Lai bērni būtu fiziski aktīvi, viņu dienas režīmā jāiekļauj vingrojumi. Visiem bērniem līdz pat pusaudžu vecumam katru dienu vismaz 60 minūtes jānodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Tās var būt gan rotaļas mājās, gan sporta nodarbības skolā vai ārpus tās. Piedāvājam dažus padomus par katram vecumam piemērotākajām nodarbēm, kā arī to, kā motivēt bērnu kustēties.

Aktīva dzīvesveida priekšrocības

Veseli, fiziski aktīvi bērni parasti ir možāki, veiksmīgāki un vairāk motivēti mācīties. Fiziskā sagatavotība stiprina pašcieņu jebkurā vecumā. Turklāt, ja bērni ir aktīvi, viņu organisms spēj veikt to, ko viņi vēlas vai kas ir jādara.

Regulāras fiziskās aktivitātes bērnam sniedz šādus pozitīvos aspektus:

  • Spēcīgus muskuļus un kaulus;
  • Optimālu ķermeņa svaru;
  • Mazāku risku saslimt ar 2.tipa cukura diabētu;
  • Labāku miegu;
  • Možāku skatījumu uz dzīvi.

Pirmsskolas vecuma bērniem atbilstošas aktivitātes

Šī vecuma bērniem vajadzīgas spēles un vingrinājumi, kas palīdz attīstīt svarīgās motoriskās prasmes, - bumbas mešana un ķeršana, skriešana un pakaļdzīšanās, lēkāšana uz vienas kājas, braukšana ar velosipēdu, vienkāršas dejas un šķēršļu pārvarēšana.

Lai gan dažās sporta skolās bērnus uzņem jau no četru gadu vecuma, mazus bērnus tomēr nav ieteicams iesaistīt komandu sporta spēlēs. Pirmsskolas vecumā bērni vēl nespēj saprast sarežģītos noteikumus un viņiem bieži pietrūkst šo spēļu spēlēšanai nepieciešamās uzmanības, prasmju un koordinācijas. Maziem bērniem būtu ieteicams attīstīt pamatprasmes.

Skolas vecums

Šajā vecumā bērni sāk pavadīt vairāk laika sēžot, piemēram, skatoties televīziju un spēlējot datorspēles. Vecāku uzdevums ir palīdzēt bērniem izvēlēties fiziskas nodarbības, kas viņiem patīk un rada labsajūtu. Tie var būt gan tradicionālie sporta veidi – basketbols, futbols un volejbols, gan peldēšana, riteņbraukšana, tūrisms, klinšu kāpšana un citas nodarbības svaigā gaisā.

Bērniem kļūstot vecākiem, parādās aizvien izteiktākas atšķirības prasmēs, spējās un personībā. Panākumi un ieinteresētība iet rokrokā ar spējām, tāpēc ir svarīgi atrast tieši tavam bērnam piemērotu nodarbi. Šajā laikā aizvien pieaug mācību slodze, taču pietiekami daudz laika jāatvēl arī spēlēm, jo tām ir svarīga nozīme bērna mācīšanās spēju attīstībā.

Pusaudži

Pusaudžiem ir daudz aktīvas darbošanās iespēju – gan sporta nodarbības skolā, gan ārpusskolas pasākumi, piemēram, joga, dejošana, pārgājieni vai teātra studija. Jāatceras, ka fiziskajām aktivitātēm jābūt plānotām un regulāri jāmijas ar citiem pienākumiem un uzdevumiem.

Dariet visu iespējamo, lai palīdzētu bērnam būt fiziski aktīvam: vediet viņu uz nodarbībām, ja nokļūšana uz tām ir kaut kādā veidā apgrūtināta, lai dotos pats, sagādājiet nepieciešamo aprīkojumu. Labs sporta tērps un apavi kautrīgam bērnam dažkārt var radīt lielāku pašapziņu riteņbraukšanas treniņā vai sporta zālē.

Bērns fiziskās attīstības tipi

Ir svarīgi ņemt vērā ne tikai bērna vecumu, bet arī viņa fiziskās attīstības tipu. Bērna (un it sevišķi pusaudža) attieksme pret sporta nodarbībām un citām fiziskajām aktivitātēm ir atkarīga no viņa personības iezīmēm, uztura un fiziskās sagatavotības.

Kurš no šiem nelielajiem aprakstiem atbilst tavam bērnam?

Nesportisks – bērnam nav sportisku dotību vai intereses par fiziskajām aktivitātēm.

Gadījuma sportists – bērnam patīk būt aktīvam, bet viņš nav vadošais spēlētājs, un, iespējams, sportā valdošais sacensības gars radīs viņā vilšanos.

Sportists – bērnam ir labas fiziskās dotības, viņš aktīvi piedalās spēlēs un sporta nodarbībās, viņa panākumi un nodarbību intensitāte pieaug.
Ja izpratīsiet temperamenta un fiziskās attīstības tipu, spēsiet labāk palīdzēt bērnam atrast pareizo nodarbību veidu un pietiekami tajā vingrināties, gūstot prieku no kustēšanās. Daži bērni vēlas kļūt izcili sportisti, bet citiem laimi un apmierinājumu sagādā epizodiskas fiziskas aktivitātes.

Sportists, piemēram, vēlēsies būt futbola komandas dalībnieks. Gadījuma sportists priecāsies par spēli pagalmā vai uz ielas. Lai nesportiskais bērns iesaistītos fiziskajās aktivitātēs, viņam droši vien būs vajadzīga vecāku palīdzība un iedrošināšana. Ir svarīgi veicināt bērna aktivitāti arī tad, ja viņš nav vislabākais.

Visi bērni neatkarīgi no viņu fiziskās aktivitātes tipa var būt fiziski veseli. Vecāku pozitīva attieksme arī pasīvam bērnam palīdzēs kļūt aktīvam.

Kā rosināt bērnu kustēties?

Iespēju kustēties ir gana daudz, bet nav skaidrs, kā rosināt bērnu darboties? Lūk, trīs padomi:

  • Izvēlēties bērna vecumam atbilstošas nodarbības. Ja jums tas neizdosies, bērns būs garlaikots un neapmierināts.
  • Radiet bērnam daudz iespēju būt aktīvam. Bērniem ir nepieciešama vecāku palīdzība, lai sagādātu inventāru un nokļūtu spēļu laukumā.
  • Koncentrējieties uz prieku. Bērni nevēlas darīt to, kas viņiem nesagādā prieku.

Ja bērniem nodarbība patīk, viņi vēlas tajā sasniegt arvien vairāk. Nodarbības peldēšanā, jāšanā vai braukšana ar trīsriteni attīsta bērna spējas un palīdz viņam izjust apmierinājumu par paveikto, it īpaši, ja viņa panākumi ir pamanīti un novērtēti. 'Do labo sajūtu dēļ bērni vēlas nodarbības turpināt un pat mēģina izdomāt citas aktivitātes.

Esiet aktīvi un atbalstiet bērna intereses. Ja uzsāksiet to pietiekami agri, viņa nodarbības kļūs par dienas režīma sastāvdaļu un ģimenes ikdienu.

Avots: Amitabhs Pandits un Minnija Pandita "Superuzturs bērna prātam" (izd.Zvaigzne ABC).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!