Bērnu kopāgulēšana neietekmē seksuālo orientāciju, atzīst eksperts  (8)

Un galvenās bažas – vai šāda kopāgulēšana neietekmēs bērnu seksuālo orientāciju un drošību vēlākā vecumā. Tas pats attiecināms uz bērna gulēšanu kopā ar vecākiem vienā gultā. Īsa speciālista atbilde: "Seksuālā orientācija veidojas apziņā, un tā nevar tikt ietekmēta no kopāgulēšanas". Taču aplūkosim jautājumus plašāk un sniegsim atbildes ar izvērstākiem paskaidrojumiem.

Bērna pirmā atdalīšanās no vecākiem – dzemdību laikā

Bērnam, neatkarīgi no vecuma, ir nepieciešama drošības sajūta. Kā norāda pārmaiņu treneris Arturs Šulcs, pirmā bērna atdalīšanās no mātes notiek dzemdību laikā. Tradicionāli tēvs pārgriež nabassaiti. Tas ir laiks, kad bērns no pilnīgas bezrūpības mātes vēderā, sāk apgūt pasauli. Viņam parādās trauksme, bailes, un tas ir "laukums, ko viņš apgūst cirkulāri" – pamazām un dabiski attālinoties no vecākiem. To, ka bērnam ļoti nepieciešama drošības sajūta, skaidri parāda kaut vai viens piemērs.

Bērns, sasniedzis aptuveni divu gadu vecumu, pastaigājas ar vecvecākiem pa parku. Viņi baidās, ka bērns var aizskriet prom, uzpasē viņu. Taču, ja bērnam ļaut, viņš aizskries aptuveni 70 metru attālumā, - lai redz savus mīļos, un tā būs viņa komforta zona – tālāk viņš neskries. Bērnam paaugoties, komforta zona palielinās jeb izplešas, viņš būs gatavs attālināties jau krietni tālāk.

Mēs visi, arī pieaugušie, ikdienā saskaramies ar dažādu apziņas telpu – sapņiem, vīzijām, murgiem, bet bērns to visu nespēj izšķirt, lai gan arī viņam iztēle ir tikpat liela. Bērniem nepieciešama vecāku klātbūtne, kas nodrošina mīļumu, siltumu, ēdienu, un tāpēc bērns nemitīgi kontrolē, kur atrodas viņam tuvie cilvēki. Šo lietu kopums nodrošina viņa izdzīvošanu un attīstību.

Vecāku tuvums – vissvarīgākā bērna vajadzība

Vakars. Bērniņš ir nomazgāts, pabarots, viņam nav nekāda diskomforta. Un bērnam nepieciešams vairs tikai vecāku klātbūtne. Pēc Šulca teiktā, visbiežāk bērnam nepieciešams vien sajust, ka vecāki ir tepat blakus. Vislabāk, ja bērniņa gultiņa atrodas blakus vecāku gultai, lai nepieciešamības gadījumā kāds no vecākiem var iedot savu roku, kad bērns to vēlas. Protams, ka bērnam ir vēlme atrasties kopā ar vecākiem viņu gultā. Vecāku gulta viņam ir kā dabiskais poligons, kur bērns apgūst pirmās iemaņas šķēršļu pārvarēšanā, apgūst pirmās ētiskās normas. Piemēram, to, ka ar kājām nedrīkst kāpt uz mammas krūtīm, uz vecāku dzimumorgāniem, uz sejas. Tas viss notiek dabiski.

Jā, Šulcs uzskata, ka patlaban tiek pārspīlēti jautājumi par tikumisko audzināšanu, kurai patiesībā jābūt bērnā ieaudzinātai jau mazotnē, un parasti tas notiek vecāku gultā un citur dabiskā saskarsmē starp bērnu un vecākiem. Bērnu jāiemāca, ka pret cilvēka dzimumorgāniem jāizturas ar īpašu emocionālo pieeju un cieņu, un, lai to iemācītu, nav nepieciešama nekāda speciāla pedagoģiska izglītība. Vecāku gultā ir īpaša enerģija, vide, sajūtu un emociju kultūras konteksts, - sauciet to, kā vēlaties, saka Šulcs. Iespējams, tieši tur arī bērns ticis ieņemts.

Seksa dēļ bērnu nedrīkst izmest no istabas

Nereti vecāki nolemj, ka bērnu liks gulēt atsevišķā istabā, lai paši varētu baudīt mīlas priekus. Taču, lai pārim būtu intīmās attiecības, bērnu nav nepieciešams priekšlaicīgi atdalīt no vecākiem jeb "izmest" no istabas. Ja ar bērnu vakarā pastaigājas svaigā gaisā, ieliek vannā, kārtīgi pabaro, samīļo (vecāki tālredzīgi veic darbības, lai bērns ātri un veiksmīgi aizmigtu, un vecāki beidzot kaut nedaudz varētu sākt piederēt sev), tad vismaz pirmo nakts daļu viņš gulēs pavisam mierīgi. Un šis laiks pieder vecākiem kopābūšanai. Ja bērnu no istabas izliks ar varu, viņš tāpat pīkstēs, būs nemierīgs, un rezultātā nekāda mīlēšanās tāpat neiznāks.

