Fiziskās aktivitātes grūtniecības laikā nav ne tikai aizliegtas, bet pat ir ļoti ieteicamas. Ja esi sportojusi pirms grūtniecības, vari droši to turpināt darīt arī mazuļa gaidību laikā. Taču ir jāzina, ko tu drīksti un ko nedrīksti darīt, kamēr sagaidi mazulīša nākšanu pasaulē. Valsts portāls grutnieciba.lv publicējis speciālistu padomu rakstu par to, kādas fiziskas aktivitātes tu drīksti un kādas nedrīksti šajā īpašajā laikā.
Fiziskās aktivitātes tev noteikti palīdzēs:
- saglabāt labu fizisko formu un ātrāk to atgūt, kad mazulis būs piedzimis;
- laba muskuļu tonusa saglabāšana grūtniecības laikā tev noteikti palīdzēs dzemdību procesā;
- fiziskās aktivitātes uzlabo asins cirkulāciju, līdz ar to tavs mazulis būs labāk apgādāts ar skābekli un visu citu vērtīgo, ko viņam vari sniegt gaidību laikā;
- tev būs labāks garastāvoklis, tu jutīsies enerģiskāka un pastāv liela iespēja, ka necietīsi no spēcīgām muguras sāpēm;
- ja ievērosi veselīgus ēšanas principus un būsi fiziska aktīva, tev nebūs jāuztraucas par pārmērīgi lielu svara pieaugumu grūtniecības laikā un nebūs jācieš no problēmām, ko tas var radīt tev un tavam bērnam.
Tomēr neraugoties uz to, ka ārsti mūsdienās iedrošina sievietes grūtniecības laikā būt fiziski aktīvām, sportojot, ir jāievēro zināmi noteikumi, lai nenodarītu pāri sev un gaidāmajam mazulim:
- Pirms uzsākt vai turpināt jebkādas fiziskās aktivitātes, noteikti aprunājies ar savu ārstu. Ārsts izvērtēs tavu veselības stāvokli un ieteiks tieši tev atbilstošu fizisko slodzi;
- Vajadzētu ievērot samērīgumu. Neliela svīšana tev nekaitēs, bet grūtniecība noteikti nav laiks, lai uzstādītu savus personiskos rekordus; Izvērtē savus spēkus un nesporto līdz pilnīgam spēku izsīkumam, kā tu, iespējams, to darīji pirms paliki stāvoklī. Iemācies saprast to brīdi, kad jāapstājas un jāatpūšas. Būtu labi, ja uzklausītu kāda pieredzējuša fizioterapeita padomu par to, kā ievērot samērīgas sportošanas noteikumus grūtniecības laikā;
- Nepārkarsējies! Necenties noslogot sevi, ja telpā vai ārā ir ļoti karsts. Labāk to darīt mēreni vēsās telpās;
- Noteikti dzer pietiekoši daudz šķidruma. Ja normālā gadījumā tev vajadzētu izdzert aptuveni 1,5 litrus dienā, tad sportojot, šis daudzums noteikti ir lielāks. Vislabākais dzeramais, protams, ir tīrs, negāzēts ūdens bez jebkādām piedevām;
- Ja neesi bijusi aktīva sportotāja pirms grūtniecības, šis noteikti nebūtu īstais laiks uzsākt kādu jaunu sporta veidu un sākt, piemēram, skriet krosu vai mērot vairākus kilometrus ar riteni. To var darīt tikai tad, ja iepriekš esi pietiekoši daudz fiziski sevi noslogojusi. Ja tikai gaidību laikā esi nolēmusi sākt vairāk kustēties, labāk būtu izvēlēties tādas aktivitātes kā peldēšana, pastaigas vai nūjošana ne visai ātrā tempā un speciāla grūtnieču vingrošana;
- Būtu labi, ja pēc katras sportošanas reizes tu izpildītu relaksācijas vingrojumus, kas atbrīvos muskuļus un palīdzēs tev justies labāk. Arī šajā gadījumā noderētu fizioterapeita vai sporta ārsta padoms;
- Sportojot seko, lai tavs pulss nepārsniedz 120 sitienus minūtē. Šādos gadījumos laba doma būtu uzlikt speciālo jostu, kas nepārtraukti mēra sirdsdarbību.
