Sešu gadu vecumā bērns izdzīvo ļoti lielu lēcienu attīstībā: būtiski izmainās viņa ķermenis, pieaug viņa garīgās un emocionālās spējas un mazais kopumā kļūst patstāvīgāks. Kas ir sešgadnieka krīze, kā noteikt, vai tavs bērns ir gatavs skolas gaitu uzsākšanai, padomus sniedz Labklājības ministrijas speciālisti.
Kurš gan neatceras kādu tanti vai paziņas, kas regulāri sasveicinājās ar vārdiem: "Tu gan esi liels izaudzis!" Kā bērnam tas varbūt kādam toreiz krita uz nerviem, jo, kā zināms, viens no bērna kvēlākajiem sapņiem ir beidzot kļūt lielam. Taču nevienā citā laikā šī pieaugušo atziņa nav tik ļoti patiesa kā laikā ap sesto dzimšanas dienu.
Kas notiek ar bērnu, nosvinot sesto dzimšanas dienu
Pirms satraukumiem, kas rodas saistībā ar skolas gaitu uzsākšanu, ļoti maz cilvēku apzinās, cik izšķirošas ir šīs izmaiņas, kas rada priekšnoteikumus iešanai skolā. Bērnu psihologi runā par "sešu gadu krīzi". Runa ir par lūzuma posmu.
Bērns strauji aug. Rokas un kājas kļūst garākas, galva un ķermenis pēkšņi šķiet mazāki, izteiktāks kļūst viduklis. Pazūd pēdējie tauku spilventiņi uz rokām un vaigos, kas bija raksturīgi jaunākiem bērniem, un sāk izkrist pirmie piena zobi. Sāk pazust bērniņa veidols, un pirmoreiz bērns izskatās kā mazs pieaugušais. Bērnam šī izaugšana ir izaicinājums.
Tagad viņam jāpierod pie sava jaunā ķermeņa garuma, un bērns dažkārt var justies neveikls. Viņam ir grūtāk novērtēt attālumus, un viņš vienmēr kaut kur atduras. Bērnam atkal jāiemācās uzticēties sev, un tam ir nepieciešams laiks. Viņš ir nedrošs un var būt ļoti kaprīzs. Maza kompensācija par daudzajām ķermeņa izmaiņām ir tāda, ka pirksti kļūst spēcīgāki un veiklāki, kas ir labs pamats, lai skolā mācītos rakstīt.
Garīgajā līmenī bērns saprot, ka viņam pašam viss vairs nav jāizpēta, bet gan viņš var mācīties arī no citiem. Paraugus viņš sāk atdarināt ne tikai aptuveni, bet jau pavisam precīzi. Šī spēja ir būtiska, lai varētu mācīties rakstīt. Jāspēj atpazīt "A", kā to māca citi cilvēki, un, lai rakstītu alfabētu, vienkārši vairs nepietiek ar bērnudārza vecuma bērnu paradumu lietas atdarināt tikai aptuveni. Turklāt bērns sāk domāt aizvien patstāvīgāk. Viņš mēģina labāk atšķirt un interesējas arī par abstraktiem jēdzieniem.
Kontaktējoties ar vecākiem un citiem pieaugušajiem, pirmsskolas vecuma bērns aizvien labāk zina, kas ir pareizi un kas nepareizi, kas ir labs un kas ļauns. Viņš iepazīst noteikumus un aizliegumus un tos spēj iegaumēt uz ilgāku laiku. Viņš spēj ievērot noteikumus, pretoties kārdinājumiem, piemēram, pirms pusdienām ēst šokolādes tāfelīti - un respektēt citu cilvēku vajadzības un tiesības. Kā orientieris viņam jau palīdz sava sirdsapziņa.
Pat ja mums, pieaugušajiem, visa šī attīstība šķiet tikai kā mazi solīši, bērnam tie ir pavisam lieli soļi, kas prasa daudz uzmanības, spēka un laika. Tas, kas īslaicīgi tiek pārdzīvots kā krīze, ir nākamais solis, lai iegūtu lielāku patstāvību. Piemēram, ķīniešu rakstībā vārdu "krīze" veido divas zīmes - viena nozīmē briesmas un otra - iespēju. Tas attiecas arī uz sešu gadu krīzi.
