Plānots un īsti negribēts bērns. Vai mazais jūt vecāku attieksmi?  (4)

"Man ir divi burvīgi, gudri, talantīgi, veselīgi bērni, plānoti, kādu laiciņu nācās paciesties, jo nemaz tik ātri nepieteicās, grūtniecības bija ar spontānā aborta draudiem, saglabāšanu, gultas režīmu. Tagad neplānoti, pilnīgi negaidīti - esmu stāvoklī ar trešo. No sākuma puņķi un asaras, jo galīgi nebija plānots, pat uz īsu brīdi bija domas par abortu, tad domāju, ja jau pirmajās grūtniecībās bija spontānā aborta draudi, tad šoreiz bez saudzējoša režīma gan jau pats par sevi būs. Bet nu jau esmu pusē. Esmu beidzot pieradusi pie domas, ka būšu trīs bērnu mamma un pat priecājos. Tik neliek mieru doma, ka, iespējams, esmu šo bērniņu psiholoģiski "sabojājusi" , no sākuma negribot. Bērns taču jūt mammas noskaņojumu jau puncī esot. Īsāk sakot, vai jūtat bērnos kādu atšķirību, ja viens bērniņš ir bijis plānots un ļoti gaidīts, bet otrs sākumā pilnīgi pretēji?" tā savas sajūtas un nelielās bažas atklāj kāda sieviete.

Atbildīga un reālistiska attieksme pret dzīvi paredz šaubas

M.psych., psihoterapeite Benita Griškeviča norāda: "Ir zināms, ka auglis jūt mammas stresu, balstoties uz bioķīmisko saikni ar mātes ķermenī notiekošo. Tieši tāpat mazulis tūlīt reaģē uz mammas emocionālo labsajūtu, un viņa attīstību labvēlīgi ietekmē vecāku balss skaņa un sarunas ar gaidāmo mazulīti utt. Tomēr nav pierādīta mammas domu un šaubu par grūtniecību saistība ar bērna psiholoģisko labklājību."

Speciāliste min, ka konkrētās sievietes dzīvē ir noticis kaut kas negaidīts, un ir pašsaprotami, ka, nebūdama gatava šādai notikumu gaitai, kādu brīdi viņa šaubījusies. Ir kāda daļa sievietes dzīvē, ko varbūt nav tik viegli pieņemt – mums patiešām pieder ne vien dabas dota spēja radīt dzīvību, bet arī likumā paredzētas tiesības izlemt – turpināt grūtniecību vai ne.

Ētiskie un ticībā balstītie principi var teikt ko citu, tomēr vainot sevi tikai par domāšanu un šaubīšanos vien, - tas nozīmētu uzņemties iracionālu vainu. Atbildīga un reālistiska attieksme pret dzīvi paredz šaubas. Raugoties uz sevi pārmēru kritiski un tiesājot sevi tikai par domām vien, gan pastāv iespēja, ka attiecībās ar šo mazuli sieviete nonāktu pārāk ciešās attiecībās ar savu izteikto vainas izjūtu. Tā savukārt varētu pilnīgi nevajadzīgi ietekmēt viņas pašvērtējumu, emocionālo stāvokli un vēlāk - audzināšanas stilu. Sievietes attiecības ar gaidāmo mazuli veidojas citādāk nekā ar vecākajiem bērniem, no sākta gala ir jautājumi, ko atstājat viņa ziņā, un sievietei vēl arvien ir daudz laika, lai dibinātu kontaktu ar viņu, runātos, izlīgtu, "izskaidrotos" līdz viņa dzimšanai un pēc tam.

Negatīvie faktori, kas var ietekmēt gaidāmā mazuļa attīstību

Psiholoģijas pētījumi apskata dažādu negatīvo faktoru ietekmi uz bērna attīstību, tostarp faktu, vai bērns bijis gaidīts vai ne. Tomēr šis faktors spēlē lomu saistībā ar kādiem citiem - piemēram, sliktas attiecības ar bērna tēvu, nepiemērots audzināšanas stils, zema vecāku pedagoģiskā kompetence, slikta materiālā situācija, mātes atkarības, slimības, medikamentu lietošana utt., kas nākotnē nelabvēlīgi ietekmē bērna attīstību. Tas nekādā gadījumā neattiecas uz šo konkrēto situāciju, jo mazulis tiek gaidīts. Viņš tikai ir sevi pieteicis citā manierē nekā vecākie bērni. Iepriekšējā pieredze ar grūtniecībām, kurās auglis ir apdraudēts un tiek īpaši lolots, gādājot par viņa drošību, ir raisījusi sievietē pārdomas un šaubas par šī mazuļa dzīvesspēku un, iespējams, arī par sevi kā pietiekami labu mājokli auglim. Tas ir pilnīgi saprotams. Šajā gadījumā ar savu rīcību sieviete jeb topošā māte neapdraudēja mazuļa veselību, bet ļāva visam ritēt savu gaitu, un tas spēcīgi kontrastē ar iepriekšējo grūtniecību pieredzi.

Pieaudzis cilvēks uzņemas atbildību par savu rīcību, savukārt domas, jūtas, šaubas ir likumsakarīga reakcija uz notiekošo un nav pakļautas gribai, tā ir mūsu intīmā pasaule, personīgā dzīve. Pieņemt savas šaubas, netiesājot sevi, un mīlēt ne vien jauno dzīvību, bet arī sevi, tas ir svarīgs mazuļa psiholoģiskās veselības svarīgs nosacījums.

Par šo tēmu uzrunājām arī Rīgas Dzemdību nama galveno vecmāti Viju Bathenu, kura norāda, ka katra sieviete un viņas grūtniecību uzraugošā speciālista viedoklis var būt atšķirīgs. Tie, kuri augstā vērtē tur emocijas, psiholoģisko noskaņojumu, var uzskatīt, ka jebkuras sliktās vai labās domas, garastāvoklis, vārdi, tieši ietekmē gaidāmā mazuļa attīstību, taču nevar arī iebilst tiem, kuru uzskati ir pretēji.