Kādus sporta veidus drīksti izvēlēties grūtniecības laikā? Ieteicams būtu:
- Pastaigas, nūjošana svaigā gaisā mērenā tempā. Attālumu katrs var izvēlēties sev atbilstošu;
- Peldēšana. Atsevišķos sporta klubos piedāvā arī aerobiku grūtniecēm, tomēr raugies, lai ūdens nav pārāk auksts vai pat karsts;
- Riteņbraukšana. Protams, vislabāk būtu, ja ir iespēja braukāties uz velotrenažiera, jo no tā nav iespējams nokrist. Tomēr, ja jūties par sevi pārliecināta un zini labu ceļu, kur nav bedres un nebrauc mašīnas, vari mēģināt arī pabraukāt svaigā gaisā. Ja ikdienā esi radusi pilsētā pārvietoties ar velosipēdu, iespējams, grūtniecības laikā to nevajadzētu darīt, jo mašīnas un gājēji var radīt nevajadzīgas riskantas situācijas un tev jāņem vērā, ka gaidību laikā sievietēm dažkārt ir grūtāk koncentrēt uzmanību uz apkārt notiekošo. Tā vietā labāk mēro lielākus attālumus ar kājām;
- Speciāla vingrošana grūtniecēm. Tā parasti tiek veidota, lai sagatavotu sievieti dzemdībām un stiprinātu muguras un citus svarīgus muskuļus grūtniecības un dzemdību laikā.
- Ja laikā pirms grūtniecības esi bijusi aktīva sportotāja, tu vari:
- turpināt skriet, bet noteikti nemēģini pievārēt maratona vai pusmaratona distanci, labāk, lai tie ir kādi trīs vai četri kilometri, ne vairāk;
- slēpot salīdzinoši nelielas distances, bet izvairīties no kalnu slēpošanas, jo pastāv liels risks nokrist un augstu kalnu retinātais gaiss nav vēlams ne tev, ne tavam gaidāmajam mazulim;
- lēnā garā uzspēlēt tenisu vai kādu citu pāra sporta veidu, bet noteikti atceries, ka jāievēro mērenība un nevajadzētu azartiski skriet pēc katras bumbas un mēģināt uzvarēt par katru cenu;
- dejot, piemēram, tautas vai modernās dejas, ja iepriekš esi to darījusi (saprotams, jo lielāks vēders, jo grūtāk to darīt, tāpēc arī šajā gadījumā jāieklausās sevī un jāsaprot, kad ir pienācis brīdis ieturēt pauzi).
Sporta veidi, kurus būtu labāk atlikt, kamēr mazulis ir nācis pasaulē:
- Slēpošana augstu kalnos. Pirmkārt, tā ir ļoti traumatiska, otrkārt, retinātais gaiss var ietekmēt bērna apgādi ar skābekli;
- Niršana;
- Garas skriešanas distances;
- Komandu sporta veidi, piemēram, basketbols, florbols, volejbols un citus līdzīga veida. Cīņas karstumā tu vari nepamanīt, ka esi pārslogojusi sevi, un pastāv liela iespēja savainoties;
- Aktīva svaru cilāšana sporta zālē;
- Jāšanas sporta veidi;
- Citi sporta veidi, kam raksturīga liela slodze vai augsts savainošanās risks.
Tomēr var būt situācijas, kad tavs ārsts ieteiks noteikti izvairīties no sportošanas, neatkarīgi no tā, cik sportiska esi bijusi iepriekš. Sportot neiesaka, ja ir paaugstināts dzemdes tonuss, priekšlaicīgi dzemdību draudi jeb tā sauktā augsta riska grūtniecība, smērēšanās, asiņošana no maksts, dzemdes kakla nepietiekamība, specifiskas saslimšanas grūtniecības laikā, piemēram, diabēts, paaugstināts asinsspiediens.
Ja sportošanas laikā pēkšņi sajūti sekojošus simptomus, nekavējoties apstājies:
- Elpas trūkums;
- Sāpes, spiediena sajūta krūškurvī;
- Sāpīgas dzemdes kontrakcijas (vairāk nekā 6-8/h);
- Jebkāda šķidrumu noplūde no maksts;
- Reibonis vai ģībonis;
- Sajūta, ka: "Tūlīt ģībšu!" vai slikta dūša;
- Sāpes ikros vai pietūkums;
- Pārmērīgs nogurums;
- Samazinātas augļa kustības;
- Galvassāpes.
Ja iepriekš minētās sajūtas nepāriet vai pat pastiprinās, noteikti nekavējoties meklē ārsta palīdzību - izsauc ātro palīdzību vai palūdz kādu aizvest tevi līdz tuvākai slimnīcai!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
