Vai šāda situācija tev ir pazīstama? Kādu dienu tavs bērns pārnāk mājās, un viss grozās tikai ap Martinu un Danielu vai Ivonnu. Nē, tas nenozīmē, ka tavam bērnam parādījusies pirmā draudzene vai pirmais draugs, bet gan to, ka bērna tuvo draugu viedoklis ir pirmajā vietā. Jā, arī līdz šim draugi bija būtiski, bet tagad viņi piepeši ir kļuvuši par noteicošo faktoru tava juniora dzīvē. Nebrīnies par to, tas ir pilnībā normāli. Eksperti sauc šo pusaudžu draugu loku par vienaudžu grupu vai kliķi, liecina pieejamā informācija Labklājības ministrijas mājas lapā.
Speciālisti akcentē šīs grupas nozīmi pusaudža attīstībā. Šajā vienaudžu grupā jaunieši mācās pastāvēt par sevi starp viņiem līdzīgajiem. Šī grupa iedrošina bērnus un sniedz drošību. Ar noteiktu sasniegumu un uzvedības formu palīdzību pusaudzis var grupā sevi apliecināt. Tā pamazām pieaug pašpārliecinātība un arī iespēja, ka drīz bērns savā dzīvē jutīsies tikpat labi kā pieaugušais. Tādējādi bērni trenējas dzīvot pasaulē, kas būs pēc šodienas.
Pubertātes vecumā pusaudži pārvērtē visu savu līdzšinējo pasauli. Tas ir normāli, ka bērni piepeši attālinās no vecāku redzesloka. Tas nenozīmē, ka pubertātes vecumā bērni vecākus mazāk mīl vai respektē. Tas ir būtisks solis, lai kļūtu par atbildīgu un dzīvespriecīgu pieaugušo. "Revolūcija" pret vecākiem šajā vecumā katrā ziņā ir pat nepieciešama. Bez šīs nošķiršanās pusaudži nespēj atklāt savu identitāti.
Vecāki savus bērnus šajā procesā var vislabāk atbalstīt, ja viņi šo pusaudžu nošķiršanos nesarežģī ar pārspīlētiem brīdinājumiem par briesmām vai ar savām skumjām, bezpalīdzību un bailēm par nākotni, bet gan iedrošina viņus iet pašiem savu ceļu.
Pretošanās vecākiem, lai pārbaudītu savas robežas, šajā laikā ieņem izšķirošu lomu.
Lūk, speciālistu ieteikti trīs padomi vecākiem
1. Jo vairāk vēlies kontrolēt savu bērnu, jo vairāk viņš pret to sacelsies. Liekot roku uz sirds, vai tā nebija arī ar tev? Cik bieži tu kā jaunietis kaut ko darīji, lai gan zināji, ka tas patiesībā nav atļauts? Ja rīkojies, it kā tevi tas nemaz neinteresē, ļoti viegli rodas iespaids, ka bērns tev ir vienaldzīgs. Tātad ir jāatrod zelta vidusceļš. Pasaki skaidri un gaiši, kā šo situāciju redzi. Bet neuzspied bērnam šo viedokli!
2. Ir svarīgi sniegt bērnam brīvību un tomēr īstajā brīdī izrādīt interesi par pareizo tēmu. Tu, iespējams, jautāsi, kā tas ir iespējams? Atceries, kā bērns mācījās staigāt... Arī tad, visticamāk, spēji palīdzēt, vienlaicīgi ļaujot bērnam būt patstāvīgam. Arī tagad parādi bērnam, ka katrā neveiksmē viņu atbalstīsi. Un tas ir liels izaicinājums gan mazās ikdienišķās neveiksmēs, gan lielās dzīves problēmās.
3. Kad bērns no tevis piepeši prasa mazāk laika, tam ir arī savas pozitīvās puses. Tagad atkal ir vairāk laika sev. Nodrošini savam bērnam telpu brīvībai, bet izmanto arī savu brīvību! Atvēli sev to, par ko jau sen sapņoji! Ļauj, lai bērnam pielīp tava attieksme, un sapņo arī par savu nākotni! Atvēli laiku sev pašiem, savām partnerattiecībām vai draugiem! Pēdējā reize, kad varēji justies tik brīvi un nesaistīti, iespējams, bija pirms bērna dzimšanas! Izbaudi to bez pašpārmetumiem!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
