu, bet viņš tāpat kā iepriekš nespēj kontrolēt savas emocijas. Viņš raud vai sarīko histērijas, nesaņemot kāroto.
Asocialitāte
Zēnam nav draugu, viņš baidās atrasties starp nepazīstamiem cilvēkiem, lielās kompānijās viņš tiecas pieķerties mātei, tēvam vai citam tuvam radiniekam, meklējot drošību, aizsardzību. Daži pārāk ietekmējas no vienaudžiem vai par viņiem vecākiem cilvēkiem; nespēj pieņemt lēmumus, nekonsultējoties ar tiem, kuru uzskatiem viņi uzticas.
Atkarība
Visbiežāk zēns ir atkarīgs no mātes. Pusaudža gados viņš sāk neauglīgus mēģinājumus izolēties, cieš neveiksmi un izrāda naidīgumu pret vecākiem.
Bēgšana no realitātes
Bērns nespēj skatīties patiesībai acīs. Viņam ir vieglāk neievērot problēmu, nekā to risināt. Kļūstot vecākam, bailes no realitātes tikai pieaug, un vīrietis meklē veidus, kā izrauties no maldīgās pasaules (tā var būt tiekšanās pēc alkohola, narkotikām, azartspēlēm un datorspēlēm).
Ja tavas "atvases" uzvedība atbilst diviem vai vairāk punktiem no minētā saraksta, tas ir iemesls meklēt palīdzību pie bērnu psihologa.
Kāpēc ir slikti nekļūt pieaugušam
Pītera Pena sindroms ir mānīgs ar to, ka remisijas laikā var vēl vairāk saasināties. Zēniskie izgājieni var parādīties ne tikai pusaudža gados, bet arī pieaugušā vecumā.
Kritiskākie periodi:
- Līdz 17 gadu vecumam zēnam diagnosticē nemieru, nepārliecinātību par sevi, bezatbildību, mizantropiju, traucējumus dzimumu apzināšanās jautājumos;
- No 18 līdz 22 gadiem jaunietis cieš ar narcisma sindromu un vīrišķu šovinismu;
- No 23 līdz 25 gadu vecumam bieži tiek novērota pastāvīga depresija;
- No 26 līdz 33 gadu vecumam vīrietis izjūt nepatiku pret sevi, apkārtējiem cilvēkiem un pienākumiem; viņš nespēj izveidot ģimeni un virzīties pa karjeras kāpnēm;
- No 31 līdz 45 gadu vecumam – turpina cīnīties ar depresiju, visai dziļi izjūtot cilvēka vidējā vecuma krīzi;
- No 45 gadu vecuma vīrietis nemitīgi ir apsēsts ar sliktām domām. Lai kaut nedaudz dažādotu savu eksistenci, viņš atgriežas bērnībā (piemēram, pērk pieaugušo rotaļlietas – mašīnas, tehniku, datorspēles), aiziet no realitātes, ievieš jaunākas mīļākās un izvēlas laiku pavadīt kopā ar gados par viņu krietni jaunākiem cilvēkiem.
Padomi
Neveiciniet mazo dēlu tiekties palikt mūžīgam bērnam, nepērciet viņam vienvirziena biļeti uz bērnību, gatavojoet bērnu patstāvīgai pieauguša cilvēka dzīvei, uzstādiet bērnam izpildāmus uzdevumus, attīstiet viņā izlēmību, neatkarību un rakstura stingrību.
Citiem vārdiem sakot, palīdziet bērnam pieaugt pareizi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