Ja vecāki bērniņu neatstumj, bērns tāpat pamazām sāks no vecākiem atdalīties. Sākumā viņš pa dienu var izrādīt vēlmi pabūt vienatnē kādu neilgu laiciņu (mammu, tēti, nenāc, es te viens pats gribu paspēlēties). Pamazām viņš sāks veidot savu ierobežoto pasauli. Paspēlēsies viens, pabūs viens savā gultā, atgriezīsies pie vecākiem, bet mazpamazām viņš attālināsies, līdz pats būs gatavs doties gulēt savā istabā. "Nemēģiniet bērnu aizstumt trimdā pirms laika," iesaka speciālists.

Bērna vēlme gulēt ar māsu vai brāli – vecāku trūkuma izpausme

Ja vecāki bērnu nav steidzinājuši atstāt viņu gultu, tad bērns pats izvēlēsies gulēt viens – savā gultā. Ja notikusi steiga, bērns meklēs kādu citu tuvinieku, kuram pieglausties, kura tuvumu sajust. Un visbiežāk tie ir jaunākie vai vecākie brāļi vai māsas. Vecākiem jāsniedz bērnam drošības sajūta, ja tā nav tikusi tik, cik mazajam nepieciešams, viņš to meklēs pie cita tuvinieka.

Lai gan tā nav vislabākā izvēle, ka bērns katru nakti gulētu vienā gultā ar brāli vai māsu, tomēr tas ir pieļaujams. Vecākiem parasti vislielākās bažas rodas, vai šāda gulēšana vienā gultā neietekmēs bērna seksuālo orientāciju. "Homoseksuālisms nav tikai ķermeniskā forma, tas, pirmkārt, ir apziņas jautājums nevis kādu orgānu," runājot par brāļu kopāgulēšanu, atzīmē Šulcs. Homoseksuālismu nevar iemācīt, lai gan dažādos laikos tas jau ir mēģināts darīt. Piemēram, savulaik fašistiskajā Vācijā mēģināja homoseksualizēt ebrejus, bet vāciešu homoseksuāļus nometnēs lika kopā ar sievietēm, lai tie mainītu seksuālo orientāciju un kļūtu par heteroseksuāliem, taču no tā nekas neiznāca, no seksualitātes vēstures stāsta speciālists.

Jā, bērni viens otram pieskaras, izzina savu un brāļa vai māsas ķermeni, un tas ir normāli. Ja vecāki par to šausmināsies, viņi ar savu uzvedību bērnus var tikai neirotizēt. Katrā ziņā, ja vecākiem pašiem ir problēma pieņemt faktu, ka bērni guļ vienā gultā, jādomā, kas un kad palaists garām un otrkārt, katram bērnam ir jānodrošina sava gulta, ja tas nav iespējams, vismaz matraci.

Šulcs arī vēlējās uzsvērt, ka ikvienā cilvēkā ir biseksualitātes potenciāls, kas nozīmē, ka kaut kādā dzīves posmā var rasties interese iepazīt sava dzimuma partnerattiecības, taču visbiežāk šie eksperimenti tā arī paliek vienīgi kā izmēģinājuma dzimumsakari, kas nerada nekādu ļaunumu. Un arī bērni var mēģināt atdarināt pieaugušos, jo viņu fantāzijas ir tikpat spilgtas kā pieaugušajiem, bet bez izziņas procesa nekas nenotiek. Vecākiem pašiem vairāk jāstrādā ar savām bailēm seksualitātes jomā, uzskata Šulcs.

Ir normāli, ja puikas un meitenes viens otra ķermeni vēlas izpētīt, izzināt. Ja tas netiks izdarīts bērnībā, tad pieaugušā vecumā attiecību veidošana ar pretējo dzimumu var sagādāt grūtības. Tas ir traki, ja pieaudzis cilvēks, ieraugot otru kailu, nobīstas un reāli nezina ko pasākt ar šo kailumu.

Šulcs uzskata, ka mūsdienās trūkst plašam bērnu lokam pieejamas nometnes ar abu dzimumu līdzdalību, kurās bērni varētu mācīties veidot attiecības ar pretējo dzimumu, labāk tos iepazīt, pārvarēt dažādas sociālas un emocionālas grūtības.

Galvenā vecāku funkcija – dot mīļumu saviem bērniem. "Bērnam pienākas glāsti katru dienu. Ja viņš tos nesaņem, tad meklē citu vietu, kur tos iegūt," uzskata Šulcs.