Vecāku raižu iemesls - plakanā pēda

Pēdas ir svarīga ķermeņa sastāvdaļa, jo tās ietekmē visu pārējo ķermeni. Pēdā atrodas ļoti daudz punktu, kas atsaucas uz visu ķermeni. Piemēram, ķermeņa problēmas var parādīties pēdās un līdz ar to gaitā – staigāšanā pirkstgalos, apgrūtinātā iešanā un arī plakanajā pēdā.

Plakanā pēda saistīta ar visa organisma saistaudu sistēmas vājumu (Latvijā saistaudu problēmas ir aptuveni trešdaļai iedzīvotāju). Pareizas stājas veidošanā liela nozīmē ir pareizam pēdas noslogojumam - 60% uz pēdas mugurējās trešdaļas un 40% uz pēdas. Kāds noslogojums katram cilvēkam pēdai ir, to var noteikt, veicot pēdas funkcionālo izmeklēšanu un pēdas nospieduma analīzi (podometriju).

Kā izskatās un kā rodas plakanā pēda

Plakanā pēda, – tā ir pēdas deformācija, kurai ir raksturīga pēdas velves izliekuma samazināšanās. Raksturīga plakanās pēdas pazīme ir samazināts pēdas velves augstums. Plakanā pēda var būt kustīga (fleksibla) – 99% - bez anatomiskām izmaiņām pēdas kaulos vai nekustīga (rigīda) – 1%, kad iemesls ir nepareizi novietoti vai saauguši pēdas kauli.

Maziem bērniem plakanā pēda ir norma, jo mēs visi piedzimstam bez velvēm. Turklāt zīdaiņiem ir izteikts zemādas tauku spilventiņš vietā, kur vajadzētu būt velvēm. Tādēļ rodas optiskā ilūzija, ka velves nav vai pat ir vērojams pēdas izliekums uz ārpusi, skaidro ārsts.

Bērnam augot, notiek divi procesi – pirmkārt, pakāpeniski uzsūcas tauku spilventiņš, un, otrkārt, sāk veidoties pēdas velves. Vidēji līdz divu vai trīs gadu vecumam šie procesi ir noslēgušies un velves izveidojušās. Svarīgākā pēdas velve (iekšējā garenvelve) beidz veidoties tikai pirmsskolas (6-8 gadu) vecumā. No medicīniskā viedokļa, tas ir svarīgi, jo tikai tad mēs varam pateikt, vai cilvēkam būs vai nebūs plakanā pēda. Kamēr velvju veidošanās ir procesā, nav medicīniska pamata noteikt diagnozi – plakanā pēda (izņemot rigīdās plakanās pēdas gadījumus, kad ir pierādīts anatomisks kaulu defekts).

Kā saprast - ir vai nav plakanā pēda?

Plakano pēdu parasti var konstatēt vizuāli - pēc pēdas velves iekšējās malas. Vislabāk pēdas velves izmaiņas ir konstatēt pēc pēdas nospieduma – smiltīs vai uz papīra.

Pārliecināties, vai bērnam ir pietiekoša pēdas iekšējā velve var arī šādi: bērns nostājas ar plikām pēdām uz cietas virsmas, tad starp atbalsta virsmu un bērna pēdu iekšpusē ieliek mazā pirksta galu. Ja pirksta gals brīvi novietojas starp pēdu un atbalsta virsmu, tas nozīmē, ka pēdas velve varētu būt pietiekoši augsta.

Ja bērnam stāvot velves nav, bet paceļoties uz pirkstgaliem tā parādās, tad viņam ir kustīgā (fleksiblā) plakanā pēda. Otrs veids, kā to noteikt ir stāvošam bērnam atliekt uz augšu īkšķi – fleksiblas plakanās pēdas gadījumā parādīsies pēdas velve.

Normāli apavu papēdis tiek nonēsāts no ārpuses, purngals – no iekšpuses. Plakanās pēdas gadījumā ātrāk nonēsājas zoles un papēža iekšējā mala visā garumā, bet, skatoties uz bērna pēdām no aizmugures, var redzēt, ka pēda ir ieliekusies uz iekšpusi attiecībā pret potītes asi. Tā parasti ir galvenā vecāku “sūdzība”, jo 90% plakanās pēdas pacientu ir asimptomatiski, – viņi paši ne par ko nesūdzas. Tikai 10% bērnu vecuma pacientu ir sūdzības par noguruma sajūtu kājās, samazinātu slodzes toleranci, apavu valkāšanas problēmām, periodiskām sāpēm kājās pēc fiziskas slodzes utt.

Kā rodas plakanā pēda?

Plakanās pēdas attīstība vairumā gadījumu ir ģenētiski noteikta (pārmantota), līdz ar to pārējiem faktoriem, kas tiek minēti kā veicinoši - liekais svars, neērtu apavu nēsāšana, pārmērīga slodze, pēdas traumas, iedzimtas kaites, smagas infekcijas (poliomielīts) un to sarežģījumi, bērnībā pārslimots rahīts – ir tikai otršķirīga nozīme, uzsver ortopēds.

Un kā reaģēt uz diagnozi - plakanā pēda?

Fleksiblas asimptomatiskas plakanās pēdas gadījumā specifiska ārstēšana nav nepieciešama, tas attiecas arī uz apaviem. Neviens supinators, neviena insole (iekšpēdiņa), neviens ortopēdiskais apavs plakano pēdu neārstē. Kamēr kāja atrodas šajā palīglīdzeklī, pēda ieņem pareizo formu, bet tiklīdz kā bērns novelk apavu, pēda ir tikpat plakana, kā bija pirms tam.

