Foto: Shutterstock
Aizdomājoties par laulības dzīves ilgtspēju, sabiedrībā nereti izskan tās kritisks vērtējums, salīdzinot mūsdienu attiecību veidošanas paradumus ar jau aizgājušiem laikiem, kad partnerattiecību oficiālas saistības nenoliedzami tika uzlūkotas nopietnāk.

To apstiprina dažādi pētījumi un aptaujas, kuru rezultāti liecina, ka šķirto laulību īpatsvars mūsdienās strauji pieaug, savukārt vecums, kurā attiecības tiek noformētas oficiāli, kļūst arvien lielāks. Respektīvi, mēs nesteidzamies ar stāšanos laulībā un, gadījumā, ja tā dažādu iemeslu dēļ mūs neapmierina, lieki nekavējamies ar laulības šķiršanu, vēstī portāls wcnc.com.

Šai sakarā personisko pieredzi par laulības šķiršanu un iespējamiem iemesliem, kāpēc oficiāli noformētas partnerattiecības mūsdienās arvien biežāk piedzīvo fiasko, sniedzis ārvalstu publicists Antonijs D'Ambrasio, viņa viedokli papildinot arī attiecību konsultantam un pārmaiņu trenerim Artūram Šulcam, kurš lielo šķirto laulību īpatsvaru Latvijā saista ar brieduma un stabilitātes trūkumu pāru ikdienā.

Mēs esam komunikablāki, kā vēl nekad, bet tajā pašā laikā visatsvešinātākie

Foto: Shutterstock

Vien pirms desmit gadiem partnerattiecībās krietni lielāka loma bija reālai komunikācijai, to dalībniekiem par sev būtiskiem jautājumiem runājot klātienē vai izmantojot tālruni. Šo situāciju pakāpeniski izmainīja strauji progresējošās mūsdienu tehnoloģijas, kā rezultātā komunikācija notiek pastarpināti – izmantojot viedtālruņu un interneta sniegtās iespējas.

Šai sakarā publicists atklājis interesantu faktu – 95 procenti no ikdienā veiktajām sarunām notiek caur kādu palīgierīci, piemēram, telefonu vai sociālajiem tīkliem

Tādējādi, ja vēl nesen attiecību dalībnieku saskarsme bija atkarīga vien no pāra tiešas komunikācijas un rīcības, nu to lielā mērā ietekmē bezgalīgā informācijas telpa, kurā atrodamies, tā ievērojami samazinot reālo kopā būšanas laiku. 

Tā vietā, lai satiktu mīļoto cilvēku klātienē, ļaujoties mirkļa impulsam vēlā vakara stundā, mēs izvēlamies krietni ērtāku komunikācijas alternatīvu – sazināšanos sociālajos tīklos, kas kavē savstarpējās saiknes un intimitātes rašanos.

Seksualitātes izzušana

Foto: Shutterstock

Lai gan mūsdienās valda īsts seksualizācijas kults, patiesībā seksualitāte tās dabiskajās un harmoniskām attiecībām tik būtiskajās izpausmēs zūd. Tuvības, fiziskas klātbūtnes un pieskārienu trūkums tiek kompensēts ar tehonoloģiju pastarpinātu komunikāciju, kas savukārt liek apburtajam lokam veidoties no jauna – tā vietā, lai veltītu laiku reālai tikšanās reizei, mēs aprobežojamies ar saraksti sociālajos tīklos, īstus skūpstus aizstājot vien emotikonām. 

Ņemot vērā faktu, ka fiziska tuvība (ne tikai intīmā veidā, bet arī vienkāršās ikdienas izpausmēs, apmainoties glāstiem, skūpstiem un apskāvieniem) attiecībās ir vitāli svarīga, ir tikai likumsakarīgi, ka to kvalitāte zūd.

Tāpat liela loma savas seksualitātes apzināšanās procesā ir arī sabiedrībā valdošajiem stereotipiem. Skaistuma kults, kas pārņēmis medijus un informācijas telpu, ietekmē mūsu pašapziņu un rada virkni nevajadzīgu kompleksu, kā arī nepatiesu priekšstatu par "ideālajām attiecībām un ideālajiem mums".

Nauda izkropļo

Foto: Shutterstock

D'Ambrusio uzskata, ka mūsdienu sabiedrības problēma, laulībām ciešot neveiksmi krietni biežāk nekā savulaik, ir ciešās saistības ar finansēm, kas liek pakārtot savu dzīvi dažādu maksājumu datumiem. Tāpat jāpiezīmē, ka laika gaitā dzīves dārdzība ir augusi, radot arvien lielāku stresu, kā nopelnīt vairāk un vairāk.

Nav noslēpums, ka tieši finansiālās grūtības ir izplatītākais strīdu cēlonis pāru starpā, kā rezultātā krītas apmierinātība ar dzīvi kopumā, attiecībās krietni biežāk par kopīgi pavadītā laika izbaudīšanu, notiek asām diskusijām par tēriņiem un to nomaksāšanu.

Šai sakarā, vērtējot vidējo laulības ilgumu Latvijā, kas svārstās no 12 līdz 14 gadiem, attiecību konsultants Artūrs Šulcs aicina uzmanību vērst uz kādu būtisku faktu - laulības, kas, notikušas vēlākā vecumā, ir stabilākas, jo pastāv krietni lielāka iespēja, ka abi partneri būs jau finansiāli neatkarīgi, kā arī uzkrājuši dzīves pieredzi, kas atvieglos problēmsituāciju risināšanu.

Mūsu vajadzība pēc uzmanības atsver mūsu vēlmi būt mīlētiem

Foto: Shutterstock

Ja brīnies, kā taviem vecvecākiem ir izdevies atzīmēt jau piecdesmito laulību gadadienu, ņem vērā, ka atvaļinājuma laikā viņi baudīja viens otra klātbūtni, nevis sūtīja fotogrāfijas draugiem un kolēģiem sociālajos tīklos, kā arī, tā vietā, lai cīnītos ar greizsirdību par to, kāpēc kāds no otrās pusītes Facebook sekotājiem ir komentējis konkrēto bildi, sarunājās savā starpā. Tāpat viņu ikdienā nebija laika analizēt savas Instagram fotogrāfijas, tā vietā baudot skaistās ainavas kopā…
Visticamāk, tu jau nojaut šī salīdzinājuma morāli, vai ne?

Attiecību būtiskākais priekšnoteikums ir izbaudīt kopā pavadīto laiku pilnībā un veltīt savu uzmanību mīļotajam cilvēkam, nevis prātot, kāds ir tevis radītais tēls virtuālajā vidē. Bet, tā vietā, lai izbaudītu mirkli, mēs pazūdam kibertelpā, cenšoties izprast, kurš būtu piemērotākais statusa atjauninājums, vai perfektais filtrs…

Protams, būtiska loma šai ziņā ir pāra vecumam – visticamāk, tuvojoties 30 gadu slieksnim, interese par uzmanības gūšanu sociālajos tīklos būs krietni mazāk nekā pirms desmit gadiem, un šai sakarā Šulcs, rezumējot atbildes uz jautājumu, kāpēc laulības mūsdienās tiek šķirtas arvien biežāk, secinājis, ka tas ir atkarīgs no dzīves zināšanu daudzuma.

"Jaunībā dzīves gudrība nav tik liela, kāda tā ir vecākiem cilvēkiem. Jo jaunāks cilvēks apprecas, jo nestabilākas var izvērsties laulības, tām likumsakarīgi piedzīvojot neveiksmi," piebilst attiecību konsultants.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!