<a rel="cc:attributionURL" href="https://www.flickr.com/photos/merille/">Eduardo Merille</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/licenses/by-sa/2.0/">cc</a>

Lai gan mēs nereti smejamies, ka Latvijā vasaras nav, tas nenozīmē, ka nav jārūpējas par aizsardzību. Ja diena ir apmākusies, tas nenozīmē, ka nav iespējams apdegt. Saule ir aktīva jau martā, savukārt vasaras karstajos mēnešos īstu svelmi iespējams piedzīvot jau astoņos no rīta. Par to, kā atpazīt, kad bērns guvis saules apdegumus un kā no tā izvairīties, stāsta Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas dermatoloģijas profila virsārste, dr. med. Sanita Žīgure.

Skolas brīvlaika periodā par aizsardzību jāsāk rūpēties jau drīz pēc pamošanās, dodoties ārā. Ārstu ieteikums ir uzklāt saules krēmu, lietot cepuri un saulesbrilles vismaz laika posmā no pulksten 8 līdz 14.

Pazīmes, kas liecina - saule bija par daudz

Tikšanās ar sauli mūsu ķermeņiem var radīt dažādas reakcijas. Pirmā, visbiežāk pieredzētā, kad pēc saulē pavadītas dienas, redzam, ka āda, kas nav bijusi apsegta ar apģērbu vai cepurīti, ir koši sarkana, un robeža, kur saulei nerādītā ķermeņa daļa satiekas ar iedegušo ir ļoti labi redzama. Šādos gadījumos vislabāk palīdz vēsas kompreses, taču tām noteikti nevajadzētu būt taukainām vielām.

Nākamā pakāpe ir, kad uz apsārtušas, pietūkušas ādas parādās mazi ūdeņaini pūslīši. Un pats smagākais ir jau lielu pamatīgu čūlu veidošanās. Šādos gadījumos jāizvērtē, vai nav nepieciešama mediķu palīdzība. Ir jāvēro bērna uzvedība, ja bērns kļūst apātisks, miegains, temperatūra paaugstinās virs 39 grādiem pēc Celsija, jāmeklē ārsts. Ja situācija nav kritiska, tad ļoti svarīgi uzņemt daudz šķidruma, protams, jāraugās arī, lai uzņemtais šķidrums tiktu izvadīts. Ja kāds no šiem posmiem nenotiek, noteikti jāvēršas pie ārsta. Novērtēt to, cik smags ir apdegums, pirmajās stundās nav iespējams, jo izteiktie simptomi parādās tikai nākamajā dienā.

Kā neļaut saules nodarīt sev pāri?

Tas, kā izvairīties no saules apdegumu gūšanas atkarīgs no tā, cik cilvēks ir liels. Saules aizsargkrēmu instrukcijās varam lasīt, ka tie piemēroti bērniem no sešu mēnešu vecuma. Tas nozīmē, ka mazākie bērni jāsargā no saules, jo nav klīnisku pētījumu, kas apstiprinātu, ka saules aizsargkrēmi neizsauc alerģisku reakciju. Sākot no sešu mēnešu vecuma jālieto krēmi ar saules aizsardzības faktoru 50 SPF. Ir publikācijas, kurās aprakstīts, ka minimālais nepieciešamais aizsargkrēma faktors ir 15, taču mūsu ieteikums tomēr izvēlēties krēmu ar augstāku aizsardzības faktoru. To vēlams uzklāt 15 – 30 minūtes pirms došanās saulē un atjaunot arī pēc peldes pat tad, ja tas norādīts kā ūdensnoturīgs.

Mūsdienās saules aizsargkrēmiem ir citādāks ķīmiskais sastāvs, piemēram, pievienots titāna oksīds, kas nodrošina ādas aizsargfunkcijas pret kaitīgiem stariem uzklājot tos plānā kārtā. Tāpat būtu labāk izvēlēties dermatoloģiski pārbaudītus krēmus, kurus var iegādāties aptiekās.

Atrodoties tiešā saules ietekmē, cilvēkam jāaizstāv ir ļoti daudz zonas, tostarp acis, arī galvas mataino daļu. Tāpēc būtu labi izvēlēties cepuri, kas pasargā no tiešiem saules stariem un saulesbrilles.

Saules dūriens visbiežāk tiek iegūts tad, ja galvā nav bijusi cepure. Matu rota ne tikai nepietiekami nepasargā no karstuma, tā arī pilnībā nenodrošina ādas aizsardzību, kas ir ļoti būtiski, jo arī galvas matainajā daļā var būt dzimumzīmes. Par šo aspektu jādomā īpaši, jo dzīves gaitā saules ekspozīcijas reizes summējas. Uz šo faktoru nevar raudzīties vienkāršoti, proti – nekas, ja vienreiz bērnībā guva saules apdegumu. Dzīves laikā saules ekspozīcijas epizodes "uzkrājas" un zināmā vecumā var radīt veselības sarežģījumus.

Statistika liecina, ka ASV miljons cilvēku gadā saslimst ar melonomu. Viens no vecuma posmiem, kad melanomām ir tendence parādīties ir 15 - 29 gadi. Diemžēl arī Latvijā ir zināmi gadījumi ar melanomu pusaudžu vecumā. Mazākiem pacientiem šādas saslimšanas Latvijā nav konstatētas, taču āda "neaizmirst" savas saskarsmes epizodes ar sauli, tāpēc tās ir ļoti uzmanīgi jādozē. Turklāt cilvēkiem dzimumzīmes veidojās visu mūžu.

Dažreiz vecāki uztraucas, ka bērniņam piedzimstot dzimumzīmes nav bijušas, taču, piemēram, trīs gadu vecumā tās parādās. Bērniem jaunu dzimumzīmju rašanās ir normāls ādas aizsargreakcijas process, ko gan nevajadzētu pārtērēt. Jo gaišāks ādas tips, jo vairāk dzimumzīmes veidojas, tāpēc, ja tiek ievērota visa nepieciešamā aizsardzība, par dzimumzīmju parādīšanos satraukties nevajag.

Pieskaroties pusaudžu tēmai, jāpievērš uzmanība pārspīlētai kārei iegūt pēc iespējas brūnu ķermeņa ādu, sauļojoties solārijā, tad nereti rodas jautājums – kas ir kaitīgāk, sauļoties tiešajos saules staros vai solārijā. Šeit būtiski saprast, ka solārijā ir intensīvāka ultravioleto staru koncentrācija – gan ekspozīcijas, gan daudzuma ziņā. Organismam tas ir ļoti liels pārbaudījums, tāpēc ir tikai loģisks liegums jauniešiem līdz 18 gadiem apmeklēt solāriju bez vecāku atļaujas, bez rakstiskas ģimenes ārsta vai dermatologa piekrišanas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!