Vecāku ieteicamā rīcība
- Pieņemot lēmumus ģimenes ikdienā, iesaistiet arī bērnu;
- Dodiet viņam nelielus uzdevumus un šādi veiciniet atbildības sajūtu;
- Nevingrinieties ar bērnu rēķināt, rakstīt vai lasīt. Labākā sagatavošanās skolai ir daudzveidīga ģimenes ikdiena, kurā bērns var aktīvi piedalīties;
- Bērna vispārīgo attīstību veicina daudz kustību, saskarsme ar citiem bērniem, iespējas zīmēt, veidot un arī muzicēt;
- Pastāstiet savam skolēnam, kā jums gāja skolā. Pastāstiet par skaistām vai priecīgām atmiņām no sava skolas laika. Bērnam būs interesanti, kā toreiz mācījāties. Runājiet par mācīšanos, nevis par atzīmēm un liecībām;
- Audzināšanā neizmantojiet skolas vai skolotāja tēlu kā draudu, piemēram: "Gan vēl redzēsi, skolā tev tas būs jādara .. utt.".
Vai mans bērns ir pietiekami prātīgs, lai ietu skolā?
Bieži vien gatavība skolai tiek pielīdzināta inteliģences testam: mans bērns ir pietiekami prātīgs, lai ietu skolā. Gatavība skolai ir spēju kopums, kas bērnam ļauj skolā labi mācīties un iejusties grupā.
Inteliģents, taču skolai negatavs bērns gūst labumu, nobīdot vēlāk skolas gaitu uzsākšanu, jo viņš mierīgi var attīstīt savu gatavību skolai. To var salīdzināt ar augli: negatavu ābolu labāk jāatstāj kokā, jo tur viņš var nogatavoties vislabāk. Ābols, kas ir gatavs, bet vienkārši ir mazāks, kokā vairs neizaugs lielāks. Tātad - nekāda stresa saistībā ar gatavību skolai. Ja jums ir šaubas, pārrunājiet to ar bērnudārza audzinātāju, bērnu ārstu vai skolas psihologu.
Ko paveikt mājās, lai veiksmīgi sāktu skolas gaitas
Skolas sākums ir liels solis, lai bērns kļūtu patstāvīgāks. Tagad ir aizvien vairāk situāciju, kuras bērnam pašam jāpārvar un jūs viņu vairs nevarat atbalstīt. Uzticieties savam bērnam! Lūk, pāris padomu, kā vēl varat sniegt atbalstu savam bērnam:
- Šis ir lūzumu un pārejas posms. Pilnīgi apzināti akcentējiet noteiktus brīžus. Nosviniet dienu, kad izkrita viņa pirmais zobiņš, un uzdāviniet bērnam mazu dāvaniņu, piemēram, kādu laimes talismanu;
- 14 dienas līdz skolas sākumam sāciet pieradināt bērnu jaunajam gulētiešanas un celšanās laikam. Bērniem vidēji ir nepieciešamas divas nedēļas, lai iekšēji pārkārtotos;
- Kopā ar bērnu meklējiet drošāko ceļu uz skolu un pārrunājiet iespējamās briesmas;
- Ja abi vecāki strādā, ir būtiski savlaicīgi organizēt labu aprūpi pēcpusdienā. Piemērotas pagarinātās dienas grupas meklēšana un izvēle aizņem tikpat daudz laika kā bērnudārza izvēle;
- Kopā ar bērnu nopērciet skolas somu un skolas lietas. Lai vai kā, skola ir bērna "darbs", par ko ir atbildīgs viņš pats;
- Pirmajā skolas dienā organizējiet nelielas svinības. Vismaz vienam no vecākiem, bet vislabāk abiem - pirmajā skolas dienā būtu nepieciešams paņemt brīvdienu. Kopīgas mierīgas pusdienas, pirmās stundas skolā, kopējas rūpes, tālruņa sarunas ar vecvecākiem un pirmklasnieka fotogrāfija ir labs ietvars pirmajai skolas dienai.
Kritēriji tam, lai saprastu - bērns ir gatavs skolai?
Fiziskā gatavība skolai: ir sākuši mainīties zobi un bērns strauji aug garumā. Arī pirksti ir kļuvuši ievērojami veiklāki.
Emocionālā gatavība skolai: ārpus ģimenes bērns jūtas tik droši, ka spēj mācīties arī no citiem pieaugušajiem. Viņš jūtas uzrunāts personiski, kad skolotājs runā ar visu grupu.
Sociālā gatavība skolai: bērns tiek galā ar konkrētiem uzdevumiem un spēj ilgāku laiku pievērsties lietām, pat ja tās ne vienmēr ir interesantas. Bērns zina, kas viņam pieder un respektē citu īpašumu. Viņš uzņemas atbildību mazās jomās, piemēram, trauku ielikšanu trauku mazgājamā mašīnā.
Intelektuālā gatavība skolai: bērns runā tekoši un viņam ir liels vārdu krājums. Viņš spēj labi un uzmanīgi novērot. Viņš ilgāku laiku spēj koncentrēties vienai lietai, un viņa domas vienmēr ir objektīvas un loģiskas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
