Šai sakarā piedāvājam lasītāju sniegtās atziņas par to, kā vecāku šķiršanās ietekmē mūsu rīcību, jau pieaugušā vecumā veidojot partnerattiecības. Lūk, īpašības, kas, visticamāk, būs raksturīgas vien šķirto vecāku bērniem.
Neticība laulības dzīves ilgtspējai
"Es neredzu jēgu attiecības noformēt oficiāli. Manuprāt, tas ir tikai nevajadzīgs papīrs, kam tāpat nav maģiska spēka noturēt kopā divus cilvēkus, kuri izlēmuši savus ceļus šķirt. Kopdzīvei un mīlestībai garantiju nav, tomēr es ceru, ka manā mūžā būs pēc iespējas mazāk vilšanos par piedzīvotām neveiksmēm." Iluta*
Mēs ļoti augstu vērtējam stabilitāti
"Vairums šķirto vecāku bērnu bērnībā ir piedzīvojuši sāpīgu nenoteiktību – dzīvošanu starp divām mājām, divām ģimenēm. Tieši tāpēc, mums pieaugot, ļoti augstu vērtējam stabilitāti un drošības sajūtu. Mums ir vajadzīga sava miera osta, drošā vieta, kur patverties un smelties mīlestību." Aiga
Pieķeršanās lietām
"Sasaucoties ar iepriekš teikto, vērts minēt vēl kādu šķirto vecāku bērnu īpatnību. Mēs ļoti pieķeramies savām lietām un strikti ievērojam to kārtību. Bērnībā mūsu mugursoma simbolizēja mājas – kur tā atradās, atradāmies arī mēs, lai arī kura vecāku mājoklī šoreiz neviesotos. Tāpēc arī pieaugušā vecumā ir novērojama pieķeršanās lietām, tām iemantojot nozīmīgu vietu mūsu sirdīs." Aiga
Svētku svinēšana
"Svētku svinēšana man jau kopš bērnības ir saistījusies ar mokošu dilemmu. Pie kura no vecākiem pavadīt Ziemassvētku vakaru? Kā rīkoties, izlaidumā sastopoties mammai ar tēva jauno sievieti? Šie jautājumi un līdzīga veida problēmas reizēm aptumšoja svētku prieku, turklāt arī šodien es cenšos savu uzmanību sadalīt starp abiem vecākiem, kas tik īsajās svētku brīvdienās nebūt nenākas viegli." Kristīne
Pušu ieņemšana
"Jau agrā bērnībā, izšķiroties vecākiem, nostājos mammas pusē, kontaktam ar tēvu pamazām izzūdot. Līdz ar to arī šodien viņa ir mana galvenā ģimene. Reizēm ir sāpīgi apzināties, ka puse tevis ir atņemta jau agrā bērnībā, bet, iespējams, tas kaut kādā mērā dzīvi pat atvieglo, jo man jākomunicē ar vienu, nevis diviem vecākiem, izpaliekot iespējamiem attiecību sarežģījumiem." Signija
Baidos no vēstures atkārtošanās
"Reizēm raizējos, vai liktenis neatkārtosies, arī man piedzīvojot ģimenes izjukšanu. Protams, acumirklī cenšos šīs domas no galvas padzīt, taču varu atzīt – jā, man ir ļoti bail no palikšanas vienai un ar lauztu sirdi." Inta
Pretpola daba
"Esmu novērojusi, ka šķirto vecāku bērni reizēm rīkojas krasā pretstatā viņu vecāku uzvedības modeļiem, izvēloties vai nu attiecības bez saistībām un nespējot palikt uzticīgi vienam partnerim ilgstoši, lai it kā izbaudītu pēc iespējas vairāk dzīves piespēlēto iespēju, vai arī ļoti agri nodibina nopietnas attiecības, paliekot pie viena cilvēka. Es pati piederu pie otrā tipa. Mani uzaudzināja mamma, kurai attiecības ar citiem vīriešiem pēc šķiršanās no tēva vēlāk gan neveidojās, taču es tik un tā esmu izteikti monogāms cilvēks." Elīza
Slāpes pēc mīlestības
"Man ļoti, ļoti, ļoti ir vajadzīga vīrieša mīlestība un novērtējums, žesti, kas to pierāda ikdienā. Apzinos, ka ar šo personības tumšo pusi būtu jātiek galā, taču bērnībā piedzīvotais liek tiekties pretim lutināšanai un drošības sajūtai, ko sievietei spēj sniegt vīrietis. Protams, manā audzināšanā nenovērtējamu darbu ieguldīja mamma, sniedzot visu to labāko, tomēr uzskatu, ka ikvienai meitai ir vajadzīgs tēvs." Marina
*Šeit un turpmāk vārds mainīts - red.piez.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
