"Man ir divi burvīgi, gudri, talantīgi, veselīgi bērni, plānoti, kādu laiciņu nācās paciesties, jo nemaz tik ātri nepieteicās, grūtniecības bija ar spontānā aborta draudiem, saglabāšanu, gultas režīmu. Tagad neplānoti, pilnīgi negaidīti - esmu stāvoklī ar trešo. No sākuma puņķi un asaras, jo galīgi nebija plānots, pat uz īsu brīdi bija domas par abortu, tad domāju, ja jau pirmajās grūtniecībās bija spontānā aborta draudi, tad šoreiz bez saudzējoša režīma gan jau pats par sevi būs. Bet nu jau esmu pusē. Esmu beidzot pieradusi pie domas, ka būšu trīs bērnu mamma un pat priecājos. Tik neliek mieru doma, ka, iespējams, esmu šo bērniņu psiholoģiski "sabojājusi" , no sākuma negribot. Bērns taču jūt mammas noskaņojumu jau puncī esot. Īsāk sakot, vai jūtat bērnos kādu atšķirību, ja viens bērniņš ir bijis plānots un ļoti gaidīts, bet otrs sākumā pilnīgi pretēji?" tā savas sajūtas un nelielās bažas atklāj kāda sieviete.
Atbildīga un reālistiska attieksme pret dzīvi paredz šaubas
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