Fleksiblas simptomatiskas pēdas gadījumā (ja bērnam ir sūdzības), ir pamatota pēdas supinatoru (zolīšu) lietošana. Šai grupai var pieskaitīt arī bērnus, kuriem pašiem nav sūdzību, bet vecāki ļoti uztraucas par asimetrisko apavu nodilumu. Ja tiks valkātas zolītes, papēži dils vienmērīgi. Šeit jautājums ir tikai par finansiālo pusi – kas ir ekonomiski izdevīgāk – iegādāties zolītes, lai ilgāk kalpotu apavi vai biežāk mainīt apavus.

Galvenā problēma ar zolītēm mūsdienās ir komercializācija – arī tehnisko palīglīdzekļu (zolīšu) bizness ir bizness, līdzīgi kā farmācijas bizness, turklāt zolītes valsts neapmaksā, – tās ir jāiegādājas par saviem līdzekļiem. Līdz ar to cilvēki, kas tieši vai netieši ar šo biznesu ir saistīti, ļoti agresīvi argumentēs nepieciešamību pēc tām. Ir dzirdēta pat frāze, – ja jūs nevalkāsiet supinatorus, jūsu bērns kļūs par invalīdu. "Skumji, ka merkantīlie apsvērumi ņem virsroku pār veselo saprātu, jo medicīniskās indikācijas zolīšu lietošanai ir varbūt vienā gadījumā no 100, kad tās tiek piedāvātas kā vienīgā panaceja, tostarp arī veseliem bērniem, kam ir normālas velves - “profilaktiskā nolūkā”," uzsver Upenieks.

Vienīgā plakano pēdu grupa, kas prasa rūpīgu uzmanību un ārstēšanu ir rigīdās plakanās pēdas (taču tā ir visretāk sastopamā forma). Šajā gadījumā ar ārstniecisko vingrošanu un fizioterapiju ir par maz, un vairumā gadījumu būs nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās.

Jebkurā gadījumā atbildi par to, vai jūsu bērnam ir vai nav plakanā pēda, būtu jāsniedz bērnu ortopēdam. Tādēļ ikvienam vecākam pirms doties uz podometriju vai pie tehniskā ortopēda pēc supinatoriem, vispirms būtu jāvēršas BKUS Konsultatīvajā poliklīnikā (Zvanu centra tālrunis pierakstam 8866), kur ar nosūtījumu no ģimenes ārsta ir iespējams iegūt augstvērtīgu, uz mūsdienīgiem medicīnas standartiem balstītu (turklāt valsts apmaksātu) konsultāciju.

Ko darīt, lai neveidotos plakanā pēda?

Jau no pašas mazotnes jāļauj bērniņam aktīvi darboties ar savām kājiņām – zīdainītim ļaut iebāzt kāju pirkstiņus mutē un spārdīties, jo tas attīsta muskuļus. Vēl vecāki paši var pakutināt bērniņa pēdiņas, – to var darīt ar dažādiem ādiņai patīkamiem materiāliem. Tāpat var veikt pēdiņu masāžu – ar rokām vai bumbiņu. Jāparūpējas, lai rāpulīšu pēdas un zeķītes nav pārāk ciešas.

Maziem bērniem ir maksimāli jāļauj staigāt basām kājām, kas nostiprina pēdu saišu aparātu un veicina pēdas velvju attīstību. Ja mēs velkam bērnam apavus, tad tiem ir jābūt atbilstoša izmēra, nedrīkst valkāt citu bērnu (brāļu/māsu) apavus, jo katrs apavs ievalkājas sava nēsātāja individuālajā pēdas formā. Vēlama daļēji slēgta, dabīgās ādas virspuse, kas ļauj pēdai elpot, kā arī zems papēdis (līdz vienam centimetram).

Vēlams, lai zole ir elastīga un iešanas laikā labi locītos, bet purngals plats un ērts. Zoles apakšā protektoriem ir jāpārklāj vienmērīgi visu zoles virsmu, ja tajā pa viduslīniju iestrādātas puķītes, dažādas ģeometriskas figūras, kas paceļas virs zoles, tad ejot tas rada pēdas nestabilitāti un pārslogo tās. Bērniem apavus ieteicams pirkt par vienu izmēru lielākus, bet ne vairāk, lai būtu aptuveni viens centimetrs brīvas vietas, tādējādi kāju nespiestu, bet nebūtu arī pārāk brīvi. Nevajadzētu pieļaut, ka apavos svīst kājas.

Kopā ar bērnu katru dienu ieteicams piecas minūtes paspēlēt spēles, kurās jāstaigā uz pirkstgaliem, jo tā pēdas velve var veidoties pareizi. Tāpat var izdomāt spēles, kad jāstaigā uz papēžiem. Jautra atrakcija bērnam var būt arī līdzsvara noturēšana, ejot pa vingrošanas apli ar kailām kājām. Bērni var būt pārsteigti un ļoti ieinteresēti par iespēju plēst papīru ar kāju pirkstiem, bet ja tas vēl nepadodas, var vienkārši sasprindzināt un atslābināt kāju pirkstus vairākas reizes.

Savukārt ja ir doma bērnu vest uz masāžu vai koriģējošo vingrošanu, tad labāk pirms tam bērnu aizvest atrādīt fizioterapeitam, kas pārbaudīs stāju un ja nepieciešams, veiks korekcijas. Masāža mazina pēdas un potīšu tonusu, nostiprina vājus muskuļus un noņem sasprindzinājumu.